Veselam
Ārstēšana

Neredzamie, bet īpaši nozīmīgie zarnu mikroiemītnieki 16

Foto – pixabay.com

Kas notiek “tur iekšā”

Lielākā daļa cilvēku nekad neiedomājas par itin parastu lietu – savu iekšpusi un vēl mazāk par to, kas tur iekšā notiek. Un pat tad, ja kādu reizi ”vēderu saķer”, vienīgā doma ir – ”laikam kaut ko nelabu apēdu”. Ja kāda doma pavīd sakarā ar vēdera iemītniekiem, tad var likt galvu ķīlā, ka vispirms būs doma par tārpeļiem.

Nu tad parunāsimies par to, kas notiek ”tur iekšā” un akcentu liksim uz sīkajiem līdzdzīvotājiem – baktērijām.

Tie, kuri kaut cik iepazinušies ar cilvēka anatomiju, zina, ka gremošanas trakts sākas ar muti, turpinās ar barības vadu, kuņģi, tievo zarnu, resno zarnu un beidzas ar anālo atveri. Pie tam, katra daļa ir ar savām īpašām funkcijām, mikrovidi. Lai pilnvērtīgi izmantotu visu apēsto, gremošanas traktā ir samērā agresīva vide (virkne fermentu, kuņģa skābe, žultsskābes). Tāpat zarnu virsma ir ārkārtīgi liela, klāta ar krokām, krociņām un bārkstiņām, lai palielinātu uzsūkšanās virsmu. Tā kā viss svešais, kas nonācis iekšā caur muti, jāpadara nekaitīgs, zarnas būs arī lielākais imunoloģiski atbildīgais orgāns, kura svarīgākais uzdevums ir atšķirt apēdamo no bīstamā un pēdējo – neitralizēt.

Lai tā lieta kļūtu vēl sarežģītāka, cilvēkam nepieciešama palīdzība dažu pārtikas vielu sagremošanā, jo pats viņš to nemaz nespēj. Tad nu lietā tiek likta vārīšana, cepšana, marinēšana un citas kulināras darbības, tostarp arī skābēšana un pat pūdēšana. Tas, kas visādi apstrādāts jau pirms apēšanas, vēl nebūt nebūs pilnībā izmantojams, vēl arī ”iekšpusē” būs nepieciešama baktēriju līdzdalība. Baktērijas sintezē arī tādus ļoti svarīgus ķīmiskus savienojumus kā vitamīns K (ļoti svarīgs asins recēšanai!) un vairākas B vitamīnu komponentes, ko cilvēks pats nevar sintezēt.

Līdztekus labajām un pareizajām baktērijām organismā nonāk milzums slikto, kuras var izraisīt ne tikai īslaicīgu diskomfortu, bet sagādāt ilgstošu slimošanu vai pat kļūt par nāves cēloni, īpaši, ja runājam par mazuļiem.

Diemžēl mediķi un zinātnieki saskaras ar lielām grūtībām vēdera iekšpuses izzināšanā, jo smalkai izpētei nemaz nevar ikdienā iegūt paraugus no jebkura zarnu segmenta – mediķiem vairumā gadījumu jābūt mierā ar to, ko saucam par fēcēm un ko var dabūt bez sāpīgām manipulācijām.

Cik mikrobu ir mūsu zarnās?

Šobrīd identificētas jau tūkstošos skaitāmas baktēriju sugas, kuras mitinās cilvēku zarnās (daži sauc skaitli 35 000). Vienlaikus viena cilvēka fēču paraugā var atrast ap 160 baktēriju sugu. Katrai no tām ir sava loma cilvēka zarnu mikrobiomā. Dažas būs pavisam nelielā skaitā, citas – visai daudzskaitlīgas, jo līdz pat 80% no fekāliju svara sastāda tieši baktērijas. Izņemot dažas īsteni patogēnas sugas, lielākā daļa ir nepieciešamas un veselīgam organismam ir būtiski uzturēt baktēriju sugu dažādību, pie tam – zināmā līdzsvarā.
Vai mazulis mātes miesās ir sterils?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kādreiz tiešām bija priekšstats, ka mazulis mātes miesās atrodas sterilā vidē. Pēdējos gados arvien vairāk pētījumu liecina, ka mazulis saņem pirmās baktērijas no mātes jau pirms dzimšanas. Jaundzimušo fēcēs (mekonijā) pārsvarā atrodami Firmicutes. Nākamo lielo devu bērns saņem pašas dzimšanas procesā un tas ir ļoti svarīgi. Dažas dienas pēc piedzimšanas fēču paraugā jau dominē Proteobacteria un Actinobacteria. Kopumā, jaundzimušiem mekonija paraugos atrasta daudzveidīga mikroflora, tomēr lielāka sugu daudzveidība un mikrofloras atšķirības no parauga uz paraugu novērota tikai jau zīdaiņa statusā esošiem mazuļiem. Mātēm, kuras slimo ar cukura diabētu, jaundzimušo mekonijā atrod vairāk Bacteroidetes un Parabacteroides. Tāpat novērots, ka ja mekonijā pārsvarā ir pienskābes vai enterobaktērijas, tās atšķirīgi saistāmas ar ekzēmu mātei un vēlākajām elpošanas ceļu problēmām bērniem. Novērots, ka tie bērni, kuri dzimuši ar ķeizargriezienu, lēnāk nostabilizē savu mikrofloru zarnās un biežāk pakļauti alerģijām, astmai.

Vēl arvien paliek līdz galam nenoskaidrots, kādā veidā no mātes zarnu lūmena (zarnas viducis-caurule) baktērijas nokļūst pie augļa. Iespējams, ka citkārt baktērijām necaurejamais zarnu epitēlijs tiek iziets cauri ar specifisku šūnu palīdzību – imunoloģiski aktīvās dendrītiskās šūnas paķer baktēriju ”paraugu” no zarnu lūmena un aiznes uz tuvējiem limfmezgliem, no kurienes tas aizceļo tālāk.

Ir pētījumi, kuros mēģināts noskaidrot mātes dzimumceļu baktēriju ietekmi uz augli. Atrasts, ka pie augļa aizceļojušās Prevotella un Gardnerella var izraisīt iekaisuma reakciju, kamēr Lactobacillus iekaisuma reakciju apslāpē. Lactobacillus saistāms arī ar garāku grūtniecības laiku un lielāku augļa svaru – normas robežās – auglis ir iznēsātāks.

Protams, ka cilvēka dzīves laikā ļoti lielā mērā zarnu mikrofloru ietekmē vispirms mātes mikroflora (dabiskas dzemdības, barošana ar krūti), sanitārie apstākļi, kontakti ar vidi, antibiotiku lietošana, pārtika. Pamatā pirmie mikrobi, kuri iemitinās zarnās, ir fakultatīvi anaerobi (var ar gaisu un bez gaisa) un tie sagatavo apstākļus nākamajiem kolonistiem – striktiem anaerobiem (gaisā nedzīvo), Bacteroides, Clostridium, Bifidobacterium. Bērna barošanai ar krūti ir nozīme ne tikai kā bērna zarnu protekcijai pret nevēlamiem kolonistiem (A klases imūnglobulīni jeb IgA), bet arī sagatavošanai pareizajām baktērijām – mātes piens ir bagāts ar prebiotiski aktīviem oligosaharīdiem, kuri veicina stafilokokku un bifidobaktēriju augšanu. Līdz ar bērna piebarošanu, paplašinās zarnu mikrofloras spektrs, sarodas vairāk Bacteroides un atsevišķas klostrīdiju sugas – šie mikrobi barojas ne tikai paši, bet pabaro arī zarnu gļotādas šūnas, jo ražo butirātus (īsās taukskābes).

Ļoti bīstama situācija var izveidoties, ja vēl nepiedzimis vai jaundzimušā periodā mazulis bijis spiests saņemt antibiotikas. Tad normāla mikrofloras stabilizēšanās ir stipri traucēta, lielā daudzumā mazuļa zarnu traktā dzīvojas Enterococcus un Proteobacteria. Tā kā pēdējie ir iekaisumu veicinoši mikrobi, var rasties neonatāls nekrotizējošs enterokolīts.

Gada vecumā bērniem nostabilizējas individuālā zarnu mikroflora, kura vēl nedaudz mainās līdz 3-4 gadu vecumam, kad tā atbilst pieauguša indivīda mikroflorai gan sugu bagātības, gan sastāva ziņā.

Novērota jūtama atšķirība zarnu mikroflorā dažādu ģeogrāfisko rajonu iedzīvotājiem – ziemeļniekiem raksturīgas proporcionāli vairāk Bifidobacterium, dienvidniekiem – Lactobacillus un Bacterioides baktērijas.

Kad mikroflora zarnās nostabilizējusies, tā tāda arī paliek, ja vien kaut kas kardināli nemainās. Tādēļ vēdera problēmas pēc slimošanas, antibiotikām, kaut kā nelāga vai eksotiska apēsta, mēdz pašas par sevi norimt un viss atgriežas ikdienišķos rāmjos.

Vai visiem cilvēkiem ir vienāda zarnu mikrofora?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Šur tur dzirdēts, ka pēc mikrofloras visus cilvēkus var iedalīt 4 pamattipos un nekas to nespēj mainīt. Negribētos gan šim tā neapdomīgi piekrist, jo baktērijām nepieciešamas barības vielas – tas, ko cilvēks ēd. Dažas negantnieces ēd citas baktērijas. Kurš gan nav novērojis pastiprinātu ”gāzēšanu” pēc dažu dārzeņu un augļu ēšanas. Tātad, tajā brīdī kāda baktēriju suga uzrīkojusi dzīres. Gadījumos, kad noķerta kāda īpaši neganta baktērija, tā var izspiest no iesildītās vietiņas kādu citu – labo baktēriju. Un negantniece sāk diktēt noteikumus visiem citiem – kā saviem mikroskopiskajiem līdzbiedriem, tā arī pašam mitekļa saimniekam – cilvēkam.

Ļoti bieži ir tā, ka zarnu mikroflorā ir maz laktobaktēriju un bifidobaktēriju. Liekas – kas tad tur, padzers kefīriņu vai norīs kādu kapsulu un viss būs kārtībā. Diemžēl tas nav tik vienkārši. Vispirms jāzina, vai zarnās nav ieviesusies kāda nejauka baktērija, kura nemaz neļaus laktobaktērijām un bifidobaktērijām tā vienkārši savā vietā iemitināties. Otrkārt, kardināli nemainot ēšanas paradumus, nekas nemainīsies arī mikroflorā. Pie tam, izmaiņām jābūt ilgstošām. Treškārt, kuņģa skābes un fermentu iedarbību iztur nebūt ne visas baktērijas, kuras nokļūst organismā, tikai izturīgākās nokļūst līdz zarnām un var tur iemājot.

E.coli ir laba vai slikta?

Arī E.coli jeb zarnu nūjiņa ir normālas zarnu mikrofloras daļa un tās skaita samazinājums var būt par iemeslu diskomfortam. Nelabu skanējumu nosaukums E.coli ieguvis dēļ dažiem šīs baktērijas celmiem, kuri ir enteropatogēni (laboratorijā nosaka īpaši), kā arī tādēļ, ka zarnu nūjiņa tiek izmantota ūdens paraugu tīrības noteikšanai – daudz zarnu nūjiņu, tātad ūdenstilpē nokļūst fekālijas.

Plaši pielietotās antibiotikas (gan cilvēku ārstēšanai, gan lopkopībā) var izsaukt izturīgāku baktēriju uzplaukumu zarnās, kas tālāk bojā zarnu gļotādu. Piemēram, C.difficile var izsaukt pašas baktērijas toksīnu izraisītu kolītu. Vairāki pētījumi saista Krona slimību ar bērnībā pastiprināti saņemtām antibiotikām. Un lai cik tas paradoksāli neskanētu, tā pati klostrīdija ārstējama ar …. antibiotikām. Vēl viens iemesls ļoti rūpīgi piemeklēt antibiotikas, ja patiešām nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām, lai ietekme būtu pēc iespējas lielāka uz patogēnajām baktērijām un pēc iespējas mazāka – uz normālo mikrofloru.

Ko darīt ar probiotikām?

Neskatoties uz daudzajiem probiotiķu un prebiotiķu pētījumiem, vēl arvien klīnicisti šaubās par to pielietojumu. Toties pārtikas ražotāji un daudzi farmakoloģijas industrijas pārstāvji aizgūtnēm stāsta par savu produktu burvīgajām īpašībām – sevišķi bieži pieminot brīnumus ar imunitāti. Būtībā probiotiķi ir dzīvi mikroorganismi, kuri nedzīvo cilvēkā, bet rada labvēlīgus apstākļus zarnu trakta mikroflorai. Tas pats attiecas uz prebiotiķiem – pārtikas sastāvdaļas (dabiskas vai pievienotas), kuras ļauj zarnu mikroflorai justies labi. Loģiski, ka dabiska, laba un sabalansēta pārtika ar pro- un prebiotiķiem lielā daudzumā būs labas imunitātes pamats. Protams, visus šos labumus var dabūt no sava sakņudārza, bet var arī izlīdzēties ar industrijas piedāvāto.Vai ir kas dzirdēts par fēču transplantāciju?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Jau ilgāku laiku notiek pētījumi par normālas zarnu mikrofloras atjaunošanu ar fēču transplantācijas palīdzību. Jā, jā, ar fēču transplantāciju. Nē, nav tik traki, ka būtu ar klaju koprofāgiju jānodarbojas (suņi gan tā dara itin bieži!). Dažas klīnikas Vācijā un Krievijā piedāvā šādu terapiju, kad no rūpīgi atlasītiem donoriem iegūst mikrofloru, attīra to un ievieto kapsulās, kuras pacients var lietot kā jebkuru citu medikamentu.

Ļoti izturīgas patogēnās mikrofloras gadījumos pielieto bakteriofāgus. Tas ir vēl viens veids, kā panākt patogēno baktēriju iznīcināšanu, minimāli skarot normālo mikrofloru. Šādu pieeju jau ļoti ilgu laiku pēta un pielieto Gruzijas mediķi. Terapija ar bakteriofāgiem pagaidām nav guvusi plašu izplatību, jo bakteriofāgi ir specifiski jāizaudzē tieši konkrētam pacientam.

Fēču analīzēs, kad nosaka normālo un patogēno mikrofloru ikdienas klīniskajā praksē, nenosaka pilnīgi visu baktēriju klātbūtni – tas nav nepieciešams. Ikdienā nosaka tikai normālās mikrofloras galvenās baktērijas (vai ir pietiekamā daudzumā) un patogēno mikrofloru, kura tiešām spēj radīt problēmas zarnās.

Viena no biežākajām problēmām ir anaerobs disbalanss (bakteroīdu skaits ievērojami pārsniedz F.prausnitzii skaitu). Pie tam, indekss, kurš parāda tādu disbalansu, var pārsniegt normas rādītāju desmitiem reižu. Nereti redzam ciparus 500, 1000 un pat 20 000, pie normas 0-100. Tas nav nekas ārkārtējs vai tūlītēji draudošs. Tas ir norādījums ”ar sētas mietu”, ka ir pienācis laiks pievērsties savu zarnu veselībai, mainīt ”televizormīļa” ēdienkarti uz kaut ko veselīgāku.

Jebkurā gadījumā – gan pirms, gan pēc analīzes uz zarnu mikrofloras sastāvu – jākonsultējas ar gastroenterologu vai vismaz ar ģimenes ārstu.

 

Laboratorijas Biocon (Grebenščikova ielā 1 Rīgā) vadītāja Viktorija Priedīte un veselīga dzīvesveida konsultante Māra Veselova

LA.lv