Veselam
Ārstēšana

Nevienlīdzība pacientu ārstēšanā būs jānovērš jaunajai valdībai0

Foto – Shutterstock

Pacientu dalīšana ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas iezīme, pie kuras novēršanas jaunajai valdībai un Veselības ministrijas vadībai būs ļoti nopietni jāstrādā. Turklāt runa nav tikai par tā saucamajiem veselības aprūpes pakalpojumu groziem dažādām iedzīvotāju grupām, bet arī par nevienlīdzīgu attieksmi pret pacientiem vienas slimības ietvaros. Piemēram, onkoloģisko slimību pacienti cer, ka 2019. gadā tiks raksts finansējums ārstēšanas uzlabošanai un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai visiem pacientiem.

Jau vēstīts, ka pat viena vēža veida ietvaros valsts attieksme pret dažādām pacientu grupām atšķiras. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte iepriekš norādīja – ja krūts vēža pacientēm diagnozē noteikts, ka HER receptori ir pozitīvi, tad no 2018. gada viņas ar valsts atbalstu saņem modernas un efektīvas medikamentu kombinācijas. Tikmēr pacientes, kurām HER receptori audzējā ir negatīvi, ārstējas ar medikamentiem, kurus mūsu valstī izmanto gadiem ilgi – no tiem nav iespēju sagaidīt tik efektīvu iedarbību.

Vai daļai krūts vēža pacientu atbalstam no valsts cerību nav?

Aizejošā valdība ir apstiprinājusi Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2019. gadā. Būtiska vērība tajā pievērsta onkoloģisko slimību, tātad arī krūts vēža, ārstēšanai. Veselības ministrija ziņojumā norāda, ka pacientēm ar HER2 pozitīvu metastātisku krūts vēzi jaunākā terapija ir pieejama no 2018. gada, savukārt par citu, līdzīgu grupu – pacientēm ar HER2 negatīvu metastātisku krūts vēzi – dokumentā nekas nav minēts, līdz ar to nav skaidrs, vai no 2019. gada nevienlīdzīgā attieksme pret krūts vēža pacientēm tiks izbeigta.

Veselības ministrijas preses sekretāre Anna Strapcāne, uzsverot, ka onkoloģisko slimību ārstēšana ir Veselības ministrijas prioritāte, tomēr nesniedza konkrētu atbildi uz jautājumu, vai pacientēm ar HER2 negatīvu krūts vēzi nākamgad ir paredzēts finansējums, lai medikamentus tomēr iekļautu Kompensējamo zaļu sarakstā (KZS).

Pēc A.Strapcānes teiktā, Nacionālais veselības dienests pirms jaunu zāļu iekļaušanas KZS, izvērtē katra KZS pieteiktā medikamenta salīdzinošo efektivitāti un cenu. Tā tiek salīdzināta ar citu konkrētas slimības ārstēšanā izmantoto medikamentu efektivitāti (balstoties uz zinātnisko pētījumu datiem, kā arī vietējām un starptautiskām ārstēšanas vadlīnijām).

Tāpat tiek izvērtēta medikamenta cena, salīdzinot ar cenām citās Eiropas Savienības valstīs. Cena tiek salīdzināta arī ar medikamenta terapeitiskajiem ieguvumiem. Līdz ar to jaunu zāļu iekļaušana KZS ir saistīta gan ar pieejamo finansējumu, gan iespējām panākt vienošanos ar zāļu ražotāju medikamentu apmaksas nosacījumiem, norāda A.Strapcāne.

Viņa uzsver, ka Veselības ministrija šogad turpinās uzsākto darbu pie onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšanas, agrīnas diagnostiskas uzlabošanas, un savlaicīgas un efektīvas ārstēšanas nodrošināšanas, jo pozitīvu ietekmi uz sabiedrības veselību, onkoloģisko pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti ir iespējams panākt, tikai uzlabojot visu šo pasākumu kompleksu.

Deputāti aicinās rast papildu finansējumu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride skaidro, ka viņa vadītā komisija plāno analizēt 2019. gada budžeta izlietojumu un lūgt Veselības ministrijai atrast papildus līdzekļus inovatīvo medikamentu nodrošināšanai tieši onkoloģijas jomā.

Komisija arī stingri pētīs nevajadzīgu līdzekļu tērēšanu un rosinās tos pārvirzīt onkoloģijai.

“Onkoloģisko pacientu aprūpe ir viena no vissāpīgākajām un aktuālākajām Latvijas veselības aprūpes problēmām. Diemžēl statistikas dati ir nežēlīgi – onkoloģisko pacientu īpatsvars Latvijas sabiedrībā aizvien pieaug. Daļēji to var izskaidrot ar ievērojamiem uzlabojumiem ļaundabīgo audzēju diagnostikā, kā arī Latvijas sabiedrības vispārējo novecošanos. Taču vēl joprojām ir ļoti liels to pacientu skaits, kuriem vēzi diagnosticē vēlīni, pastāvot lokālām vai attālām metastāzēm.

Pateicoties mūsdienu zinātnes sasniegumiem, vēzi kļuvis iespējams kontrolēt daudz efektīvāk, ievērojami pagarinot pacientu dzīvildzi un uzlabojot viņu dzīves kvalitāti. Galvenais klupšanas akmens jebkuru inovatīvu ārstēšanas metožu pieejamības nodrošināšanā ir ļoti augstas šo metožu pielietošanas izmaksas.

Tieši izmaksu dēļ jaunāko terapiju ne vienmēr var atļauties nodrošināt visiem. Tas ir raksturīgs ne tikai krūts vēža pacientiem, arī citiem ļaundabīgo audzēju veidiem. Un šī ir pasaules mēroga problēma. Tāpēc šādu medikamentu nonākšana līdz pacientam ir ievērojami apgrūtināta un prasa daudz ilgāku laiku. Pateicoties pēdējo gadu aktivitātēm, no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo inovatīvo līdzekļu klāsts tieši onkoloģisko pacientu ārstēšanai ir paplašinājies. Vēl pavisam nesen šajā jomā bija vērojama izteikta un dziļa stagnācija. Apzinoties situācijas kritiskumu, ir uzsākta šīs jomas sakārtošana,” norāda A.Skride.

Tūkstošiem eiro vēža ārstēšanai reti kuram ir pa kabatai

Statistika liecina, ka krūts vēzis Latvijā ir izplatītākā audzēju forma sievietēm, un veido ap 10% no visiem vēža gadījumiem. Gadā krūts vēža diagnoze Latvijā tiek uzstādīta apmēram tūkstoš sievietēm, kas ir vairāk nekā pirms 10 gadiem šādā laika periodā. Ārstu viedoklis ir, ka savlaicīgi atklātu krūts vēzi var izārstēt.

Saistītie raksti

Terapiju, kas izmaksā tūkstošiem eiro, reti kurš pacients var atļauties, un nepārtraukti ziedojumu veidā lūgt sabiedrības atbalstu nav viegli. Jāapzinās, ka Latvijas veselības sistēmā nevajadzētu būt praksei, ka vienām krūts vēža pacientēm ir pieejami inovatīvi valsts kompensējamie medikamenti, bet citām jātērē savi līdzekļi, vai tie jālūdz apkārtējiem cilvēkiem.

Ja šo nevienlīdzību, runājot Signes Plātes vārdiem, pagaidām līdz šim varēja uztvert kā sistēmas augšanas grūtības, tad 2019. gadā būtu svarīgi iet uz priekšu un no valsts budžeta atbalstīt visas sievietes, kuras Latvijā slimo ar krūts vēzi. 2018. gadā valsts atbalstāmo medikamentu klāstu onkoloģijā papildināja 14 preparāti, un tas patiešām bija būtisks izrāviens medikamentozās terapijas attīstībā. Tomēr ejot uz priekšu, izprotot krūts vēža pacienšu problēmas, valsts labā griba būtu nodrošināt nevienlīdzības novēršanu un to, ka visas krūts vēža pacientes saņemtu sev nepieciešamos inovatīvos medikamentus.

LA.lv