Veselam
Psiholoģija

Noguruma indes kausētājs. Saruna ar aromterapeitu Georgu Celitānu0


Georgs Celitāns, apgūstot smaržu kompozīcijas mākslu kādā no Francijas parfimērijas rūpnīcām.
Georgs Celitāns, apgūstot smaržu kompozīcijas mākslu kādā no Francijas parfimērijas rūpnīcām.
Foto no Georga Celitāna personiskā albuma

Aromterapija vispirms asociējas ar patīkamām smaržām, taču nosaukuma otrā daļa liecina, ka tā ietver arī ārstēšanu. Rīgas Aromterapijas skolas mācību centra Ambra vadītājs Georgs Celitāns zina, kā augu ēterisko spēku izmantot noskaņojuma un veselības uzlabošanai. Viņš mācījies Londonas Aromterapijas skolā, Tradicionālās augu medicīnas un aromterapijas institūtā, un studijas joprojām turpina gan Anglijā, gan Francijā.

Kāpēc apguvāt aromaterapiju?

Biju mašīnbūves tehnologs, vēlāk – kuģubūves inženieris, būvēju vējdēļus. Kad valstī sākās pārmaiņu laiki, nācās meklēt citu nodarbošanos, lai varētu pabarot ģimeni. Sāku apgūt psiholoģiju, kļuvu par elpošanas instruktoru. 1994. gadā kongresā Maskavā, kur apsprieda elpošanas tehnikas, pirmo reizi saskāros ar ēteriskajām eļļām un sāku apmeklēt ievadnodarbības aromaterapijā. Vēlāk izmantoju iespēju doties uz apmaksātām mācībām Londonā.

Aromaterapeitu Latvijā ir ļoti maz…

Varētu teikt, ka pie mums aromaterapijas vispār nav. Daži cilvēki ir ieguvuši izglītību šajā nozarē, taču tirgus tikpat kā nepastāv. Pirms pāris gadiem rakstījām vēstuli Labklājības ministrijai, un tagad aromaterapeita profesija ir iekļauta profesiju klasifikatorā. Pilnveidojam mācību programmu atbilstīgi profesionālajām prasībām.

Vai tiem, kuri grib mācīties jūsu aromaterapijas skolā, vajadzīgas priekšzināšanas?

Var nākt jebkurš interesents ar vidējo izglītību. Aromaterapijā iegūtās zināšanas noderēs gan mājsaimniecēm, gan skaistumkopšanas un veselības nozares speciālistiem. Tās var uzlabot dzīves kvalitāti ikvienam.

Izvēloties šo profesiju, pastāv dažāda pieeja. Lielbritānijā aromaterapeitus māca pēc speciālas mācību programmas, taču viņi nav ārsti un strādā par psihoterapeitiem vai masieriem – tāpat kā es, lai gan esmu mācījies arī aromaterapijas klīnisko daļu. Savukārt kontinentālajā Eiropā par aromaterapeitu atļauts būt tikai ārstiem, kuri apguvuši zināšanas par ēteriskajām eļļām. Viņiem ir tiesības tās sajaukt, pagatavojot maisījumus iekšķīgai lietošanai dažādu slimību ārstēšanai.

Man aromaterapija vispirms asociējas ar parfīmiem un Franciju…

Aromaterapijas saknes meklējamas sirmā senatnē, taču filozofiju, ko apguvu Londonā, izloloja austriete Margarita Mauri, kura pēc Otrā pasaules kara Anglijā izveidoja aromaterapijas skolu. Viņa sāka ēteriskās eļļas atšķaidīt un lietot uz ādas. Iepriekš tās kā medicīniskus līdzekļus pētīja laboratorijās un izmantoja zāļu gatavošanai.

Starp aromaterapiju un parfimēriju patiešām pastāv līdzība. Tiem, kas grib gūt priekšstatu, kā top smaržas, iesaku izlasīt Patrika Zīskinda romānu Parfīms, kur tas, manuprāt, atspoguļots pat labāk nekā speciālajā mācību literatūrā.

Kādā no mācību kursiem Francijā parfimērijas rūpnīcā arī man nācās veidot parfīmus. Skolotāja lika veidot smaržas ar raksturu, un tas nebija viegli. Kad pēc pusgada atkal atgriezos nodarbībās, pasniedzējai vaicāju, kāpēc lidostu tax free veikalos Parīzē, Berlīnē un Rīgā Chanel Nr. 5 smaržo atšķirīgi. Viņa nezināja atbildi, taču katrs pats var izdarīt secinājumus. Toties, kad šīs smaržas ieelpoju, ciemojoties pie dēla Amsterdamā, tā bija īsta sajūtu eksplozija!

Tad jau jums ir labs deguns. Kas vēl nepieciešams, lai kļūtu par aromaterapeitu?

Dzīves pieredze, jo pacienti parasti neatnāk tikai ar vienu problēmu, viņu vēlmes un vajadzības ir ļoti dažādas. Svarīgi, lai patiktu ķīmiķot un darbs ar cilvēkiem. Visu pārējo var iemācīties.

Latvijā daudz populārāka ir fitoterapija – ārstniecības augu lietošana, taču, šķiet, ka aromaterapija iedarbojas spēcīgāk…

Labi var palīdzēt gan viena, gan otra, bet abās nozarēs ir atšķirīgi principi. Piemēram, pilīti kumelīšu eļļas iegūst no trīssimt gramiem auga, un, to iemasējot ādā, organisms saņem tikpat daudz ārstniecisko vielu kā no 30 litriem tējas. Lietojot eļļu, cilvēki nereti izmanto uzreiz vairākus pilienus, kaut arī organisms nemaz tik daudz nespēj uzņemt un tiek pārslogots, nevis ārstēts.

Dabā ir zāles pret jebkuru slimību. Gan fitoterapeitam, gan aromaterapeitam jāņem vērā auga dzimtene. Piemēram, ja izvēlamies priedes eļļu, jāzina, kur tā augusi, jo katrā vietā ir atšķirīga augsne, mitrums un saules daudzums, līdz ar to skujas būs citādas un preparāta īpašības mazliet atšķirsies.

Abās nozarēs jāstrādā ar biopreparātiem, kuri iegūti no augiem, audzēšanā neizmantojot pesticīdus. Protams, tie ir dārgāki, taču, ja lietojam ārstniecībā, ir vērts maksāt. Telpas var aromatizēt arī ar ķīmiski veidotām smaržvielām, kuras ražo, sintezējot, piemēram, zemeņu un ābolu smaržu vai jūras aromātu. Rodoties asociācijām par zemeņu lauku, ābeļdārzu vai atceroties pie jūras pavadīto laiku, veldzēsimies patīkamās emocijās un gūsim spēku, bet tās nav paredzētas ādai un vannām.

Zinot aromaterapijas pamatus, katrs var uzlabot savu fizisko un arī emocionālo stāvokli. Pašārstēšanās labā nozīmē iespējama gan ar fitopreparātiem, gan ēteriskajām eļļām.

Vai ēteriskās eļļas var palīdzēt jebkuras slimības gadījumā?

No tām iespējams pagatavot preparātus, kas aizvieto jebkuru aptiekā nopērkamu medikamentu. Iedarbības rezultāts atkarīgs no terapeita kvalifikācijas.

Citur pasaulē ēteriskās eļļas izmanto arī vēža slimnieku ārstēšanā. Reiz konferencē kādas Londonas klīnikas galvenais ārsts stāstīja, kā viņa vadītajā slimnīcā ārstēšanā tiek integrēta aromaterapija. Klīnika iepērk receptūru no pētniecības institūta, farmaceiti pagatavo preparātus, kurus māsiņas, sertificētas aromaterapeites, izmanto pacientu veselības uzlabošanai. Protams, eļļas nevar paveikt brīnumus, taču spēj uzlabot psiholoģisko stāvokli un tādējādi atvieglo ārstēšanu.

Vai kompozīcija vienmēr ir iedarbīgāka nekā atsevišķa ēteriskā eļļa?

Eļļas sastrādājoties cita citas iedarbību pastiprina. Veidojot ārstniecisku kokteili vai aromātu sajaukumu masāžai, noteikumi atšķiras, piemēram, kokteilis pret klepu tiek ievietots kapuslā, lai nejustu nepatīkamo aromātu, bet masāžai domātais patīkami smaržos. Brīžos, kad cilvēkam ir grūti atklāt savu iekšējo pasauli, psihoterapeits, izmantojot pacientam nepatīkamu aromātu, var atraisīt viņu sarunai.

Vai, gatavojot ēterisko eļļu kokteiļus, pieļaujamas atkāpes no receptūras?

Katram pilienam receptūrā ir nozīme. Atkāpties no tās drīkst tikai tad, ja ir pamatojums.

Zinību avotiem būtu jāizmanto atzīti mācību kursi, praktiskās nodarbības un semināri, nevis interneta resursi. Aromaterapijas burvestību nianses iespējams apgūt tikai pieredzējušu lektoru un pasniedzēju vadībā. Mācoties smaržīgas kompozīcijas veidošanu, nāks apskaidrība, kuras ēteriskās eļļas labāk sadzīvo, pastiprina savstarpēju pozitīvu iedarbību uz organismu, kādās proporcijās un kuros gadījumos. Sākumā, protams, kokteiļus labāk sajaukt tikai no dažiem komponentiem. Tas pasargās no kļūdām, kad, veidojot pārgudru kompozīciju, uztaisa ziepes.

Dažas ēteriskās eļļas, piemēram, tās, kas iegūtas no dažām timiāna pasugām, pēc manām domām, vajadzētu pārdot pret ārsta izrakstītām receptēm. Nepareizi lietojot, toksiska var kļūt arī parasta ciedru eļļa. Interneta resursu faniem pastāstīšu par kādu aplamību. Reiz tīmeklī bija ievietota recepte, kā pagatavot repelentu ērču atbaidīšanai. Kāds to bija pārrakstījis kļūdaini, divu pilienu vietā uzrakstot divas tējkarotes, kas ir milzīga atšķirība. Es varu tikai iedomāties ķermeņa reakciju pēc divsimt pilienu iedarbības! Kamēr autors pats to neizmēģinās uz savas ādas, starpību nesapratīs.

Vai aromaterapija ir piemērota ikvienam?

Protams! Taču ēteriskajām eļļām, tāpat kā medikamentiem, mēdz būt nevēlamas blaknes. Piemēram, rozmarīna eļļu nedrīkst lietot, pat ja ir tikai aizdomas par paaugstinātu asinsspiedienu. Savukārt asinsspiedienu pazeminošo lavandas eļļu drīkst lietot cilvēki ar zemu asinsspiedienu, jo tā neietekmēs.

Grūtnieces pirmajos trīs mēnešos nedrīkst lietot ēteriskās eļļas. Pārējā gaidību laikā aromaterapija ir pieļaujama gan masāžās, gan citās procedūrās, tomēr ne visas eļļas derēs. Par laimi, grūtnieces sargā deguns. Šajā laikā sievietes parasti nevar paciest pat ierastās smaržas, kur nu vēl koncentrētus augu aromātu izvilkumus!

Visiem, kuri neapgūst aromaterapiju kā profesiju, bet grib atrast sev atbilstīgu eļļu, mācu uzticēties ožai, kas parasti ir vislabākais indikators.

Kā notiek vizīte pie aromaterapeita?

Konsultācijai parasti pietiek ar 20 minūtēm, taču, tā kā cilvēkiem nereti patīk parunāties, reizēm paiet stunda. Sarunas laikā izvērtēju pacientam piemērotākās eļļas.

Terapeita galvenais uzdevums ir izglītot klientu, pagatavot viņam kokteili un iemācīt, kā to lietot, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.

Dažkārt aromaterapeiti klientam, kurš grib izvēlēties sev tīkamāko eļļu, dod testēt dažādus aromātus. Ja tiek mēģinātas vairākas, jāļauj degunam atpūsties, lai iespaidi nesajuktu. Es parasti dodu pasmaržot pagatavoto kokteili un, ja pacientam gribas uzlikt punktu uz i, pievienoju vēl kādu sastāvdaļu.

Vai pazīstat visas trīssimt ēteriskās eļļas un zināt to latīniskos nosaukumus?

Esmu par tām mācījies, taču darbā izmantoju aptuveni 50, lai gan pietiktu arī ar mazāku skaitu. Ieskaiti par visām trīssimt šodien nevarētu nokārtot. Reiz kādā pasākumā rīkoju sacensības, kurās liku citiem pazīt piecas ēteriskās eļļas. Vienā pudelītē bija ieliets ūdens, bet lavandas eļļas vietā galvas sajaukšanai biju nolicis lavandīna izvilkumu. Cilvēki, kuri uzskatīja sevi par lietpratējiem, nevarēja atšķirt nevienu no dažādībām.

Ar latīņu valodu esmu uz jūs, taču ēterisko eļļu latīniskie nosaukumi jāiegaumē, jo specializētos izdevumos, aprakstot to iedarbību un receptūru, minēti tikai tie. Piemēram, aromaterapijā izmanto trīs dažādus augus, kuru nosaukumā ir vārds kumelīte, taču to iedarbība ir pavisam atšķirīga. Pieejamas dažādas iedarbības un aktivitātes ciedru eļļas, piemēram, ārstējot klepu, palīdzēs Atlasa ciedru eļļa, bet Virgīnijas ciedru eļļa, kas ir lētāka, šim nolūkam nederēs.

Turklāt latīniskais nosaukums palīdzēs, ja gribēsim nopirkt ēteriskās eļļas valstī, kuras valodu nepārvaldām.

Aromāts, kas vienu paceļ gluži vai debesīs, otram var izraisīt nepatīkamas emocijas vai pat galvassāpes…

Veidojot kompozīciju sev, viss ir vienkārši, taču, ja mājās dzīvo vēl kāds, jāņem vērā arī citu intereses. Kvēpinot eļļu, rodas specifiska gaisotne, kas pastarpināti ļauj manipulēt ar otru cilvēku šā vārda pozitīvā nozīmē. Aromāts piepildīs visu istabu, neizbēgami iesaistot sarunā, piemēram, vīrieti, kurš nav radis dalīties savās raizēs un izjūtās. Telpā ieplūstošā smarža mazliet atvērs viņa sirdi un palīdzēs atraisīties sarunai, kas labvēlīgi ietekmēs veselību, pasargājot viņu no infarkta pusmūžā, kas, pēc maniem vērojumiem, pēdējā laikā nav retums.

Var paļauties uz aromaterapeitu un uzreiz pasūtīt kokteiļus visdažādākajām vajadzībām. Informācija par šādām iespējām attīstīs aromaterapijas tirgu arī Latvijā.

Ko pats esat ieguvis, mācoties aromaterapiju?

Kad pirmo reizi aizbraucu uz nodarbībām, jau strādāju par masieri. Biju izlasījis grāmatu par aromaterapiju un jutos varens, jo pasniedzējas stāstīto zināju, tomēr, jo vairāk lasu, mācos un strādāju, jo vairāk saprotu, ka zinu ļoti maz. Laika gaitā esmu apguvis aromaterapijas smalkumus.

Atceros, ka, beidzot tehnikumu, man vajadzēja ledus jahtai pieregulēt slidas. Tētis, būdams atslēdznieks, piegāja un pateica, ka jāpieliek 15 simtdaļas, un, pataustot metāla gabaliņus, izvilka vienu tieši tādu. Šādas nianses nevar iemācīties pēc grāmatām, arī aromaterapijā ne.

Kā izmantojat smaržīgās eļļas savā dzīvē?

Mani gluži vai virs zemes paceļ koriandra sēkliņu eļļa, ko iepazinu, sākdams mācīties aromaterapiju. Vienmēr topā ir arī muskatsalvija, jasmīns, vīraks kopā ar rozi un lavanda. Man aromāti saistās ar darbību – tētis bērnībā darvoja slēpes, man patika šī smarža un joprojām mīļa ir bērza eļļa.

Jakas kabatā man stāv mikslis ar neatšķaidītām eļļām. Kad tālu jābrauc un māc nogurums, apstādinu mašīnu, ieelpoju vai pasmērēju un uzreiz kļūstu mundrāks.

Ja kāds no draugiem sūdzas par galvassāpēm, ierīvēju viņam pakausi ar eļļu. Kad savā kompānijā aizeju uz pirti, arī citiem tiek eļļas, kuras vienmēr ņemu līdzi.

Man baudai vajag intensitāti, kas citus var apgrūtināt. Lai nekļūtu uzbāzīgs, nedrīkstu kvēpināt eļļas pēc savas gaumes. Ja vēlos specifisku smaržu, eju vannasistabā un lietoju tikai sev.

Ar kādām problēmām pacienti pie jums nāk visbiežāk?

Ziemā sūdzas par saaukstēšanās slimībām, bet par locītavu un muguras sāpēm – neatkarīgi no sezonas. Vasarā, kad viss zaļo un plaukst, darba ir mazāk. Daudzi jūt nogurumu, grib justies mundrāki un vairāk padarīt. Pats arī reiz homeopātei lūdzu, lai izraksta zirnīšus, kas dotu vairāk spēka. Viņa, zinot manu dienas režīmu, pajautāja, cik ilgi guļu, un ieteica veltīt miegam kādu stundu ilgāk. Tiesa, ēteriskās eļļas var palīdzēt sakārtot dzīves ritmu un, kad tas būs izdarīts, iespējams, vairs nebūs vajadzīgas. Arī saviem pacientiem stāstu, ka to lietošana nevar aizvietot miegu un atpūtu.Ne vienmēr problēmu var atrisināt tikai ar ēteriskajām eļļām, piemēram, ja pacients sūdzas par muguras sāpēm, protams, varu viņu masēt un sagatavot kompreses, ko ņemt līdzi uz mājām, bet vispirms jāsaregulē mugurkauls un jāvingro, tāpēc sākumā sūtu viņu pie cita speciālista. Aromaterapijas ceļš šajā gadījumā būtu garāks un dārgāks.

Esmu novērojis, ka daudzi no rītiem mostas neizgulējušies, jūtas apdulluši, tātad miegs nav bijis kvalitatīvs. Iespējams, ēteriskās eļļas vien nespēs līdzēt, varbūt jāpārbīda gulta vai jāliek istabas stūros kristāli, lai mainītu enerģētisko lauku un no zemes plūstošais negatīvais strāvojums vairs nebendētu.

Ja nekad nav lietota neviena smaržīgā eļļa, ar kuru vajadzētu sākt?

Neitrāls un neuzbāzīgs aromāts, turklāt plaša iedarbība piemīt lavandas eļļai. Tās smarža patīk gandrīz visiem un derēs dažādām vajadzībām. Ne velti speciālistu aprindās pazīstamā britu aromaterapeite Brenda Skota ir atzinusi – ja viņai būtu jādodas uz neapdzīvotu salu un ļautu ņemt līdzi vienu pudelīti ēteriskās eļļas, viņa izvēlētos lavandu, bet, ja desmit, arī tad dotu priekšroku vienīgi tai.

Tā ir labs līdzeklis pret apdegumiem, tāpēc īpaši ieteicama, ja mājās ir mazi bērni. Šī eļļa noder pret sāpēm, kā arī odu vai citu kukaiņu kodumiem. Vēl tā darbojas kā repelents, ja uzziesta uz ādas atšķaidītā veidā, taču jāatzīst, ka pēdējā gadījumā ne vienmēr palīdz. Kādus Jāņus pavadīju Ventspils pusē, kur bija ļoti daudz odu. Pagatavojām repelentu un apsmērējāmies, bet nācās secināt: daļa asinssūcēju ir mācījušies ķīmiju un zina, kā uz to jāreaģē, bet daži skolā nav gājuši. Mazai ģimenes aptieciņai pietiktu ar kāda koka, citrusa un lavandas eļļu. Vasarā pēc darba dārzā nogurušos muskuļus palīdzēs sasildīt skujkoka eļļa. Tiem, kam patīk saldi kokteiļi, jāņem apelsīna eļļa, kam rūgtāki – citrona eļļa.

Esmu dzirdējusi, ka dažas ēteriskās eļļas ir ļoti dārgas, tāpēc tiek viltotas. Kā nopirkt īstu preci?

Vienmēr visdārgākās bijušas rozes, neroli, jasmīna, kumelītes un melisas eļļas, kam piliens maksā aptuveni pusotra eiro. Cenu svārstības nosaka dažādi notikumi pasaulē. Dienvidslāvijā, kas bija lielākā kadiķa ogu eļļas piegādātāja, pagājušā gadsimta 90. gados karoja, un kopš tā laika krasi paaugstinājusies šīs eļļas cena un pasliktinājusies kvalitāte. Pašlaik ļoti sadārdzinājusies sandala eļļa. Reiz turēju rokās grāmatas kopiju, kas bija drukāta Pēterburgā 1890. gadā ar nosaukumu Ēteriskās eļļas. Pagatavošana, īpašības un viltojumi, kas liecina – pakaļdarinājumi nav nekāds jaunums.

Jācenšas atrast pārdevēju, kuram var uzticēties. Ja bijusi pieredze ar labām eļļām, deguns jutīs atšķirību, taču to kvalitāti precīzi var pārbaudīt tikai laboratorijā. Man arī ir gadījies attaisīt priežu eļļas pudelīti un saprast, ka tā ir pilnīgi garām. Toreiz eļļu pievienoju grīdas mazgājamajam ūdenim, jo nebiju drošs, kas notiks, lietojot uz pacienta ādas. Dažkārt ēteriskās eļļas nedarbojas, kā gaidīts, kaut gan tiek izmantotas pareizi, taču cita ražotāja produkts ir efektīvs. Droši vien nav ievērota pareiza ražošanas tehnoloģija.

Kā vislabāk uzņemt ēterisko eļļu spēku?

Tās var izmantot telpu aromatizēšanai, inhalācijām, kompresēm, pievienot vannai, taču aromaterapijas kronis ir masāža, jo tad iedarbojas gan auga smaržas spēks, gan terapeita prasmīgās rokas. Pastāv vairākas masāžas tehnikas. Daži skolotāji māca procedūras laikā nerunāt, lai vārdi nenomāktu sajūtas.

Masāžai ēterisko eļļu lieto nevis tīrā veidā, bet piejauc kādai bāzes, visbiežāk mandeļu, eļļai. Savulaik man šķita, ka esmu izdomājis ko jaunu, taču tad kāda no manām skolotājām ieteica apmeklēt restaurētās romiešu termas. Izrādījās, šādu metodi lietoja jau Senajā Romā, proti, romieši devās uz pirti ar masāžas eļļām, kas bija atšķaidītas tā, lai varētu lietot uz ādas. Siltumā, atveroties ādas porām, ķermenis ēterisko eļļu spēku uzņem īpaši labi.

Saistītie raksti

Turklāt, kad to ķermenī ieglāsta mīlošs cilvēks, grūti pateikt, kam piemīt lielāks spēks – aromātam, rokām vai mīlestībai. Sens teiciens vēsta, ka masāža kausē noguruma indi. Labāk nav iespējams pateikt.

LA.lv