Veselam
Ārstēšana

Normāls asinsspiediens pašu spēkiem. Iesaka Tereško0


Ikvienam jāzina sava asinsspiediena, holesterīna un glikozes līmeņa rādītāji.
Ikvienam jāzina sava asinsspiediena, holesterīna un glikozes līmeņa rādītāji.
Foto: Indypendenz/SHUTTERSTOCK

Gandrīz katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir paaugstināts asinsspiediens. Taču, kamēr tas vēl normas robežu pārsniedz tikai šad tad un pavisam nedaudz, iespējams daudz ko darīt, lai tas nepārvērstos par hronisku slimību.

 

Saglabā sirds veselību

Šonedēļ beidzas Latvijas iedzīvotāju intervēšana vērienīgam kardiovaskulāro slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumam, kuru Latvijas Universitātes zinātnieki veic pēc Veselības ministrijas pasūtījuma un ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Katram no 6000 dalībniekiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija jāatbild uz vairāk nekā 150 jautājumiem par savu veselības stāvokli, pašsajūtu, dzīvesveidu, iedzimtību, bet pēc tam jāveic bezmaksas analīzes holesterīna un glikozes līmeņa noteikšanai asinīs, kā arī arteri­ālā asinsspiediena mērījumi.

Profesors kardiologs Andrejs Ērglis uzsver, ka šis nozīmīgais pētījums ļaus ne tikai spriest par esošo situāciju, bet arī atklāt, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījies iedzīvotāju dzīvesveids un veselības stāvoklis. Iegūtie rezultāti palīdzēs izvērtēt sabiedrības veselību veicinošo pasākumu efektivitāti, kā arī plānot veselības politiku Latvijā.

Jau pierādīts, ka, mērķtiecīgi iedarbojoties uz sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, piemēram, nekontrolēti paaugstinātu asinsspiedienu, smēķēšanu un mazkustīgu dzīvesveidu, zema blīvuma holesterīna un glikozes līmeni asinīs, iespējams ievērojami samazināt gan saslim­stību, gan mirstību, piemēram, no insulta un miokarda infarkta, kura mūsu valstī joprojām ir pārāk augsta (gandrīz trīs reizes pārsniedz vidējo rādītāju Eiropas Savienībā).

Piemēram, īstenojot sirds un asinsvadu slimību profilakses projektu Ziemeļkarēlijā Somijā un pateicoties radikālām dzīvesveida izmaiņām, trīsdesmit piecu gadu laikā izdevies mazināt mirstību no šīm slimībām, īpaši 35–64 gadus vecu vīriešu vidū, par 85%. Arī Pasaules sirds federācijas apkopotie dati liecina, ka pat viens profilaktiskais pasākums, piemēram, asinsspiediena kontrole, samazinot augšējo jeb sistolisko asinsspiedienu par 20 mmHg vai apakšējo – diastolisko – par 10 mmHg, spēj izglābt daudzas dzīvības.

 

Kustības un augu valsts produkti

Asinsspiediens ir viens no viegli ietekmējamiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, un tā paaugstināšanās bieži vien ir paša cilvēka dzīvesveida sekas. Atliek atmest smēķēšanu, lietot mazāk sāls, vairāk atpūsties un mazāk satraukties, apgūt elpošanas vingrinājumus vai meditāciju, vairāk staigāt kājām, lai tas atkal būtu normāls.

“Pirmkārt, jāievēro pareiza uztura principi, proti, četrām piektdaļām no maltītes jābūt augu valsts pārtikas produktiem – graud­augiem, pākšaugiem, dārzeņiem – un tikai vienai piektdaļai jānāk no dzīvnieku valsts. Otrkārt, regulāri jākustas, piemēram, pastaigājoties svaigā gaisā. Ievērojot abus šos principus, trešais profilakses pasākums varētu būt ārstniecības augu preparātu lietošana. Normāls asinsspiediens ir 80/120 mmHg, un tādam tam jābūt līdz sirmam vecumam,” uzsver ģimenes ārsts un fitoterapeits Artūrs Tereško.

Zāļu tējas vislabāk palīdz tad, kad problēmas ar asinsspiedienu tik tikko sākušās. Arī tad, ja tas mēdz paaugstināties psihoemocionālās spriedzes brīžos, fitoterapija ir ļoti efektīva.

Piemēram, dumbrāju zaķpēdiņas tēja vai izvilkums paplašina asinsvadus, nomierina nervus, mazina spriedzi, pie viena samazina arī kuņģa skābes līmeni stresa apstākļos. To gatavo šādi: ņem trīs ēdamkarotes smalcinātu, žāvētu lakstu, aplej ar glāzi vāroša ūdens, sautē stundu, nokāš, nospiež. Lieto pa divām ēdamkarotēm četras reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Paplašina asinsvadus, nomierina nervus, mazina spriedzi, pie viena samazina arī kuņģa skābes līmeni stresa apstākļos. Asinsspiediena normalizēšanai droši var lietot arī pļavas ģerānijas, bērza un āmuļa drogas, piemēram, bērza lapu tēju.

Profilaktisko pasākumu klāstā ietilpst arī 30–60 minūšu ilgas fiziskās aktivitātes, piemēram, nūjošana, skriešana vai peldēšana 4–7 reizes nedēļā, vidukļa apkārtmēra saglabāšana 90 cm robežās vīriešiem un 80 cm sievietēm, zema blīvuma holesterīna līmeņa noturēšana zem 3, bet glikozes – zem 5,6 mmol/l, sāls patēriņš – ne vairāk par tējkaroti jeb 5 g dienā. Diemžēl normāls vai pat pazemināts ķermeņa svars vien nepasargā no sirds un asinsvadu slimībām, jo tieviem, bet mazkustīgiem cilvēkiem ir tikpat liels risks saslimt ar arteriālo hipertensiju un piedzīvot insultu kā tiem, kam ir liekais svars.

Saistītie raksti

Zinātnieki arī aprēķinājuši potenciālos ieguvumus veselībai no šiem profilakses pasākumiem. Piemēram, normāla ķermeņa masas indeksa saglabāšana (ĶMI 18,5–24,9 kg/m2) vai 10 kg liekā svara zaudēšana attālina arteriālās hipertensijas diagnozi par 5–10, uztura izmaiņas – par 8–14, bet regulāra fiziskā aktivitāte – par 4–9 mmHg.

Un, protams, 40, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā noteikti jāapmeklē ģimenes ārsts, lai SCORE sistēmā izvērtētu savu sirds un asinsvadu saslimšanu risku.

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
TESTS: Kāds ir tavs enerģijas potenciāls?
1 diena
LE
LETA
Veselam
Slēgts Bažas raisījušais medicīnas centrs “Aurora”
1 diena
VE
Veselam.lv
Veselam
Top 5 vērtīgākie rudens produkti, kas ar steigu jāliek galdā
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
No zemnieka sētas – līdz pasaules līmenim. LAD vadītājai – pēdējā darba diena
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
Jānis Lūsis cīnās par savu dzīvību, ģimene aicina ziedot
19 minūtes
LE
LETA
Dabā
Rēzeknieši šorīt pārsteigti ar – 2,7 grādiem
6 minūtes
SK
Skaties.lv
Latvijā
Deputāti būs gatavi koriģēt novadu karti. Saruna ar Ināru Mūrnieci 1
51 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
“Bite” un “Tele2” izveido kopuzņēmumu “Centuria”
1 stunda