Veselam
Ārstēšana

Nost ar kārpām! Kā tikt no tā vaļā pašu spēkiem, kad meklēt palīdzību 16

Shutterstock ilustrācija

Kārpas ir labdabīgi veidojumi, taču bojā izskatu un nereti rada sadzīviskas neērtības. Reizēm tās pazūd pašas no sevis, bet citkārt rodas arvien jaunas. Kāpēc tā? Kā no tām tikt vaļā?

 

Kārpas izraisa cilvēka papilomas vīruss, kas iekļūst ādā caur sīkām skrambiņām vai plaisiņām. Šie veidojumi sastāv no pārragojušās ārējās daļas, saknes un asinsvadiem.

Kārpām ir vairāki veidi, un tie nosaka arī ārstēšanu.

Parastās kārpas, kas izvirzītas virs ādas līmeņa un pārklātas ar cietu raga kārtiņu, lielākoties uzmetas uz roku pirkstiem.

Plakanās jeb juvenilās kārpas visbiežāk parādās uz sejas un raksturīgas galvenokārt bērniem un pusaudžiem. Tās ir līdzīgas parastajām kārpām, taču mazāk paceltas.

Pēdas jeb planetārās kārpas, kā jau liecina to nosaukums, izvietojas uz pēdām. Tās ir lielākas un vairāk izvelvētas nekā parastās kārpas, jo staigājot apavos tiek pastāvīgi kairinātas. Šos veidojumus dēvē arī par mozaīk­veida kārpām, jo zīmējums to virsmā atgādina mozaīku.

Kondilomas ir smaili veidojumi, kurus izraisa seksuāli transmisīva infekcija. Tie lokalizējas starpenes un dzimumorgānu rajonā, ātri izplatās siltā un mitrā vidē, īpaši, ja netiek rūpīgi ievērotas higiēnas prasības.

Arī bovenoīdā papuloze izpaužas dzimumorgānu apvidū ar brūniem, pigmentētiem, dzimumzīmēm līdzīgiem kārpveida veidojumiem. Neārstēti tie var izplatīties arvien plašākā zonā un pārveidoties ļaundabīgā plakanšūnu audzējā.

Vienas no nepatīkamākajām kārpām ir tās, kas uzmetušās pie naga valnīša un zem naga. Dziļas kārpas, kas nospiež tām piegulošos nervus, var izraisīt sāpes.

 

Kas rosina

Galvenais kārpu rašanās cēlonis ir vāja imunitāte. Nereti tās veidojas hroniskiem slimniekiem, piemēram, ja ir atopiskais dermatīts, bronhiālā astma, vairogdziedzera un citas kaites. Turklāt šajos gadījumos, kamēr nav uzveikta slimība, ar tām ir grūtāk cīnīties.

Kārpu veidošanos rosina ādas ievainojumi, kā arī roku un kāju ilgstoša atrašanās mitrumā. Iemesls var būt arī neprasmīgi veikta manikīra procedūra, kad radusies kāda sīka brūcīte, vai arī mākslīgo nagu pieaudzēšana. Šajā gadījumā tās parasti veidojas pie vai zem naga.

Kārpas visbiežāk rodas bērniem, kuriem ir ciešāka fiziska saskarsme. Tās var pielipt, tieši kontaktējoties ar inficētu cilvēku, piemēram, sasveicinoties paspiežot roku, vai ar viņa lietoto priekšmetu starpniecību. Taču tiem, kuriem ir stipra imunitāte, tās parasti nepielīp arī gadiem ilgā ciešā saskarsmē.

Lai sargātos no kārpām, katram jālieto savs dvielis, baseinos, pirtīs un kopējās dušās jāizmanto gumijas čībiņas, kājas pēc mazgāšanas rūpīgi jānosusina, jāārstē sēnīšu infekcijas, ieauguši nagi, jārūpējas, lai plaukstas un pēdas būtu sausumā.

 

Vajag iznīcināt

Kārpas būtu jāārstē ne tikai tāpēc, ka tās neglīti izskatās un var aplipināt citus, bet arī tāpēc, ka no vienas var izveidoties vesela saime, un tad veidojuma apkarošanā būs jāiegulda daudz vairāk pūļu.

Vīriešiem ieteicams likvidēt kārpu bārdas apvidū, kas skujoties regulāri tiek aizskarta, jo infekcija var izplatīties tālāk.

Ļoti svarīgi ir ārstēt kārpas pie naga, jo citādi tas var deformēties un vēlāk attīstīties sēnīšu infekcija.

 

Pašu spēkiem

Interesanti, ka kārpas, tāpat kā rozi, daudziem izdevies apkarot ar mistiskiem paņēmieniem un suģestiju. Piemēram, kāda tautas metode māca, ka jāpaņem tik daudz zirņu, cik uz ādas ir kārpu, un tās jāparīvē. Tad tie jāierok pie mājas stūra, un, kad būs sapuvuši, pazudīs arī kārpas. Savukārt cits padoms māca izgrebt sīpola vidu, iebērt tajā sāli un ar iegūto šķidrumu divas reizes dienā apsmērēt kārpas. Vēl iesaka uz kārpas zem plākstera pa nakti uzlikt jēlu gaļu, lai sūt.

Daudzi pārliecinājušies, ka var līdzēt struteņu sula, lietojot to regulāri 5–6 reizes dienā vismaz nedēļu. To saturošus preparātus var nopirkt arī aptiekā, taču jāņem vērā, ka ne visas kārpas iespējams iznīcināt pašu spēkiem. Turklāt katrs veidojums uz ādas nopietni jāizvērtē, īpaši pēc 45 gadu vecuma, lai nesāktu aplami ārstēt onkoloģisku slimību.

Reizēm kārpu izdodas vienkārši izplucināt, taču drīzāk gan šis tautā nereti praktizētais paņēmiens var veicināt veidojuma augšanu un izplatīšanos, kā arī infekcijas pievienošanos, iekaisumu un sāpes.

Anita Ābelīte kā vislabāko pašārstēšanās veidu iesaka vismaz divas nedēļas uz nakti kārpai uzklāt krēmu, kas satur augstas koncentrācijas (50%) urīnvielu. Tā labi mīkstina un noārda ādas virskārtu. Divās trīs nedēļās veidojumam vajadzētu izmērā samazināties vismaz uz pusi. Ja tas nav noticis, jādodas pie ārsta, jo nepieciešama cita veida ārstēšana.

Kārpu apkarojot tikai mehāniski, to novīlējot, vīruss mēdz izplatīties vēl vairāk. Jo vairāk tiek noņemta veidojuma virskārta, jo vairāk tā ataug. Pats galvenais ir iznīcināt kārpas sakni.

Tikko parādījušos kārpu var mēģināt iznīcināt ar aptiekā nopērkamiem līdzekļiem, kas satur pienskābi, salicilskābi vai citas kodīgas vielas. Ja darbojas ar piesaldēšanas ierīcēm, svarīgi ievērot lietošanas instrukciju un noteikti aizsargāt apkārtējo veselo ādu ar dziedējošu krēmu, piemēram, dekspantenolu. Taču vispirms jābūt pilnīgai pārliecībai, ka apkarojamais veidojums patiešām ir kārpa. Ja tā cītīgi ārstēta divas nedēļas un nav pazudusi, skaidrs, ka panākumu nebūs, tāpēc jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista.

 

Uz kārpas noteikti nevajadzētu likt varžacu plāksteri, jo tādējādi var iedzīvoties nopietnā ādas iekaisumā, it īpaši, turot to ilgāk, nekā norādīts lietošanas pamācībā. Kārpas rašanos rosina vīruss, taču varžacis veidojas spiediena rezultātā, tāpēc šie veidojumi jāārstē atšķirīgi.

 

Ar profesionāļu palīdzību

Nereti, uzlabojoties imunitātei, kārpas mēdz pazust pašas no sevis, tomēr tas nenozīmē, ka tās nevajag ārstēt, jo iespējams aplipināt apkārtējos, kuriem vāja imunitāte.

Kārpas likvidē arī kosmetologi, taču precīzākas diagnostikas iespējas ir dermatologam, kura rīcībā ir speciāla izmeklēšanas ierīce dermatoskops. Jāpatur prātā, ka ap 20% gadījumu zem tām var slēpties onkoloģiska slimība.

 

Kārpas no varžacīm, dzimumzīmēm un ādas bazālo šūnu karcinomām var atšķirt pēc melniem mozaīk­veida punktiņiem, kurus veido no asinsvadiem izgulsnējies pigments. Nereti tie saskatāmi ar neapbruņotu aci. Tomēr pat ārsts, neaplūkojot kārpu ar dermatoskopu, var to sajaukt ar citu veidojumu.

 

Viena no senākajām metodēm ir elektrokoagulācija, kad ar speciālu elektrodu izdedzina kārpas pievadošo asinsvadu, un veidojums pakāpeniski dažās dienās uzsūcas. Metode ir lēta, bet novecojusi un sāpīga, tāpēc to izmanto arvien retāk.

Biežāk praktizē kriodestrukciju, kad kārpu piesaldē ar šķidrajā slāpeklī samērcētu vates kociņu vai kriopinceti. Procedūra ir nepatīkama, tāpēc īpaši jutīgiem cilvēkiem izmanto atsāpinošu līdzekli. Pēc saldēšanas izveidojas brūcīte, kas pakāpeniski uzsūcas 3–5 dienās. Šajā laikā jālieto antibiotikas saturošs krēms.

Kārpu var iztvaicēt ar CO2 lāzeru. Pirms tam uzklājot anestezējošu krēmu vai injicējot atsāpinošas zāles, procedūra nav sāpīga. Brūcīti dziedē, lietojot antibiotikas saturošu krēmu. Ja tajā iemājo vīruss, veidojums var atjaunoties, un tad to likvidē ar tā saukto asinsvadu lāzeru. Asinsvadi, kas vairs nesaņem barības vielas, pakāpeniski uzsūcas. Stabilu efektu var panākt pēc 2–4 procedūrām.

Metodes mēdz arī kombinēt, piemēram, kārpu iztvaicē ar lāzeru un pēc tam uzklāj imūnmodulējošu krēmu vai arī lieto medikamentus imunitātes stiprināšanai iekšķīgi.

Veidojumus uz sejas un citām atklātām ķermeņa vietām ar lāzeru vēlams noņemt gada tumšākajos mēnešos, jo pēc tam uz ādas paliek virspusējas rētiņas, kurām, uzspīdot saules stariem, var rasties pigmentācijas plankumi.

Kārpas mēdz likvidēt arī ķīmiski ar augstas koncentrācijas skābēm speciālista uzraudzībā.

Reizēm, noņemot pirmo lielo, tā saukto mātes kārpu, pazūd arī pārējās, kaut gan zinātniska izskaidrojuma tam nav. Daži novērojuši, ka šos veidojumus visveiksmīgāk izdodas iznīcināt dilstošā mēnesī.

Vienmēr svarīgi rūpēties par imunitātes stiprināšanu, lai kārpas neveidotos atkārtoti. Cīņa ar neglītajiem veidojumiem būs veiksmīgāka, novēršot to cēloni.

 

 

UZZIŅA

Tautā pastāvošais uzskats – ja kārpa tiek pastāvīgi kairināta ar apģērbu vai citādi, tā noteikti jālikvidē, lai nerastos ļaundabīgs audzējs, – ir aplams. Tiesa, labāk šādā gadījumā to noņemt, jo, veidojumam asiņojot, var izplatīties infekcija un rasties sastrutojums. Turpretim, aizskarot dzimumzīmi, gan palielinās onkoloģiskas slimības draudi.

 

KONSULTĒJUSI LĀZERPLASTIKAS KLĪNIKAS DERMATOLOĢE ANITA ĀBELĪTE

 

LA.lv