Veselam
Dzīvesveids

Oksfordas Universitātes pētnieki secina: vegānisks uzturs var glābt miljoniem dzīvību. Komentē uztura speciāliste4


Krišs Salmanis, “Why Im not a vegetarian”.
Krišs Salmanis, “Why Im not a vegetarian”.
Publicitātes foto

Ēdot vairāk augļu un dārzeņu un samazinot gaļas patēriņu, līdz 2050. gadam iespējams pasargāt miljoniem dzīvību, drastiski samazināt siltumnīcefektu un ietaupīt miljardiem dolāru gadā veselības aprūpes un klimata izmaiņu novēršanas jomās. Pie šāda secinājuma nonākuši Oksfordas universitātes pētnieki.

“Mēs nesagaidām, ka visi kļūs par vegāniem,” komentē Dr. Marko Springmens, pētījuma galvenais autors un Oksfordas Mārtina pārtikas nākotnes programmas2 pētnieks, “bet ja tā notiktu, mēs dzīvotu ilgāk un palīdzētu samazināt dramatiskās klimata izmaiņas. Mūsu veselību un apkārtējo vidi ārkārtīgi ietekmē mūsu pārtikas izvēle.”

“Nesabalansēts uzturs, piemēram, tāds, kurā tiek lietots maz augļu un dārzeņu, bet daudz sarkanas un pārstrādātas gaļas, ir vainojams pie lielākajām veselības problēmām vairumā pasaules reģionu. Tai pat laikā pašreizējā pārtikas ražošanas sistēma ir atbildīga par vairāk nekā ceturto daļu no siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām, un tādējādi ir viens no galvenajiem klimata izmaiņu cēloņiem.”

Lai novērtētu, kādu iespaidu uz veselību un vidi atstāj dažādi uztura veidi, pētnieki modelēja četru dažādu uztura veidu scenārijus līdz 2050. gadam: ierastā uztura scenārijs; Pasaules veselības organizācijas globālajās uztura vadlīnijās balstīts scenārijs; veģetārais scenārijs un vegāniskais scenārijs.

Pētījumā noskaidrojās, ka ievērojot uzturu, kas atbilst globālajām uztura vadlīnijām un ietver minimālo ieteikto augļu un dārzeņu daudzumu, mēs varētu ik gadu pasargāt 5,1 miljonu cilvēku dzīvību. Vēl vairāk pozitīvu rezultātu sniegtu veģetārs (7,3 miljoni dzīvību) un vegānisks uzturs (8,1 miljons dzīvību). Aptuveni puse no šīm dzīvībām būtu sarkanās gaļas patēriņa samazināšanas rezultāts, bet otra puse – augļu un dārzeņu patēriņa palielināšanas un kaloriju samazināšanas rezultāts, tādējādi mazāk cilvēkiem ciešot no aptaukošanās un liekā svara.

Pētījums lēš, ka 2050. gadā pārtikas industrijas izraisītās siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas veidotu pusi no emisijām, ko mēs varētu atļauties, ievērojot nosacījumu, ka globālā sasilšana nepārsniegtu 2 °C. Ievērojot globālo uztura vadlīniju ieteikumus, pārtikas sektora izraisītās emisijas varētu samazināt par 29%, ievērojot veģetāru uzturu – par 63%, bet vegānisku – par 70%.

Ekonomikas jomā uztura izmaiņas varētu palīdzēt ietaupīt 700-1000 miljardus ASV dolāru gadā veselības aprūpē, neapmaksātā neformālajā aprūpē un nenostrādātās darba dienās. Pētnieki lēš arī, ka ekonomiskais labums no uztura izmaiņu rezultātā samazinātā siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma varētu sasniegt 570 miljardus ASV dolāru.

Dr. Springmens norāda arī uz to, ka uztura izmaiņu izraisītās veselības izmaiņas ir arī atkarīgas no ģeogrāfiskā reģiona. Visvairāk pasargāto dzīvību varētu būt attīstības valstīs, īpaši Austrumāzijā un Dienvidāzijā, savukārt attīstītajās valstīs būtu divkārt lieli individuālie veselības uzlabojumi, jo tiktu lielākos apmēros samazināts individuālais uzņemtās sarkanās gaļas un kaloriju daudzums. Samazinātam sarkanās gaļas patēriņam pētījumā bija vislielākais efekts Austrumāzijas, Rietumu valstīs ar augstu un vidēju ienākumu līmeni un Latīņamerikā.

Kā pētījuma secinājumus un skarto tēmu komentē uztura speciāliste Lizete Māldere? “Domāju, no veģetāra uztura ikvienam ir daudz, ko mācīties. Jo mēs mūsdienās patiešām ēdam daudz par daudz gaļas un ārkārtīgi maz dārzeņu. Es gan neizceltu sarkano gaļu kā visa ļaunuma sakni, jo pēdējos gados dažādos pētījumos to kaitīgums nav pierādīts. Tiesa, vajadzētu jo īpaši izvairīties uzturā no sarkanās gaļas izstrādājumiem, kā, piemēram, kūpinājumiem. Piekrītu, ka mums ir jāveido sava ēdienkarte, balstoties uz augu valsts produktiem, reizi pa reizei izvēloties kādu no dzīvnieku izcelsmes produktiem – gaļu, zivi.

Taču ieviešot jebkura veida izmaiņas ēdienkartē, jāizprot to jēga un pienācīgi jārūpējas, kā trūkstošās uztura sastāvdaļas kompensēt. Tādēļ  nebūt nav patvaļīgs lēmums, piemēram, ievērot vegānisku dzīvesveidu.

Saistītie raksti

Visbiežāk ilgtermiņā šāds dzīvesveids pieprasa regulāri sekot līdzi savai asins ainai, kā arī papildus uzņemt atsevišķas uzturvielas uztura bagātinātāju formā. Salīdzināt ”visēdāju” ar ”vegānu” savā veidā ir ļoti grūti, jo bieži vien tieši cilvēki, kas ēd visu, mazāk piedomā, cik veselīgs ir viņu uzturs. Toties vegāni, svaigēdāji, veģetārieši biežāk interesējas par veselīgajiem produktiem. Ir diezgan grūti objektīvi salīdzināt, kā arī gūt kādus secinājumus par šāda veida ēšanas paradumiem un to ietekmi uz veselību.

Pati personīgi uzskatu, ka visa veselīgā pamatā ir mēranība un nav nozīmes pievērsties kādai atsevišķai uztura teorijai, kas strikti liek ierobežot mūsu paradumus. Katra pārtikas produktu grupa ir savas vērtīgās uzturvielas, kamdēļ to iesaka lietot uzturā. Gaļai tas ir dzelzs, zivīm omega 3 tauskābes, dārzeņiem antioksidanti, graudaugiem B grupas vitamīni, balastvielas utt. Mēs varam atteikties no kādas pārtikas produktu grupas, taču ne no lielākās daļas. Mēranība, daudzveidība un regularitāte ir atslēgvārdi veselīgam uzturam.”

 

 

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Psiholoģes ieteikumi, kā palīdzēt bērnam uzsākt bērnudārza un skolas gaitas
1 diena
VE
Veselam.lv
Veselam
9 ģeniālas idejas, ko pagatavot no arbūza
1 diena
VE
Veselam.lv
Veselam
Seko šiem ieteikumiem un nekad vairs neuztraucies par matu veselību
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Ekonomika
VIDEO: Alga līdz pat 10 000 eiro mēnesī. Sludinājumos atklāj, cik strauji uzlekušas algas Latvijā
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Slimnīca nāk klajā ar izmeklēšanā secināto par smagi piekauto krāslavieti, kurš mira slimnīcā
9 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: “Tas ir krājies gadus divus un vairāk.” Ozolnieki lūdz novirzīt lidmašīnu ceļus
3 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš sasniedz pusfinālu
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Latvijai tuvojas anticiklona centrs. Jaunākā laika prognoze svētdienai
6 stundas