Veselam
Dzīvesveids

Olnīcas un dzemdi nevar “atraut” no ķermeņa kopumā. Kā rūpēties par sievietes veselību0

Foto – Shutterstock.com

Konsultē medicīnas zinātņu doktore, ginekoloģe Jana Žodžika:

Ikvienai sievietei, kurai rūp viņas ginekoloģiskā veselība, pirmkārt, būtu jādomā par veselīgu dzīvesveidu kā tādu. Mēs nevaram “atraut” olnīcas un dzemdi no ķermeņa kopumā. Ja gribam būt veselas, mums ir jālieto veselīgs uzturs, jābūt fiziski aktīvām, jāizvairās no smēķēšanas un, kā minimums, jāveic valsts noteiktās profilaktiskās pārbaudes.

Sabalansēts uzturs un veselīgs ķermeņa svars

Mūsu veselības pamati tiek ielikti jau tajā brīdī, kad esam mammas vēderā. Tas, cik veselīgi grūtniece ēd, ietekmē arī topošā mazuļa veselību. Piemēram, ja grūtniece uzturā lieto ļoti daudz produktu, kas satur pievienoto cukuru, mazulim var attīstīties vielmaiņas traucējumi.

Veselīga uztura paradumi veidojas jau bērnībā, tāpēc vecāku atbildība ir rādīt piemēru un izglītot bērnus pareizā ēšanā. Turpmākajā dzīvē sievietēm būtu jārūpējas par veselīgu ķemeņa svaru, jo liekais svars var ietekmēt olnīcu darbību, samazināt auglību, kā arī veicināt citu saslimšanu risku.

Atbrīvošanās no kaitīgiem ieradumiem

Smēķēšana var izmainīt maksts mikrofloru un olvadu darbību, kas var būt riska faktors ārpusdzemdes grūtniecībai. Smēķējošām sievietēm ir lielāks onkoloģisko saslimšanu risks, jo smēķēšana “nokauj” organisma imūno sistēmu. Tāpat imūno sistēmu un līdz ar to arī ginekoloģisko veselību nelabvēlīgi ietekmē pārmērīga alkohola lietošana.

Rūpes par seksuālo veselību

Lai meitenes, kļūstot par sievietēm, ar atbildību izturētos pret savu intīmo veselību, būtiska loma ir seksuālajai izglītošanai ģimenē.

Jau pusaudžu vecumā mammām vajadzētu ar meitām pārrunāt jautajumus par intīmo higiēnu, mēnešreizēm, seksuālajām attiecībām un no tām izrietošajām sekām. Meitenēm jābūt informētām par drošu kontracepciju un seksuāli transmisīvajām slimībām.

Uzsākot dzimumdzīvi, reizi gadā būtu jāapmeklē ginekologs un jānodod analīzes, lai pārliecinātos, ka sievietei nav kāda maksts infekcija.

Ja sieviete nedzīvo dzimumdzīvi, arī tad kā minimums reizi trijos gados būtu jādodas pie ginekologa un jāveic dzemdes kakla analīzes, bet pēc 50 gadu vecuma arī krūšu mamogrāfija.

Valsts apmaksāta vakcinācija un profilaktiskās pārbaudes

• Latvijā meitenēm no 12 līdz 18 gadu vecumam valsts nodrošina bezmaksas vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Vakcīnas sastāvā ir vīrusam līdzīgas daļiņas, kas ierosina imūno reakciju, taču vakcīna nesatur vīrusa DNS, tāpēc tā neatstāj negatīvu ietekmi uz meiteņu veselību vai auglību.
• Sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados būtu jāveic valsts apmaksātā dzemdes kakla citoloģiskā uztriepe. Šī pārbaude ļauj atklāt dzemdes kakla vēzi pirmsvēža vai agrīnā stadijā un vairumā gadījumu šo slimību izārstēt.
• Sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados būtu jāveic krūšu skrīnings ar mamogrāfijas metodi. Galvenais iemesls, kāpēc krūtis jāpārbauda ar mamogrāfu, ir iespēja saskatīt slimību vēl pirms tās sajušanas.

Atceries! Gadījumā, ja uzaicinājums nav saņemts vai ir nozaudēts, sievietei ir iespēja vērsties pie sava ginekologa un veikt valsts apmaksātos izmeklējumus arī bez uzaicinājuma.

Krūšu pašpārbaude

Lai pamanītu izmaiņas krūtīs, ja tādas ir radušās, ir svarīgi regulāri veikt krūšu pašpārbaudi. Pirmajā reizē sieviete var palūgt, lai ginekologs parāda, kā tas pareizi jādara un kam jāpievērš uzmanība, bet pēc tam laikā starp mēnešreizēm viņa to var darīt pati. Krūšu pašpārbaudi vajadzētu veikt vismaz 2 reizes gadā. To var darīt arī katru mēnesi, taču krūšu pašpārbaudei nevajadzētu pārvērsties par fobiju, kad katra pārbaude tiek gaidīta ar bailēm sataustīt ko nelāgu.

Saistītie raksti

Sievietēm vecumā līdz 50 gadu vecumam krūšu sonogrāfija būtu ieteicama, ja ir kādas sūdzības, vai arī ģimenes vēsturē ir bijusi saslimstība ar krūts vēzi.

Simptomi, kurus pamanot nepieciešama ginekologa konsultācija:

• Asiņošana starp mēnešreizēm vai pēc menopauzes;
• Spēcīgas un sāpīgas mēnešreizes, kādas agrāk nav bijušas;
• Sāpes vēdera lejasdaļā, sāpes pēc dzimumakta;
• Mainīti izdalījumi;
• Veidojumi krūtīs, krūtsgalos vai padusēs.

LA.lv