Veselam
Ārstēšana

Onkoloģisko pacientu dalīšana nav pieļaujama, taču visiem netiek vienlīdzīgi 16

Foto – Shutterstock

Pēdējos gados onkoloģija kļuvusi par veselības aprūpes prioritāti – vēža ārstēšanai piešķirts lielāks finansējums, sācis darboties “zaļais koridors”, tiek paplašināts valsts apmaksāto medikamentu klāsts. Tomēr joprojām ne visiem onkoloģisko slimību pacientiem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt efektīvu ārstēšanu, pat viena vēža veida ietvaros valsts attieksme pret dažādām pacientu grupām var kardināli atšķirties.

Viena no šādām grupām ir ādas vēža jeb melanomas pacienti, kur daļa pacientu var ārstēties, lietojot valsts kompensētus jaunākas paaudzes medikamentus, bet daļai tas ir liegts.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte jautāta, vai līdzīga diskriminācija pastāv arī citās vēža diagnozēs, norāda, ka melanomas pacienti pašreiz viskrasāk izjūt valsts atbalsta atšķirības, taču viņi nav vienīgie. Piemēram, ja krūts vēža pacientēm diagnozē noteikts, ka HER receptori ir pozitīvi, tad no šā gada viņas ar valsts atbalstu saņem modernas medikamentu kombinācijas – labākās, kādas Latvijā iespējamas. Savukārt pacientēm, kurām HER receptori audzējā ir negatīvi, jāārstējas ar medikamentiem, kurus pie mums izmanto jau daudzus gadus, un no tiem nevar sagaidīt tik efektīvu iedarbību. Signe Plāte atzīst, ka teorētiski HER receptoru pozitīvs audzējs var pārveidoties par HER negatīvu, bet praksē tā ļoti reti kad notiek. Tāpat, piemēram, arī plaušu vēzim ir ļoti daudz mutāciju, un visu veidu ārstēšanai diemžēl nevar saņemt valsts kompensējamos medikamentus.

Jāārstē savlaicīgi

Krūts vēzis Latvijā ir izplatītākā audzēju forma sievietēm. Tā veido ap 10% no visiem vēža gadījumiem. Gadā krūts vēža diagnoze Latvijā tiek uzstādīta apmēram 1000 sievietēm, kas ir vairāk nekā pirms 10 gadiem šādā laika periodā, skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sertificētā onkoloģe ķīmijterapeite, LU asociētā profesore Alinta Hegmane.

Savlaicīgi atklātu krūts vēzi var izārstēt. Valsts nodrošina skrīninga mamogrāfiju sievietēm no 50 līdz 69 vecumam, šis izmeklējums ir bez maksas. Sieviešu atsaucība pieaug, šo iespēju izmanto arvien vairāk sieviešu, šogad 48% no uzaicinātajām, tomēr, lai programma darbotos, atsaucībai jābūt vismaz 80-85%. Krūts vēža ārstēšana ir kompleksa (operācija, staru terapija un sistēmiska terapija), tā tiek izvēlēta katrai pacientei individuāli, ņemot vērā krūts vēža veidu, stadiju, pacientes vecumu un blakusslimības.

Slimības prognoze ir atkarīga no stadijas, kurā vēzis atklāts. Pacientēm ar 1. stadiju piecu gadu dzīvildze pārsniedz 95%, savukārt ar 4. stadiju – ap 20%. Metastātisku krūts vēzi izārstēt nevar, bet ārstēt var un vajag, tā ir hroniska slimība tāpat kā, piemēram, cukura diabēts, skaidro Alinta Hegmane. Metastātiska vēža gadījumā pamata ārstēšanas metode ir sistēmiskā terapija – ķīmijterapija, hormonterapija un mērķterapija, atkarībā no krūts vēža veida. Atbilstošākā terapija tiek izvēlēta katrai pacientei individuāli. Ķīmijterapija ir efektīva visiem krūts vēža veidiem, tomēr tai ir būtiskas blaknes, kas var pasliktināt pacientes dzīves kvalitāti. Ķīmijterapijas medikamentu izmaksas 100% kompensē valsts.

Pacientēm ar HER2 pozitīvu krūts vēzi papildus ķīmijterapijai tiek lietota mērķterapija. No 2018. gada arī dubultā HER2 blokāde tiek 100% kompensēta, tā dodot iespēju šīm pacientēm dzīvot ievērojami ilgāk un labāk. Pacientēm ar hormonjutīgu krūts vēža formu pamata ārstēšanas metode ir hormonterapija, tā ir efektīva, lietojama mājās un relatīvi labi panesama. Tomēr pievienojot hormonterapijai ciklīna atkarīgās kināzes (CDK4/6) inhibitorus, ārstēšanas efektivitāte varētu būt vēl labāka, pagarinot laiku līdz nepieciešams uzsākt ķīmijterapiju. CDK 4/6 inhibitoru terapija netiek kompensēta, ārstēšanas izmaksas ir 3-4 tūkstoši eiro mēnesī un terapija var būt jāturpina gadu, divus un vairāk. Alinta Hegmane cer, ka attīstība neapstāsies un visām metastātiska krūts vēža pacientēm, nevis tikai vienam krūts vēža veidam, būs iespēja saņemt pasaules standartiem atbilstošu ārstēšanu.

Finansiāli nepanesams slogs

“Tā nevajadzētu būt, ka vienām krūts vēža pacientēm ir pieejami inovatīvi valsts kompensējamie medikamenti, bet citām nav”, uzsver labdarības fonda “Rozā vilciens” vadītāja Zinta Uskale. Krūts vēža skartajām sievietēm tāpat jau ir smagi, bet šādā brīdī vēl visai sabiedrībai atklāt ar sevi notiekošo un lūgt ziedojumu palīdzību psiholoģiski ir grūti. Zinta Uskale tomēr pauž gandarījumu, ka situācija uzlabojas, un vēža pacientiem aizvien vairāk pieejami arī inovatīvi medikamenti.

Signes Plātes skatījumā situācija, ka vieniem vēža pacientiem ar valsts atbalstu pieejama inovatīvāka ārstēšana, bet citiem nē, pagaidām jāuztver kā sistēmas augšanas grūtības. Jāņem vērā, ka šogad valsts atbalstāmo medikamentu klāstu onkoloģijā papildināja 14 preparāti, kas ir ļoti būtisks izrāviens medikamentozās terapijas attīstībā. Tieši tas arī lielā mērā rada šķietamo netaisnīguma situāciju: “Ja neieviestu nemaz jaunus medikamentus onkoloģijas pacientu ārstēšanai, tad arī nebūtu ar ko salīdzināt. Piecus gadus nebija nekādu jaunu medikamentu onkoloģijā – visu uzreiz nevar, bet esmu pārliecināta, ka pēc laika, piemēram, arī HER negatīva krūts vēža pacientes saņems tik nepieciešamos inovatīvos medikamentus.” Pēc Signes Plātes vērojumiem reti kura paciente pati rod iespēju apmaksāt krūts vēža ārstēšanu, jo mēnesī medikamentiem tērēt aptuveni 3000 – 13 000 EUR ir izaicinājums pat finansiāli turīgām sievietēm.

Cer uz lielāku budžetu vēža ārstēšanai

Latvijas sieviešu volontieru biedrības “Vita” vadītāja Irīna Januma skaidro, ka 2017. gada maijā Ministru Kabinets apstiprināja “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2017.-2020. gadam”, kurā, sākot no 2018. gada, katru gadu no valsts budžeta kompensējamiem medikamentiem šīs slimības ārstēšanai paredzēti pa 14 583 357 eiro. Ja sākumā šāds lēmums izskatījies cerīgs, tad šobrīd redzams, ka toreiz paredzētā nauda onkoloģijas pacientus nesasniedza, norāda Irīna Januma. Reāli 2018. gada budžetā onkoloģijas inovatīviem kompensējamiem medikamentiem tika piešķirti ap 5 miljoni eiro. Tas ļāva apmaksāt jaunus medikamentus metastātiskam krūts vēzim (agresīvajai tā formai), metastātiskam plaušu audzējam, neiroendokrīniem audzējiem, metastātiskam zarnu vēzim, metastātiskam prostatas audzējam, olnīcu audzējiem, noteikta tipa limfoleikozēm, tomēr ar to nepietiek visu zāļu nodrošināšanai visiem pacientiem, kam tas būtu nepieciešams.

Krūts vēža pacientu atbalsta biedrības vadītāja ļoti cer, no vienas puses, uz Nacionālo veselības dienestu, kas turpina sarunas ar ražotājiem arī par citu vēža ārstēšanai nepieciešamo jauno zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā, un, no otras puses, – uz veselības aprūpes 2019. gada valsts budžeta sastādītājiem, kuri tiek aicināti iekļaut budžetā onkoloģijas pacientiem apsolītos gandrīz 14,6 miljonus eiro inovatīvajiem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai.

LA.lv