Veselam
Ārstēšana

Pacientiem Latvijā – vismazāk modernu zāļu0


Inovatīvi medikamenti ir rezultāts daudzus gadus ilgušiem pētījumiem un apjomīgiem finansiāliem ieguldījumiem. Ar to izskaidrojama to dārdzība ekskluzīvajā periodā, kamēr tirgū tos aizsargā patents.
Inovatīvi medikamenti ir rezultāts daudzus gadus ilgušiem pētījumiem un apjomīgiem finansiāliem ieguldījumiem. Ar to izskaidrojama to dārdzība ekskluzīvajā periodā, kamēr tirgū tos aizsargā patents.
Onko.lv publicitātes foto

Latvija onkoloģisko pacientu ārstēšanai atvēl ievērojami mazāk līdzekļu nekā Igaunija un Lietuva, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotā informācija par valsts izdevumiem medikamentu iegādei vēža slimniekiem. Latvijā par budžeta līdzekļiem onkoloģiskajiem pacientiem pieejams arī stipri mazāks inovatīvu medikamentu daudzums nekā kaimiņvalstīs.

No trim Baltijas valstīm visvairāk inovatīvo zāļu valsts kompensējamo medikamentu sistēmā iekļauts Lietuvā – kopā 88 nosaukumi, liecina dati par šā gada martu. Līdzīga situācija ir Igaunijā, kur valsts apmaksā 86 jaunos medikamentus. Savukārt Latvijā kompensējamo zāļu sistēmā iekļauts par trešdaļu mazāk jeb 53 jauno medikamentu nosaukumu.

Pēc šā gada maija datiem, vēža ārstēšanai Latvijas pacientiem par valsts budžeta līdzekļiem pieejamas 21 vieda zāles, Lietuvā 61, Igaunijā – 52. Kaut arī valsts izdevumi šim mērķim pakāpeniski pieaug, Latvijā tie joprojām ir krietni zemāki nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā valsts zāļu apmaksai tērē 900 000 eiro uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā – 400 000.

Dārgi, bet iedarbīgi

Iespējams, Latvijā ārsti prot itin sekmīgi izārstēt vēzi ar tiem medikamentiem, kas pieejami? Atbildot uz šo jautājumu, SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics vispirms pasmejas, taču tad saka: “Protams, ka tā nav. Latvijā pēdējos gados farmācija onkoloģijas jomā ir ļoti mainījusies. Jaunākā veida ārstēšana – mērķterpija un imūnterapija – nodrošina vislielāko atdevi. Piemēram, melanomas gadījumā ar mērķterapiju un imūnterapiju 40% pacientu dzīvo. Iepriekš, ārstējot ar klasiskajiem medikamentiem, tie bija 10%. Skaidrs, ka jaunākie medikamenti ir visefektīvākie – tie ir labāki par visu, kas radīts līdz šim.”

Nav noslēpums, ka daudzi inovatīvie medikamenti ir ārkārtīgi dārgi. Piemēram, kā nesen intervijā LA.LV apliecināja kāda plaušu vēža paciente, viņai nepieciešamo zāļu deva, kas jāinjicē reizi divās nedēļās divus gadus, maksā 5000 eiro (šīs zāles valsts nekompensē; slimniece medikamentus iegādājas par ziedojumiem un ar daļēju ražotājfirmas pārstāvniecības finansiālu atbalstu).

Publikācijas starptautiskajā presē liecina – tieši dārdzības dēļ inovatīvos medikamentus nevar atļauties arī daudz turīgākas valstis par Latviju; lielvaras ar stabilām daudzmiljardu veselības apdrošināšanas shēmām jaunākās paaudzes zāles (ne tikai onkoloģijā, bet arī citu slimību ārstēšanai) uzlūko kā draudu stabilitātei. “Par patiesi inovatīviem medikamentiem mēs Latvijas līmenī pat nerunājam,” paskaidro Valters Bolēvics.

“Pie mums pašlaik runa ir par tādu zāļu varbūtēju iekļaušanu kompensējamo vidū, kurām patenta aizsardzības termiņš jau tuvojas beigām. Tik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai tās nonāktu pie slimniekiem Latvijā.” Viņš piekrīt – nule patentēti medikamenti ir dārgi; Eiropā patenta aizsardzības laiks ir 10 gadi, ASV – pat 20. Pēc ekskluzīvā perioda šos medikamentus drīkst sākt ražot arī citi farmaceitiskie uzņēmumi, kas izraisa cenu samazināšanos.

“Es gribētu, lai Latvijā nonāktu arī patiesi inovatīvi medikamenti. Tiesa, tie ir ļoti dārgi, bet daudzos gadījumos pat vienreizēja terapija nodrošina izārstēšanos.” Runājot par onkoloģiju, vislielākie sasniegumi farmācijā pēdējos gados bijuši plaušu vēža ārstēšanā; arī tuvākajā laikā gaidāma tieši šī vēža veida ārstēšanai domātu jaunas paaudzes zāļu nonākšana tirgū, zina teikt SIFFA pārstāvis. Milzu lēciens noticis arī krūts vēža terapijā, bet ir ļaundabīgo audzēju veidi, kuru uzveikšanai medikamenti vēl tiek ļoti gaidīti.

Finansējumam jāaug!

Komentējot iebildi, ka patentbrīvu zāļu ietveršana kompensējamo medikamentu kopumā valstij ir mazāks finansiāls slogs nekā inovatīvas zāles, Valters Bolēvics akcentē – neskatoties ne uz ko, Latvijas atvēlētā nauda šim nolūkam ir pārāk maza. “Tā ir divarpus reizes mazāka nekā Lietuvā. Latvijas sistēmā par dārgiem medikamentiem onkoloģijā mēs nevaram runāt vispār – kopējam finansējumam jābūt vismaz divreiz lielākam, arī pieejamajam zāļu veidu apjomam,” saka Valters Bolēvics.

Arī kopējais finansējums veselības aprūpei Latvijā ir salīdzinoši ļoti mazs – pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD datiem, 3,4% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir trešais mazākais OECD valstu grupā. Lietuvā 2018. gadā šis skaitlis bija 4,5%, Igaunijā – 4,9%, Somijā 6,8%, Zviedrijā 9,3%, OECD vidēji – 6,6%.

“3,4% ir nepietiekami! Tā kļūst par sistēmisku problēmu, ko nerisinot, laba rezultāta nebūs!”

Pēc SIFFA vadītāja domām, tam jābūt ievērojami lielākam, tostarp palielinot arī kompensējamo zāļu budžetu.

“Uzskatu, ka zāles pacientiem ir jākompensē pilnībā un ka tiem jābūt pēc iespējas jaunākiem medikamentiem – tādiem, kas izgudroti pēdējā divdesmitgadē,” pauž Valters Bolēvics, uzsverot nepieciešamību pārskatīt un aktualizēt esošo valsts apmaksāto zāļu sarakstu.

Vienlaikus medicīnā pastāv sena dilemma: vai patiesi jātērē miljoni, lai kādam cilvēkam paildzinātu dzīvi par dažiem mēnešiem, ja ar šiem pašiem līdzekļiem varētu izglābt desmitiem vai pat simtiem citu slimību pacientu. Valters Bolēvics šo ētikas dilemmu komentē asi: “Šāds salīdzinājums ir cilvēku aizskarošs. Ja saslimst ar vēzi, ar potenciāli nāvējošu slimību, palīdzību gaida no valsts. Neviens no mums kā indivīds, kā fiziska persona šīs zāles nevar atļauties. Terapija, iekārtas – tas viss maksā! Valstij ir jāuzņemas saistības pret saviem pilsoņiem.

Onkoloģijai – plus 1.6 miljoni

Veselības ministrijas (VM) sniegtā informācija liecina – nule apstiprinātajā 2020.gada budžetā zāļu kompensācijai papildus paredzēti 4,27 miljoni eiro, no kuriem medikamentiem onkoloģijā novirzāmi 1,6 miljoni eiro. Pārējā summa plānota medikamentiem kardioloģijā. Vēl trīs miljoni eiro piešķirti zālēm reto slimību pacientiem.

VM akcentē – kopš pagājušā gada valsts apmaksā jaunus medikamentus onkoloģijas pacientiem plaušu, zarnu, prostatas, krūts, melanomas, olnīcu u.c. vēža lokalizāciju gadījumā. Tāpat bijuši uzlabojumi diagnostikā (attiecībā uz pozitronu emisijas datortomogrāfijas (PET) izmeklējumiem), kā arī bijuši ieguldījumi infrastruktūrā, piemēram, nomainot staru terapijas iekārtas. Ieviesta arī specializētās atšķaidīšanas sistēma parenterāli lietojamo ķīmijterapijas zāļu sagatavošanai, kas būtiski vienkāršo ķīmijterapijas zāļu saņemšanu pacientiem.

Turklāt no oktobra uzsākta jaunu – iedzīvotājiem ērtāku un vienlaikus arī precīzāku – skrīninga izmeklējumu apmaksa zarnu vēža atklāšanai. Tāpat šogad sākts finansēt psihoemocionālā atbalsta centra izveidi un pakalpojumus Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pacientiem un to tuviniekiem no brīža, kad uzzināta diagnose, un akūtās ārstēšanas procesā.

Pašlaik sagatavots arī konkrētu soļu plāns, lai uzlabotu mamogrāfijas pakalpojumu kvalitāti. Tajā paredzētas apmācības radiologiem un radiologu asistentiem, vienas radioloģisko datu apstrādes, uzglabāšanas un pārraides sistēmas ieviešana, kā arī mainīta attēlu vērtēšanas sistēma un nodrošināta atgriezeniskā saite ar pacientēm.

Runājot par turpmākajiem uzlabojumiem, VM norāda, ka, piemēram, attiecībā uz plaušu vēzi 2020. gadā tiks pārskatīti izmeklējumi un to veikšana “zaļā koridora” ietvaros pacientiem ar aizdomām par šo saslimšanu. Respektīvi, plānots saīsināt pacienta ceļu līdz diagnozei tiem cilvēkiem, kuriem jau ir hroniskas plaušu slimības un līdz ar to ir lielāks risks saslimt ar šo onkoloģisko slimību. Par to jau notikušas sarunas ar Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociāciju.

Vienlaikus Nacionālais veselības dienests (NVD) ciešā sadarbībā ar atbildīgajām asociācijām un lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem (ārstniecības iestādēm) aktīvi strādā pie manipulāciju pārskatīšanas, lai tarifus tuvinātu pakalpojumu sniegšanas pašizmaksai.

Piemēram, attiecībā uz plaušu vēzi NVD ir veicis pārrēķinu septiņām plaušu vēža mutācijas noteikšanas manipulācijām, kas jau ir iekļautas pozitīvo atzinumu sarakstā, lai tarifi segtu faktiskās izmaksas, savukārt šā gada 1.aprīlī sarakstā iekļauta jauna manipulācija, ar kuras palīdzību katram pacientam ar specifiskām molekulārās patoloģijas metodēm var atrast specifiskās audzēja mutācijas un izvēlēties nepieciešamu ārstēšanu un nozīmēt atbilstošu medikamentozu terapiju.

Diemžēl pašlaik jaunās manipulācijas ieviešanai un pārrēķināto manipulāciju tarifu paaugstināšanai papildus finansējums nav piešķirts.

NVD šobrīd izskata vēl vienu manipulāciju, ko iesniedzis Latvijas Patoloģijas centrs. Tas ir vēža gēnu kartes tests, ar kuru ir iespējams identificēt vairāk nekā 324 vēža genoma alterācijas jeb bojājumus.

Jāņem vērā, ka jaunie, inovatīvie medikamenti ir dārgi un tiem ir noteikti kompensācijas ierobežojumi, ņemot vērā pieejamos valsts budžeta līdzekļus, akcentē VM. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā izrakstīšanas nosacījumi pacientu grupām noteikti, lai atvēlētā finansējuma ietvaros nodrošinātu 100% zāļu kompensāciju pēc iespējas lielākam pacientu skaitam, un tie ir saskaņoti ar speciālistiem.

To, kāda terapija katram vēža pacientam ir visatbilstošākā, izvērtē un nozīmē ārsts, līdz ar to ārstam,  pieņemot lēmumu par terapijas nozīmēšanu, ir jāizvērtē pacienta stāvokļa atbilstība izrakstīšanas nosacījumiem.

Vēl NVD izmaksu efektivitātes izvērtēšanas procesā atrodas vairākas jaunas mērķterapijas un imūnterapijas zāles plaušu vēža ārstēšanai. Lēmums par jaunu zāļu iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā var tikt pieņemts tikai pēc klīniskās izvērtēšanas un izmaksu efektivitātes, zāļu ražotāja līdzdalības zāļu lietošanas izdevumu segšanā, kā arī, ja šo zāļu lietošanas izmaksas ir prognozējamas un samērojamas ar zāļu kompensācijai piešķirto finansējumu.

Saistītie raksti

**
Mērķterapija bloķē vēža šūnu augšanu un izplatību molekulārā līmenī. Veicina to bojāeju, stimulē imūnsistēmu aktīvi iesaistīties bojāto šūnu neitralizēšanā. Iedarbojas tikai uz konkrētu mērķi vēža šūnā, kas būtiski samazina zāļu izraisītās blaknes.

Imūnterapija aktivizē pacienta paša imūnsistēmu, liekot tai aktīvi atpazīt un iznīcināt vēža šūnas. 2018. gadā par audzēju imūnreakciju mehānismu atklāšanu tika piešķirta Nobela prēmija medicīnā.

Raksts tapis sadarbībā ar Onko.lv

LA.lv