Veselam
Ārstēšana

Pacientus ar aizdomām par infekciju slimībām vispirms šķiros “Gaiļezera” slimnīcā0

Foto: Ieva Čīka/LETA

No 1. septembra visus pacientus ar aizdomām par infekciju slimībām vispirms vedīs uz stacionāra “Gaiļezers” neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniku, nevis Latvijas Infektoloģijas centru (LIC), kā tas bijis līdz šim. Infektoloģijas centrs atrodas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) sastāvā. Lielākā valsts stacionāra vadība šādu lēmumu pieņēmusi, lai uzlabotu pacientu drošību un turpmāk tajā visu diennakti nodrošinātu augsta līmeņa speciālistu konsultācijas un diagnostiku visiem pacientiem ar dažādām diagnozēm akūtās situācijās.

Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs informēja, ka jaunā kārtība ir ieviesta, lai iespējami ātri un efektīvi sniegtu konkrētajā brīdī nepieciešamo palīdzību. Nereti esot situācijas, ka līdz ar akūtu infekciju izraisītu saslimšanu cilvēkiem ir papildus kāda nopietna hroniska kaite, piemēram, sirds un asinsvadu slimības.

Šādos gadījumos esot nepieciešami papildu izmeklējumi un vairāku speciālistu konsultācijas, kas ir pieejamas “Gaiļezerā”. “Tikai ar konkrēti definētu ārstēšanas secību un plānu pacients tiks pārvests uz atbilstošu stacionāru, tostarp arī LIC. Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā ir speciāli aprīkoti kabineti to slimnieku izmeklēšanai, kuriem ir lipīgas infekcijas,” sacīja klīnikas vadītājs Višņakovs.

LIC virsārste Velga Ķūse uzskata, ka pārkārtojumi “Gaiļezera” pacientu uzņemšanas klīnikā ir vērtējami pozitīvi, jo slimnieks uz LIC tiekot atvests izmeklēts un viņu varot ārstēt operatīvāk, nekā tas bija līdz šim.

Taču LIC uzņemšanas nodaļa nav likvidēta. Tajā gan darba dienās, gan brīvdienās no pulksten 8 līdz 19 pacientus konsultēs dežūrārsts.

Jautājums par LIC akūto pacientu uzņemšanas nodaļas savrupo pastāvēšanu bez tām iespējām, kas pieejamas RAKUS uzņemšanas nodaļā, aktualizējās arī aizvadītā gada sākumā, kad “Latvijas Avīze” rakstīja par politiķa Olafa Pulka māsu Sigitu, kura slimnīcā mira. Viņa tika atvesta uz LIC, kur pacientei sākumā ārstēja ziemas vemšanas slimību, bet pēc tam jau mirstošajai Sigitai RAKUS ārsti konstatēja, ka viņai ir sametušās zarnas.

Toreiz valsts galvenais infektologs Uga Dumpis vērtēja, ka ātrās medicīniskās palīdzības mediķi nespēj steigā saprast pacienta veselības stāvokļa šādas nianses. Ja sāp vēders un ir caureja, tātad tās ir pazīmes, kas liecina par infekciju, un pēc NMPD hospitalizācijas plāna ved uz Infektoloģijas centru.

Saistītie raksti

“Diagnoze tiek noteikta agrāk vai vēlāk atkarībā no ārsta pieredzes un profesionālajām spējām. Nevar prasīt no infektologa, lai viņš atpazīst akūtu vēdera saslimšanu, jo Infektoloģijas centrā nav pieejamas tādas izmeklēšanas metodes, nav aparatūras, lai ieraudzītu, ka cilvēkam ir sametušās zarnas. Tas ir jādara universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā – tikai tur iespējams pārliecināties, kad pacients vedams uz Infektoloģijas centru, kur jābūt plānveida, nevis akūto slimnieku uzņemšanas nodaļai, un kad pacients ir ārstējams “Gaiļezera” slimnīcā. Tā darbs tiek organizēts lielākajā daļā Eiropas valstu,” toreiz “LA” skaidroja U. Dumpis.

O. Pulks atzina, ka pārkārtojumi bija nepieciešami jau sen, ja vien RAKUS vadības līmenī būtu saprasts, ka Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļā trūkst ārstu un līdz ar to nav iespējams precīzi noteikt diagnozi. “Ļoti ceru, ka šis pozitīvais risinājums ļaus izglābt ne vienu vien dzīvību, tikai žēl, ka tas nācis tik vēlu,” secināja Pulks.

LA.lv