Veselam
Ārstēšana

Par daudz holesterīna: kāpēc tas ir riskanti? Kā mainīt dzīvesveidu un ārstēties? 16

Foto – Shutterstock

Kurš gan nav dzirdējis, ka regulāra mielošanās ar trekniem gaļas un piena produktiem vairo holesterīna līmeni asinīs! Taukiem līdzīgās vielas nogulsnēšanās asinsvados tos aizķepina un ar laiku var izraisīt sirds asinsvadu slimību. Kā nepieļaut tik nelāgu iznākumu?

Holesterīna līmenim vajadzētu būt zem 5 milimoliem litrā (mmol/l), taču, kā uzsver Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis, tas katram jāvērtē individuāli, piemēram, dažs, kuram tas ir 6 mmol/l, var īpaši neuztraukties, bet citam jau ar 5 mmol/l jālieto to pazeminošas zāles.

Gadu gaitā augsts holesterīna līmenis kļūst veselībai arvien bīstamāks. It īpaši tas attiecas uz vīriešiem, jo viņiem sirdsslimības attīstās vidēji desmit gadu ātrāk nekā sievietēm. Smēķējošam 60 gadu vecam kungam holesterīna rādītājs 5 mmol/l ir par augstu, bet sievietei 40–55 gados, kura nepīpē un kurai nav citu sirdsslimību riska faktoru, tas uzskatāms par normālu.

! Smēķētājiem holesterīns asinīs izgulsnējas divkārt ātrāk, bet, izpīpējot divas paciņas dienā, – pat četras reizes.

 

Aprēķina risku saslimt

– Daudzi pieļauj kļūdu, nosakot holesterīnu, bet nekonsultējoties ar ārstu. Tas īpaši svarīgi pēc 40 gadu vecuma, ja ir citi sirdsslimību riska faktori vai ja ģimenes locekļi sirguši ar sirds asinsvadu slimībām un tuvākajiem radiniekiem ir augsts holesterīns, – uzsver Gustavs Latkovskis.

Kopējam holesterīna rādījumam ir tikai orientējoša nozīme. Svarīgi pievērst uzmanību visām mērījuma sadaļām, vispirms zema blīvuma jeb sliktajam holesterīnam (ZBLH). Parasti jāsāk uztraukties, ja tas pārsniedz 3 mmol/l. Taču tas nenozīmē: ja šis skaitlis augstāks, vienmēr jālieto zāles, bet, ja zemāks, tas nav jādara.

Ārsti pēc speciālas tabulas var aprēķināt sirdsslimības attīstības risku atkarībā no holesterīna līmeņa, pacienta dzimuma, vecuma, asinsspiediena, kā arī ņemot vērā, vai viņš smēķē. Ja risks ir mērens, slikto holesterīnu vajag noturēt zem 3 mmol/l; ja augsts – zem 2,5 mmol/l; ja ļoti augsts – zem 1,8 mmol/l, kāds tikai retajam ir no dabas.

Augsta blīvuma jeb labais holesterīns (ABLH) palīdz izvadīt no asinīm nevēlamo holesterīnu, tāpēc tam vajadzētu būt pēc iespējas augstākam: vīriešiem ne zemākam par 1,0 mmol/l, bet sievietēm – 1,2 mmol/l. Tā līmenis samazinās, ja uzturā iekļauj daudz tā saukto ātro ogļhidrātu, piemēram, saldumu, baltmaizes un kartupeļu, kas ātri uzsūcas asinīs, paceļot cukura līmeni.

Diemžēl nav medikamentu, ar kuriem iespējams paaugstināt labo holesterīnu, vienlaikus samazinot infarkta risku. To var panākt vienīgi ar veselīgu dzīvesveidu – regulārām fiziskām aktivitātēm un atbilstīgu uzturu, samazinot lieko svaru, kā arī lietojot alkoholu mazā devā: 100 ml vīna, 300 ml alus vai 40 ml stipra dzēriena dienā, bet noteikti ne vairāk!

Triglicerīdiem jeb parastajiem taukiem asinīs vajadzētu būt zem 1,7 mmol/l. Ja to ir vairāk un it īpaši virs 2,3 mmol/l, pieaug sirds asinsvadu slimību risks. Bet, ja tas pārsniedz 5 mmol/l, palielinās arī aizkuņģa dziedzera iekaisuma risks.

Augsts triglicerīdu un zems labā holesterīna līmenis raksturīgs tukliem cilvēkiem, it īpaši vēdera aptaukošanās gadījumā.

! Triglicerīdu daudzums asinīs pēc treknas maltītes mēdz pieaugt jau pēc 2–3 stundām, bet holesterīna līmenis, mainoties uzturam, stabilizēsies dažu dienu vai nedēļu, vidēji mēneša laikā.


Statīni − droši un efektīvi

Holesterīnam organismā ir sava nozīme – tas nepieciešams žultsskābju un citu vielu ražošanai. Vai, cītīgi apkarojot, tā nekļūst par maz?

– Par holesterīna trūkumu nav jāuztraucas. Ja ir ģenētiski pārmantota slimība, tā līmenis ir pazemināts. Šiem cilvēkiem tāpēc nav nekādu sūdzību, turklāt viņi dzīvo ilgāk nekā citi, – stāsta Gustavs Latkovskis.

Dzeltenajā presē bijušas nomelnojošas publikācijas par medikamentiem statīniem, kurus lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai. Profesors nenoliedz, ka reizēm kādam tie izraisa muskuļu sāpes vai citas blaknes, taču kopumā tās ir drošas zāles, kuras samazina sirds asinsvadu slimību risku un pagarina mūža ilgumu.

– Pirms pārdesmit gadiem pacientu, kuru pēc infarkta izrak­stījām no slimnīcas, gaidījām atpakaļ. Tagad līdz ar modernajām tehnoloģijām un arī statīniem lēkmes neatkārtojas pat 10–20 gadu. Zinātnisks pētījums liecina: tiklīdz kādā valstī parādās negatīva publikācija par statīniem, pieaug infarkta gadījumu skaits, – kardiologs ir sašutis.

Holesterīna līmeni samazinošus uztura bagātinātājus ārsts iesaka lietot tikai daktera uzraudzībā un vienīgi pacientiem, kuri nepanes medikamentus. Izmantojot līdzekļus ar sarkano rīsu ekstraktu, nevar panākt tik labu rezultātu, turklāt tajos ir daudz vielu, kuru ietekme uz veselību nav izpētīta, un tie satur monakolīnu K, kas pats ir statīns.

Augu steroli, kurus pievieno margarīnam un jogurtam, spēj pazemināt holesterīna līmeni vidēji par 10–15%, taču nav zināms, vai tie vienlaikus samazina arī infarkta risku. Turklāt jāņem vērā, ka daudziem slimniekiem holesterīna rādītājs jāpazemina vismaz par 30–50%.

 

Ēdiens pret augstu holesterīnu

Vismaz 70% vai pat vairāk no mūsu organismā esošā holesterīna saražo aknas, bet pārējo uzņemam ar uzturu. Visbiežāk paaugstināta holesterīna līmeņa vaininieks ir dzīvnieku taukiem bagātīgs uzturs kopā ar fizisku aktivitāšu trūkumu. Tomēr, kā uzsver profesors Latkovskis, arī rūpējoties, lai šis rādītājs būtu normāls, var garšīgi paēst.

Uzturam jābūt daudzveidīgam, ierobežojot piesātināto tauku daudzumu, taču pilnībā no tiem neatsakoties. Reizēm var atļauties speķīti, it īpaši, ja tas ir kvalitatīvs un nav pārsālīts. Galvenais, lai ēdienkartē netrūktu nepiesātināto taukskābju, ko satur augu eļļas un zivis, kā arī būtu graudaugi, dārzeņi un citi šķiedrvielām bagāti produkti.

Viens no paša kardiologa pēdējā laika atklājumiem ir baklažāni, kurus var vienkārši pagatavot, piemēram, izcepot olīveļļā un pievienojot nedaudz kazas siera. Viņaprāt, ļoti gardi ir arī kabaču un sparģeļu ēdieni. Ārsts iesaka lietot pēc iespējas vairāk dažādu lapu salātu.

Tā kā nav pierādījumu, ka olu ēšana palielina infarkta risku, pašlaik vairs nevalda uzskats, ka no tām būtu jāatsakās, tomēr gluži katru dienu omleti nevajadzētu baudīt. Svarīgi uzturā ievērot līdzsvaru, piemēram, ja ļoti garšo piena izstrādājumi, mazāk jālieto citi piesātinātos taukus saturoši produkti.

Saistītie raksti

Priekšroka dodama putnu gaļai, taču cūkas, liellopa un citu sarkano gaļu nevajadzētu ēst katru dienu. Zivis ēdienkartē jāiekļauj vismaz divreiz nedēļā. Jo tās treknākas, jo satur vairāk sirds veselībai nepieciešamo omega-3 taukskābju, taču iepriekš jācenšas noskaidrot, vai zivis nav mitušas piesārņotā ūdenī, nav pārāk sāļas vai stipri kūpinātas.

Lietot zivju eļļu vai omega-3 taukskābju preparātus kardiologs iesaka tikai tiem, kam zivis negaršo, vai arī pastāv šaubas par to izcelsmi un kvalitāti.

Holesterīns mantojumā

Reizēm paaugstināts holesterīna līmenis tiek mantots no paaudzes paaudzē, ko dēvē par ģimenes hiperholesterinēmiju. Tad kopējais rādītājs ir virs 7 mmol/l, bet sliktais holesterīns – virs 5 mmol/l. Šajā gadījumā sirds asinsvadu slimība un infarkts attīstās ļoti agri, reizēm jau 30–40 gadu vecumā. Daudzviet pasaulē, piemēram, Čehijā, Holandē, Norvēģijā un Spānijā, ārstēt sāk jau pusaudžus, bet tas noteikti jādara no 18 gadu vecuma, lai nepieļautu infarktu vai pēkšņu nāvi.

Pētnieki lēš, ka Eiropā ģimenes hiperholesterinēmija sastopama vienam no 250 cilvēkiem. Latvijā varētu būt ap 8000 šādu slimnieku.

 

 

LA.lv