Veselam
Ārstēšana

Pārbaudām katru donora asins molekulu. Vai asins ziedošana kļuvusi drošāka? 16

Foto – Zane Bitere/LETA

Šonedēļ Valsts asinsdonoru centrs uzsāka akciju “Vienoti dziesmā, dejā un asinsritē!”, kura ilgs divus mēnešus un kuras laikā Latvijas koru un deju kolektīvi aicināti kopīgi ziedot asinis, iesaistot šajā cēlajā misijā arī savus draugus un ģimenes locekļus. Centra direktore EGITA POLE atklāj, ka viņas prioritātes, strādājot šajā amatā, ir jauniešu iesaistīšana donoru kustībā un augstu asiņu komponentu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšana.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pirms diviem gadiem vairāki pacienti, kas bija veikuši operāciju ar asins pārliešanu, saņēma brīdinājuma vēstules par iespējamu inficēšanos ar C hepatītu. Vai tagad nepilnības ir novērstas?

2016. gads izvērtās neveiksmīgs ne tikai Valsts asinsdonoru centram, bet visai donoru kustībai Latvijā, jo radīja sabiedrībā nepamatotu satraukumu un šaubas par asiņu komponentu sagatavošanas kvalitāti un drošību. Patiesībā bija noticis iepirkuma konkurss, kurā uzvarēja cita ražotāja seroloģiskās skrīninga sistēmas piedāvājums. Jaunā sistēma izrādījās jutīgāka par to, kuru centrs izmantoja pirms tam, tādēļ 26 donoru asins paraugos uzrādīja antivielas pret C hepatītu. Antivielas liecina, ka cilvēkam kaut kad dzīves laikā bijusi saskare ar infekciju vai viņš ir to pārslimojis, taču tas nenozīmē, ka viņš asiņu nodošanas brīdī ir bijis slims vai inficējies. Šie paraugi tika nosūtīti atkārtotai testēšanai uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Infektoloģijas centra references laboratoriju, un nevienā no tiem infekcija netika atrasta. Ar jauno sistēmu atkārtoti testējot visu pārējo donoru asiņu paraugus un slimnīcu asiņu krājumus, nekādas kļūdas vai novirzes netika atklātas.

Šā gada 31. janvārī no Zāļu valsts aģentūras saņēmām paziņojumu par vigilances (drošuma uzraudzības) lietas izbeigšanu, kurā norādīts, ka papildu izmeklējumos nevienā no donoru asiņu paraugiem nav konstatēta C hepatīta antigēna vai vīrusu RNS klātbūtne.

Mainīta arī brīdināšanas sistēma. Saņemot no references laboratorijas pozitīvu asiņu parauga testēšanas rezultātu, šī informācija tiek nodota nevis slimnīcām, kā tas bija agrāk, bet Slimību profilakses un kontroles centram, kurš veic rūpīgu epidemioloģisko izmeklēšanu.

 

Šogad valdība pieņēma grozījumus noteikumos par cilvēka asiņu un to komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem. Tas nozīmē, ka prasības kļūs vēl stingrākas?

Drošības un kontroles pasākumi Latvijā jau atbilst visām Eiropas Savienības vadlīnijām. Notiks to saskaņošana ar ES direktīvu mūsu normatīvajos dokumentos. Taču, lai uzlabotu donora asiņu komponentu drošību, pastāvīgi papildus ieviešam dažādas modernas metodes un testus, lai asinis būtu saderīgas ar potenciālo saņēmēju – pacientu un neradītu nevēlamas blaknes.

Grozījumu galvenais mērķis bija paredzēt iespēju donoriem atteikties no kompensācijas par asiņu ziedošanu, jo līdz šim šāda iespēja likumdošanā nebija paredzēta. Atlīdzība 4,27 eiro apmērā joprojām ir palikusi, taču to nevajadzētu uztvert kā samaksu, bet gan kā ceļa izdevumu vai pusdienu kompensāciju. Tas, ko cilvēks dod citiem, ziedojot savas asinis un glābjot dzīvību, taču ar naudu nav samaksājams. Lai gan modernās tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, radīti arvien efektīvāki sintētiskie medikamenti, mākslīgas asinis joprojām nav izgudrotas. Tās nevar aizvietot vai aizstāt ne ar ko citu. Tas ir brīnums, kas apstiprina, ka cilvēks ir unikāla būtne.

 

Kādas pārbaudes tiek veiktas, lai pacientam nepārlietu, iespējams, inficētas donoru asinis?

Vispirms cilvēkam, kas vēlas ziedot asinis, jāaizpilda anketa ar apmēram divdesmit jautājumiem. Pēc tam seko saruna ar ārstu vai ārsta palīgu, kuras laikā tiek izmērīts hemoglobīna līmenis, asinsspiediens, veikts C hepatīta eksprestests. Ārsts iztaujā donoru par to, vai viņš nav pārslimojis kādu no hepatītiem, ērču encefalītu, tuberkulozi vai kādu citu infekcijas slimību, kā arī uzdod citus ar veselības stāvokli un šībrīža pašsajūtu saistītus jautājumus, kuri ļauj atsijāt tos, no kuriem asinis netiek pieņemtas.

Nākamais filtrs ir asiņu parauga seroloģiskā izmeklēšana laboratorijā, lai noskaidrotu, vai asinīs nav antivielu pret hepatītu B, C, HIV un sifilisu. Taču tas vēl nav viss. Trešais filtrs ir asiņu parauga laboratoriska izmeklēšana molekulārajā līmenī. Ja viss kārtībā, cilvēks var kļūt par donoru. Valsts asinsdonoru centra mērķis ir sagatavot drošas asiņu rezerves pacientiem, tāpēc var teikt, ka nenodarbojamies ar slimību diagnostiku. Ja paraugā konstatē antivielas pret kādu infekcijas slimību vai rodas aizdomas par inficēšanos, tad ziņojam potenciālajam donoram, aicinot viņu doties pie sava ģimenes ār-sta vai infektologa un veikt padziļinātas pārbaudes, bet viņa nodotās asinis netiek izmantotas.

 

Vai tiek pārbaudīti arī to donoru asiņu paraugi, kuri ziedo regulāri?

Protams. Inficēties ar C hepatītu vai kādu citu slimību taču iespējams jebkurā brīdī. Ja donors asins atkārtoti nodod divu gadu laikā, neveic vienīgi C hepatīta eksprestestu, bet paraugus laboratorijā pārbauda tikpat rūpīgi.

 

Vai daudz potenci-ālo donoru nākas atraidīt? Kādi ir biežākie iemesli?

To skaits ir samērā liels. 16% no visiem, kas vēlas ziedot asinis, nākas atraidīt jau pēc primārās ārsta pārbaudes un testiem. Visbiežākais iemesls – 7% gadījumu – ir pazemināts hemoglobīna līmenis, kas norāda uz anēmiju jeb maz-asinību. Tas nozīmē, ka šobrīd cilvēks nevar nodot 480 ml asiņu, nekaitējot savai veselībai, taču tas neliedz būt par donoru vēlāk, kad hemoglobīna līmenis normalizēsies.

3% donoru tiek atsijāti jau pēc anketas aizpildīšanas un sarunas ar ārstu vai ārsta palīgu, jo viņiem ir vai nu hroniskas saslimšanas, vai slikta pašsajūta asins nodošanas dienā. Vēl 1,3% lietojuši medikamentus, apmēram tikpat daudziem par šķērsli kļūst paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, pēdējā pusgada laikā veikts pīrsings, tetovējums vai medicīniskas manipulācijas. 0,6% asinis nevar nodot tādēļ, ka pēdējā pusgada laikā apmeklējuši kādu no Pasaules veselības organizācijas sarakstā iekļautajām endēmiskajām valstīm, kurās ir iespējams saslimt ar noteiktām slimībām. Pat pēc atgriešanās no ASV, Grieķijas vai Krētas zināmu laiku nevar nodot asinis.

Reizēm donoru atraida tādēļ, ka asinis ir hilozas jeb pārāk treknas un tās nevar izmantot. Tas saistīts ar uzturu, kurā ir pārāk daudz dzīvnieku izcelsmes tauku. 2012. gadā bija 293 šādi gadījumi, pērn – jau 457.

 

Valsts asinsdonoru centrs ik pa brīdim aicina atsaukties donorus ar noteiktu asins grupu. Vai nevar veidot rezerves?

Donora asinis tiek sadalītas trīs komponentos – plazmā, trombocītu un eritrocītu masā. Katram no tiem ir savs derīguma termiņš. Trombocītiem tās ir tikai piecas dienas, eritrocītiem – 35, bet plazma, lai nonāktu apritē, vispirms sešus mēnešus atrodas karantīnā. Tas ir iemesls, kādēļ nevaram uzaicināt tūkstošiem donoru un sagatavot lielus asiņu komponentu krājumus, bet gan ik dienu rūpējamies, lai donoru plūsma būtu vienmērīga un neapsīktu. Mūsu mājaslapā internetā katru dienu atjaunojam informāciju – tā saucamo asins barometru, kas rāda, kuras grupas asiņu trūkst, bet kuru šobrīd pietiek. Latvijā cilvēkiem biežāk ir A un 0 rēzus pozitīvās grupas asinis. Taču tas, kādas grupas asinis vajadzīgas, atkarīgs no pacienta. Ja pārliešana nepieciešama pacientam ar retas grupas asinīm, piemēram, AB, kura ir tikai 7% Latvijas iedzīvotāju, to krājumi izsīkst ļoti ātri, jo operācijas laikā var būt vajadzīgas pat 40 komponentu devas. Turklāt pirms tam jāpārliecinās, vai donora un pacienta asinis ir saderīgas. Reizēm VADC imūnhematoloģijas nodaļas darbiniekiem jāpārbauda pat desmit asins paraugi, kamēr piemeklē īsto.

 

Aprīlī atklājāt stacionāro donoru pieņemšanas vietu Rīgas centrā. Vai iedzīvotāji labprāt paši ierodas ziedot asinis, vai lielāka atsaucība ir izbraukumu laikā?

Mūsu centram ir divas pastāvīgas donoru pieņemšanas vietas Rīgā un fili-āle Rēzeknē, asinis var ziedot arī Rīgas Austrumu slimnīcā un daudzprofilu reģionālajās slimnīcās. Taču mūsu mērķis ir nokļūt pēc iespējas tuvāk potenciālajiem asins ziedotājiem, tāpēc papildus organizējam arī izbraukumus pa visu Latviju ar īpaši aprīkotu autobusu. Mūsu darbinieki regulāri dodas arī uz darba vietām un mācību iestādēm, dažādiem pasākumiem. 60% no visām ziedotajām asinīm iegūstam tieši izbraukumos. Īpaši atsaucīgi ir Latgales iedzīvotāji.

 

Kāds ir Latvijas donora portrets?

Vēl pirms dažiem gadiem asinis biežāk ziedoja vīrieši, bet šobrīd ir neliels sieviešu pārsvars, 52%. Donoriem ir tendence novecot, tādēļ vēlamies piesaistīt donoru kustībai jauniešus, panākt, lai asiņu ziedošana nekļūtu viņiem tikai par vienas reizes piedzīvojumu. Taču ir liels prieks, ka daudzi cilvēki asinis nodod regulāri un dara to ar misijas apziņu.

 

Vai arī pati esat ziedojusi asinis?

Esmu ziedojusi asinis vairāk nekā desmit reižu. Šogad to paveicu 8. janvārī, kad sāku strādāt Valsts asinsdonoru centrā, un aprīlī, atklājot jauno Donoru pieņemšanas punktu.

 

 

Asins ziedošana Latvijā 

Pērn iedzīvotāji asinis ziedoja 49 877 reizes.

Saviem tuviniekiem asinis ziedoja 1856 radi un draugi.

58,4% donoru gada laikā asinis nodeva vienu, 23% – divas, bet 12% – trīs reizes.

Donoru vidējais vecums 36,5 gadi. Salīdzinājumam, 2013. gadā – 31,3 gadi.

Pirmreizējo donoru vidējais vecums 29,4 gadi.

LA.lv