Veselam
Ārstēšana

Pārēšanās biežākās sekas – dispepsija 16

Foto – Fotolia

Dzīvojam īstā gardēžu laikmetā – televīzijā grūti atrast kanālu, kurā nebūtu kāda kulinārijas šova, un ēdienu mode ir tikpat reāla kā apģērba, apavu un aksesuāru mode. Katra namamāte rūpējas, lai svētkos galdi būtu bagātīgi klāti, taču arī ikdienā daudziem vistīkamākais brīdis ir ēdienreize. Tā vien gribas palaist jostu vaļīgāk, lai apēstu vēl to, to un to. Ja tā notiek, nav tālu pārēšanās, kas var izraisīt virkni dažādu gremošanas kaišu.

Ēšana ir neatņemams cilvēka eksistences process, labsajūta pēc maltītes ir fiziskas un psihiskas veselības priekšnoteikums. Taču daudzi paraduši ēst pārāk daudz, tātad – pārēsties, novērojis Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras docents, gremošanas slimību centra Gastro gastroenterologs Ivars Tolmanis. Dakteris skaidro: no medicīnas skatpunkta pārēšanās ir pārmērīgi liela ēdiena daudzuma uzņemšana vienas maltītes laikā, kas izpaužas kā nepatīkamu sajūtu komplekss vēderā ēšanas laikā vai īsi pēc tās. Regulāra pārēšanās raksturīga emocionāli nelīdzsvarotām personām, savukārt patoloģiska ēšana parasti ir psihiskas slimības pazīme.

Visbiežāk – dispepsija

Pārēšanās var rosināt vairāku slimību rašanos. Viena no tām ir dispepsija – gremošanas traucējumu simptomu komplekss, kas aptver noteiktas pazīmes vai to kombinācijas:
• piepildījuma sajūta pēc ēšanas;
• ātra sāta sajūta (nespēja pabeigt normāla apjoma maltīti);
• sāpes epigastrijā (rajonā virs nabas, vidū pa kreisi).

Tieši pārēšanās ir visbiežākais īslaicīgas un pārejošas dispepsijas cēlonis, turklāt pirmais, kas izdarāms tās pārvarēšanai, ir ēšanas tūlītēja pārtraukšana un pēc tam atslodze 2–3 dienu garumā.

Dispepsiju parasti izraisa kāda gremošanas sistēmas slimība. Tā var būt viegla un pārejoša, kad nav nepieciešama speciāla izmeklēšana un ārstēšana, tomēr dažreiz dispepsija ir nopietnas un dzīvībai bīstamas saslimšanas pazīme.

Visbiežākie dispepsijas rosinātāji ir dažādi pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi. Arī citi medikamenti, piemēram, kalcija kanālu blokatori vai antibiotikas, spēj izraisīt dispepsiju. Ja tiek lietoti jebkādi medikamenti, pārēšanās ir gaužām nevēlama, jo tad dispepsija var būt daudz nepatīkamāka un mokošāka.

Par dispepsiju nereti jārunā arī bez nosakāma iemesla vai slimības pazīmēm, kad diagnostikas testos nekādu patoloģiju neizdodas konstatēt. Šādos gadījumos lieto diagnozi funkcionāla dispepsija.

Dispepsijas ārstēšanas pamatā ir tās cēloņa novēršana vai terapija. Funkcionālas dispepsijas gadījumā parasti palīdz dzīvesveida optimizēšana un atkārtoti īslaicīgi pretskābes līdzekļu kursi.

Reizēm pārēšanās izraisīta dispepsija var būt pirmā gremošanas sistēmas ļaundabīgo audzēju pazīme un šajā gadījumā parasti ir progresējoša. Sāpes, ja tādas ir, lielākoties ir vēdera augšdaļā pa vidu, tās ir trulas un, slimībai progresējot, pastiprinās. Audzēja vēlīnās stadijās parādās arī tādi vispārēji simptomi kā nespēks, apetītes zudums, mazasinība, novājēšana.

 

Par citām slimībām, ko izraisa negausīga ēšana, un vislabākajām zālēm pret pārēšanos lasiet žurnāla “36,6°C” marta numurā vai tā elektroniskajā versijā.

 

LA.lv