Veselam
Uzturs

Pārēšanās: kāpēc mēs nevaram apstāties? 16

Foto – Fotolia/innatyshchenko

Ikviens, kurš ievērojis diētu, ir iepazinies ar apburto loku: badošanās, “noraušanās”, pārēšanās, vainas sajūta un jauna badošanās. Mēs ierobežojam sevi, bet ilgtermiņā svars palielinās. Kāpēc ir tik grūti ierobežot ēšanu?

Sabiedrība nosoda smēķēšanu, alkoholu un narkotikas, bet piever acis uz pārēšanos. Kad cilvēks ēd hamburgeru vai šokolādes batoniņu, diez vai kāds viņam pateiks: tev ir problēma, vērsies pēc palīdzības pie ārsta. Te arī slēpjas briesmas – pārtika ir kļuvusi par sociāli atzītu narkotiku. Psihoterapeits Maiks Dovs, kurš specializējies atkarību pētījumos, brīdina – pārtika izraisa neveselīgu pierašanu.

2010. gadā Scripps Research Institute zinātnieki Pauls M. Džonsons un Pauls J. Kenijs eksperimentēja ar žurkām – tās tika barotas ar pārtikas produktiem no lielveikaliem ar augstas kalorāžas uzturu. Vienai grauzēju grupai tika nodrošināta pieeja pārtikai stundu diennaktī, bet otra varēja to uzņemt visu diennakti. Eksperiments rādīja, ka žurku svars pirmajā grupā saglabājās normas robežās. Žurkas no otrās grupas ātri aptaukojās un kļuva atkarīgas no pārtikas.

Piemērs ar grauzējiem pierāda – pārēšanās problēma nav izskaidrojama ar vāju gribu un emocionālām problēmām. Žurkas necieš no bērnības traumām un nepiepildītām vēlmēm, bet attiecībā uz ēdienu uzvedas kā cilvēki, kam ir nosliece uz pārēšanos. Pārmērīgs pārtikas ar augstu cukura un tauku saturu patēriņš mainīja ķīmiskos procesus žurku smadzenēs – tādā pašā veidā, kā to dara kokaīns vai heroīns. Baudu centri bija pārslogoti. Parādījās fiziska vajadzība apēst arvien vairāk šādu ēdienu, lai dzīve būtu normāla. Neierobežota pieeja augstas kaloritātes pārtikai padarīja žurkas par atkarīgām.

Taukaina pārtika un dopamīns

Kad mēs traucamies pa amerikāņu kalniņiem, spēlējam azartspēles vai dodamies uz pirmo randiņu, smadzenēs izstrādājas neiromediators dopamīns, kas rada gandarījuma, baudas sajūtu. Kad garlaikojamies bezdarbībā, dopamīna līmenis krītas. Normālā stāvoklī mēs saņemam mērenas dopamīna devas, kas ļauj mums justies labi un normāli funkcionēt. Kad mēs “stimulējam” šī hormona izdalīšanos, ēdot taukainu pārtiku, viss mainās. Dopamīna sintēzē iesaistītie neironi ir pārslogoti. Viņi pārtrauc ražot dopamīnu tikpat efektīvi kā līdz šim. Galu galā mums ir nepieciešams stimuls no ārpuses. Tā veidojas atkarība.

Mēģinot pāriet uz veselīgu uzturu, mēs atsakāmies no ārējiem stimulatoriem, un dopamīna līmenis strauji samazinās. Mēs jūtamies palikuši bez enerģijas, lēni un nomākti. Var parādīties reāli abstinences simptomi: bezmiegs, atmiņas problēmas, koncentrēšanās traucējumi un vispārējs diskomforts.

Saldumi un serotonīns

Otrais neiromediators, kas saistīts ar uztura problēmām, ir serotonīns. Augsts serotonīna līmenis padara mūs mierīgus, optimistiskus un pašpārliecinātus. Zems serotonīna līmenis ir saistīts ar trauksmes sajūtu, bailēm un zemu pašnovērtējumu.

2008. gadā Prinstonas Universitātes zinātnieki pētīja žurku atkarību no cukura. Žurkām parādījās reakcija kā cilvēkam: tieksme pēc saldumiem, trauksme par cukura nepieejamību un pieaugoša vēlme to patērēt. Ja dzīve ir stresa pilna vai jums ir trauksme, iespējams, ka serotonīna līmenis ir pazemināts un tas padara jūs neaizsargātu pret cukuru un ogļhidrātiem.

Uz laiku paaugstināt serotonīna līmeni palīdz balto miltu izstrādājumi: makaroni, maize, kā arī cukuru saturoši produkti – cepumi, kūkas. Tāpat kā dopamīna gadījumā, pēc serotonīna līmeņa pieauguma seko strauja tā samazināšanās un mēs jūtamies sliktāk.

Pārtikas rehabilitācija

Pārmērīgs taukaina un salda uztura patēriņš izjauc dabisko serotonīna un dopamīna izstrādes procesu organismā. Tieši tāpēc neizdodas ievērot veselīgu diētu. Atteikties no kaitīgās pārtikas lietošanas uzturā nozīmē pakļaut sevi mokošai abstinencei, kas ilgst vairākas nedēļas. Sevis mocīšanas, kas lemta neveiksmei, vietā Maikds Dovs piedāvā pārtikas rehabilitācijas sistēmu, lai atjaunotu dabiskos ķīmiskos procesus. Kad ķīmiskie procesi smadzenēs atgriežas normālā stāvoklī, pazūd vajadzība pēc saldiem un taukainiem produktiem, lai justos labi. Visus nepieciešamos stimulus jūs saņemsit no citiem avotiem.

Ieviesiet uzturā produktus, kas stimulē dabisko serotonīna vai dopamīna ražošanu. Serotonīna izstrādāšanos veicina piena produkti ar zemu tauku saturu, brūnie rīsi, pilngraudu makaroni, griķi, āboli un apelsīni. Dopamīna ražošanu nodrošina tādi produkti kā, piemēram, olas, vista, liesa liellopu gaļa, pupiņas, rieksti un baklažāni.

Veiciet darbības, kas stimulē serotonīna un dopamīna ražošanu. Lai paaugstinātu serotonīna līmeni, palīdzēs kino vai koncerta apmeklējums, sarunas ar draugu, zīmēšana, lasīšana un pastaiga ar suni. Dopamīna līmeni palielina dejošana, sports, dziedāšana karaoke, hobiji, kas sagādā prieku.

Kontrolējiet to produktu lietošanu, kas izraisa atkarību. Jums nav mūžīgi jāaizmirst par hamburgeriem, frī kartupeļiem un makaroniem ar sieru. Pietiek tikai ierobežot to patēriņa biežumu un kontrolēt porciju lielumu. Kad ķīmiskie procesi būs atjaunoti, atteikties no kaitīgās pārtikas nebūs sarežģīti.

 

Avots: psychologies

LA.lv