Veselam
Dzīvesveids

Pat krūzes no kafijas biezumiem. Neirozinātņu doktores Ullas Milbretas dzīve bez atkritumiem0


Ulla ar vīru Johanu pie grauzdēšanas iekārtas.
Ulla ar vīru Johanu pie grauzdēšanas iekārtas.
Foto: Matīss Markovskis

Bezatkritumu dzīvesveids un tā iespējas pieņem straujus apgriezienus. Vēl nesen viesojāmies pirmajā beziepakojuma preču veikalā, kad nu jau Rīgā, šķiet, durvis vērs ceturtā šāda tipa bode, kur preces atrodas stikla burkās un visu vēlamo iespējams nopirkt un iesaiņot līdzpaņemtos traukos un pārstrādājamos auduma vai vaskotos maisiņos. Bet neirozinātņu doktore Ulla Milbreta, atgriezusies no dzīves ārzemēs, ir uzdrīkstējusies spert soli tālāk un jau marta beigās Krišjāņa Barona ielā atvērt pirmo bezatkritumu kafejnīcu Cafe M.

Ulla jau bērnībā zināja, ka vēlas strādā darbu, kurā spēs palīdzēt citiem, tādēļ izvēlējās iet zinātnes ceļu un pētīt muguras smadzeņu traumas. Viņa vairākus gadus Singapūrā pētīja zāles un rehabilitācijas iespējas, kas paralizētiem cilvēkiem ļautu atveseļoties. Singapūru viņa raksturo kā tuvo nākotni, no kuras pienāca laiks aizbēgt.

“Ja katram kārtīgam latvietim mājās ir maisiņu maisiņš, tur tādu varēja sakrāt pēc vienas iepirkšanās reizes. Nenormāli pārspīlētā plastmasas izmantošana radīja riebumu un skaidru bildi, uz kurieni mēs virzāmies,” atceras Ulla.

Sākuši ģimenē mājas uzkopšanas ķīmiskos līdzekļus aizstāt ar dzeramo sodu un etiķi, kā arī paši ikdienā maksimāli samazināt plastmasas iepakojumu lietošanu, viņi saprata, ka ar to nepietiek.

“Latvijā viss ir skaists un zaļš, esam tik maz, ka visu apkārtējo un to, kā ir otrpus pasaulē, neredzam. Mēs pabijām nākotnē, bet tagad esam atgriezušies tagadnē, lai kaut ko mainītu Latvijā,” viņa teic.

 

Lauzt stereotipus

Ideja par kafejnīcu radās Ullas vīram francūzim Johanam. Pirms vairākiem gadiem, viesojoties Rīgā, viņš atskārta, ka gardu kafiju, pēc viņa domām, grūti lielpilsētā atrast – aizrādījums vietējiem kafijas meistariem pārauga ambiciozā idejā, “bet kā būtu, ja mēs atvērtu savu kafejnīcu”.

Ulla papildināja ideju ar bezatkritumu formātu, jo tolaik neviena beziepakojuma veikala Rīgā vēl nebija.

“Vēlējāmies lauzt stereotipus par bezatkritumu dzīvesveida piekritējiem, tās nav sievietes pinkainiem matiem un lietoto apģērbu veikalā iegādātās noplukušās drānās. Gribēju parādīt, ka nav jādzer no burkām un jāsēž četrās baltās sienās. Nezaudējot estētiku un kvalitāti, iespējams jebkurā jomā atrast dabai draudzīgas alternatīvas,” viņa uzsver.

 

Labas idejas vieno labus cilvēkus

Vēl dzīvojot ārzemēs, pāris ik pa laikam brauca uz Latviju, attālināti meklēja telpas, kur ierīkot kafejnīcu, un rakstīja biznesa plānu, ko Ulla atceras ar šausmām. “Kamēr bērns gulēja diendusu, es sēdēju dīvānā un raudāju. Nu, nevarēju ne pēc kādām rokasgrāmatām pati uzrakstīt biznesa plānu,” viņa atceras. Bet liktenis izspēlēja savu gājienu – šajā jautājumā palīdzēja kāds ēģiptietis, ar kuru Johans bija iepazinies, lidojot uz Latviju.

Toreiz laipnais mājupceļš no Muhammeda puses beidzies ar vārdiem “ja kādreiz nepieciešama palīdzība, zvani”.

Pēc diviem gadiem, kad kafejnīcas atvēršana no idejas jau pārtapa realitātē, Ulla un Johans sazinājās ar laipno svešinieku, prezentēja savu ideju, un Muhammeds jaunajiem censoņiem uzrakstīja biznesa finanšu plānu par baltu velti – lai cēlā ideja plaukst un zeļ!

Pēc biznesa plāna uzrakstīšanas un telpu atrašanas sekoja mācības. Johans prasmes apguva pie labākā kafijas grauzdētāja Francijā un atskārta, ka tā ir viņa kaislība. “Johanam vienmēr paticis gatavot, bet līdz ar dažādajiem kafijas kursiem viņš saprata, ka tieši tas ir viņa aicinājums. Ar kādu sajūsmu viņš mācās un ar katru dienu arvien dziļāk izprot šo zinātni, tas ir fantastiski!” smaida Ulla. Arī viņa kopā ar vīru ir apguvusi baristas prasmes, tomēr Johans kafejnīcā būs īstais dzēriena meistars.

 

Kā strādās bezatkritumu kafejnīca

Foto: Matīss Markovskis

Tajā, protams, nevarēs atrast nekādus plastmasas izstrādājumus, ar to piesūcinātas kartona līdzņemamās krūzītes, Cafe M darbosies krūzīšu depozīta sistēma – kafiju varēs dzert un līdzi paņemt īstā kafijas krūzītē, vēlāk godīgi atnesot trauku atpakaļ. “Piemēram, māmiņām, kas dodas pastaigāties ar bērniem, būs iespējams paņemt kafiju, aiziet līdz parkam, pavadīt dienu un pēc tam atpakaļceļā ienest krūzīti. Saprotam, ka visi nebūs godīgi pircēji, bet mēs ticam labiem cilvēkiem,” teic Ulla.

Papīra salvetes kafejnīcā aizstās ar auduma drāniņām, piens tiks iegādāts kannās, visi atkritumi kompostēti.

Uzkopšanai tikai dabīgi līdzekļi un pat sūkļi tādi, kas sadalās. Sienas ir krāsotas ar ūdenī šķīstošu krāsu, gaismu telpās ienesīs LED spuldzītes, nākotnē tiks ierīkota tualetes sistēma, kas ūdeni no izlietnes aizvada uz klozetpodu, lai lieki to neizšķērdētu, – viss pēc iespējas dabai draudzīgāk.

Ikviens varēs nobaudīt arī fenomenu – kafiju kafijas krūzītē. Ulla ir atradusi uzņēmumu, kas ražo krūzes no kafijas biezumiem un kafijas pupiņu apvalkiem. Tajās kafiju lies gan uz vietas, gan līdzņemšanai. Vēlāk ieplānots iegādāties arī bambusa krūzītes no Taizemes, kuras, ierokot zemē, sadalās. “Kafija nav iedomājama bez kūkām, tās, protams, arī varēs baudīt, un dienas beigās, visticamāk, piedāvāsim ar lielu atlaidi vai par velti, lai nekas nav jāmet ārā,” atklāj Ulla.

 

Cīņa par cilvēku tiesībām

Ulla vēlas, lai Cafe M būtu vieta, kur pulcēties ikvienam neatkarīgi no vecuma, interesēm, iespējām un veselības stāvokļa, līdz ar to pašlaik lielākā cīņa notiek ar piecām dažādām institūcijām, lai tās atļautu vēsturiskajā Rīgas centrā ierīkot uzbraucamo pandusu cilvēkiem ar kustību traucējumiem un māmiņām ar bērnu ratiem.

“Ja te pirms gadsimta tika izbūvēta māja ar kāpnēm, tā māja ar kāpnēm arī paliks, nekādus pandusus nevajag – tādu atbildi saņēmu. Taču es nepadošos! Mans mērķis tagad ir izcīnīties par cilvēku tiesībām. Būvvaldē ieteica uzlikt pagaidu uzbrauktuvi vai pacēlāju ar podziņu. Es to darīšu, ja pandusu neatļaus uzbūvēt. Bet kā tas cilvēkiem liek justies? Viņi vēl joprojām būs no kāda atkarīgi. Man tas šķiet absurdi, ka bruģis vai vēsturiskais centrs ir svarīgāks par cilvēktiesībām,” viņa aizkaitināti atzīst.

Lai vieta būtu draudzīga arī vājredzīgajiem, mēbeles kafejnīcā tiks veidotas ar noapaļotiem stūriem un krontrastējošās krāsās, tas Ullai ieteikts Neredzīgo biedrībā.

Idejas un plāni vēl aug un attīstās, piemērojot vietu dažādu cilvēku vajadzībām un neaizmirstot par dabai draudzīga dzīvesveida nozīmi, – Cafe M notiks arī dažādas izglītojošas un interesantas lekcijas un pasākumi, kas cilvēkiem palīdzēs uzzināt vairāk par ikdienu bez atkritumiem.

Saistītie raksti

“Šobrīd pieejamie dati liecina, ka mēs esam pirmā paaudze, kas redz plastmasas lietošanas sekas, un pēdējā, kas kaut ko var mainīt. Tas nozīmē, ka mana trīsgadīgā meita pēc trīsdesmit gadiem dzīvos, iespējams, apokalipsē. Man būs kauns viņai acīs skatīties un teikt, ka neesmu darījusi neko, lai palīdzētu. Viens ir sākt ar minimālām izmaiņām mājās, otrs – attīstīt vietu, kur patīkamā gaisotnē ar vienādi domājošiem cilvēkiem izglītot arī citus un parādīt, kā var dzīvot dabai draudzīgāk,” dedzīgi par jaunas dzīves sākumu teic Ulla.

 

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Kendama, velosipēds vai batuts – kas rada biežākās traumas mūsu bērniem?
16 stundas
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Latvānis dabas takās un degšķidrums uz oglēm! Kā palīdzēt, ja piknikā gūts apdegums?
17 stundas
AN
Annika Niedrīte
Veselam
“Izārstēšu vēzi ar vienu rokas pieskārienu!” Kā atpazīt viltus dziednieku?
18 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
FOTO: Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītais atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš un Pļaviņš/Točs Jūrmalas posmā sasniedz astotdaļfinālu
5 stundas
LE
LETA
Pasaulē
FOTO: Viļņā “Baltijas ceļa” gadadienā sadodas rokās vairāk nekā 12 000 cilvēku
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Sekojot Baltijas valstu paraugam, tūkstošiem “Honkongas ceļa” dalībnieku apliecina savu vienotību
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: Lucavsalā notiek grupas “Skyforger” metāloperas “Kurbads. Ķēves dēls” atjaunotais uzvedums
4 stundas