Veselam
Psiholoģija

Pats nezini, ko vēlies? Pieci soļi, kā to saprast 0

Foto: Pexels

Tās piešķir dzīvei nozīmi un krāsas, padara mūs par pašiem. Klīniskais psihologs, grāmatas “Atmodināt savas vēlmes, centienus un sapņus ir jūsu spēkos” autors Mišels Ležuaio (Michel Lejoyeux) pētījis, kā vislabāk uzzināt un pamodināt mūsu patiesās vēlmes. Viņš iesaka piecus vingrinājumus: tos izpildot, uzzināsi vairāk par sevi un to, ko patiešām vēlies.

Eksistēšana, nevis dzīve, svētki, kas paiet garām. Tā ir formula, kas varētu izteikt vēlmju trūkumu. Tā nav nejaušība, ka psihoanalīze mūsu eksistences centrā liek vēlēšanos, jo tieši tā bezjēdzīgo dzīvi pārvērš par unikālu ceļu.

Freids uzskatīja, ka “cilvēks, kurš gūst panākumus, ir tas, kuram izdodas pārveidot savas vēlmju fantāzijas par realitāti”.

Pēc Mišela Ležuaio domām, “spēcīgas vēlmes trūkums padara mūs neaizsargātus pret eksistenciālo tukšumu un sevis saprašanu. Tieši vēlmes piešķir mūsu dzīvei jēgu.” Taču ne vienmēr ir viegli saprast, ko mēs vēlamies vairāk par visu pasaulē. Tāpēc, lai palīdzētu pamodināt apjausmu par vēlmēm, psihologs izvēlējies apvedceļu. “Iegriba, kaprīze, tieksme… Nevajadzētu palaist garām nevienu niansi,” viņš skaidro. “Atpazīstot tos, mēs atgūstam vai uzturam mūsu entuziasmu.”

Mēs runājam par labu, pozitīvu vēlmju noteikšanu, to, kas atbilst mūsu vērtībām un centieniem; kuru īstenošana piešķirs nozīmi mūsu eksistencei un nostiprinās mūsu identitāti. Piedāvājam vingrinājumus, kas palīdzēs iedegt iekšējo uguni.

Es iztēlojos, ka esmu laimējis loterijā

Foto: Fotolia

Mērķis

Kad iztēlojamies, ka liktenis mums dāvājis veselu bagātību, tas nekavējoties ļauj piekļūt snaudošajai vai nomāktajai vēlmei, palīdzot saprast, ka mums ir vairāk vēlmju nekā domājam un pieņemt to.

“Laimests loterijā ir labs iemesls, lai atbrīvotu slēptās vēlmes,” uzskata Mišels, “tas ļauj uzlūkot mūsu cerības un vēlmes ar jaunu skatu”.

Kā sākt

1. Uz papīra uzraksti visu, ko tu darītu, ja tam būtu finanšu resursi. Tad ar dažādu krāsu zīmuļiem pasvītro materiālās vēlmes un nemateriālās vēlmes un vajadzības (laiks, attiecības, aktivitātes).

2. Nosaki vissteidzamākās, vissvarīgākās vēlmes. Atmetot tās, kas ir tieši atkarīgas no tavas labklājības (sava māja, tīrasiņu zirgi), atšifrē vēlmes, kas pauž tavas pamatvajadzības, piemēram, veltīt vairāk laika sev, atbrīvoties no ikdienas rutīnas, nodoties hobijam, atbrīvoties no saistībām vai attiecībām.

3. Padomā, kā varētu pakāpeniski tās īstenot ikdienas dzīvē, sākot ar savu pamata, vissvarīgāko vajadzību.

4. Visbeidzot, pārlasi savus pierakstus un mēģini noteikt, kāda dominējošā zemapziņas vēlme tajos izteikta: vēlme pēc aizsardzības (paslēpties un justies droši), vēlme aizbēgt (izkļūt no grūtām attiecībām vai garlaicīga dzīves veida), vēlme gūt revanšu (personīgi vai sociāli). Mūsu galvenā vēlme parāda, ar ko varam strādāt iekšēji, neatkarīgi no tā, vai esam bagāti vai nē.

Es pētu, kādas man ir grāmatas un filmas

Mērķis

No jauna iepazīties pašam ar sevi, atrast vai atmodināt slēptās vēlmes. Katra grāmatu vai filmu kolekcija ir veids, kā saglabāt savas vēlmes, atmiņas un nākotnes plānus.

Mūsu bibliotēka vai videotēka stāsta par mums. Tāpat mūsu grāmatas un filmas ļauj atgūt mūsu vēlmes un centienus. “Tie visi stāsta vienu: par nodarbēm, ideāliem vai personiskajām īpašībām, par kurām mēs nevaram pārstāt domāt,” apgalvo Mišels. Kādi tie ir tev?

Kā sākt

1. Apskati savu bibliotēku vai filmotēku kā detektīvs. Atrodi atkārtojošās vai dominējošās tēmas: iedomātā pasaule (zinātniskā fantastika, dzeja), ceļojumi, asa sižeta trilleri, mīlestība, psiholoģija, filozofija, garīgums…

2. Uzdod jautājumus. Kādas grāmatas vai autori (filmas vai režisori), kuri pārstāv galveno tēmu, tev patīk vislabāk? Kāpēc? Ko viņi tev sniedz? Kā tu izmanto (vai arī nē) šīs intereses savā dzīvē?

3. Atbildi uz šiem jautājumiem, tas ļaus uzzīmēt savu vēlmju un centienu karti, precīzāk noteiks tavu motivāciju.

Lai vieglāk ķerties pie pārdomām, Mišels apkopojis nelielu nozīmes vārdnīcu tavām grāmatām. “Katra kategorija atspoguļo vienu no mūsu “Es” iespējamiem aspektiem,” viņš precizē.

• Zinātniskās un/vai vēsturiskās grāmatas: utilitāra pieeja laikam, grūtības vienkārši baudīt dzīvi?
• Grāmatas par medicīnu un veselīgu dzīvesveidu: tendence uz hipohondriju un trauksmi?
• Klasiskā literatūra: nostalģija pēc pagātnes, bailes nomaldīties no ierastās taciņas un apstiprināt savas personīgās vēlmes?
• Šausmu stāsti: vēlme, lai kāds nomierinātu?
• Grāmatas par ceļojumiem: nepieciešamība izbēgt no rutīnas?
• Grāmatas, kuras neesat lasījuši un diez vai izlasīsiet: bailes atbrīvoties no nevajadzīgā vai grūtības uztvert rakstīto vārdu?
• Grāmatas par mīlestību: tendence idealizēt mīlas attiecības vai vēlme mazināt savu frustrāciju?
• Asa sižeta trilleri: vajadzība pēc spēcīgām emocijām un taisnīguma meklējumi?
• Grāmatas par filozofiju: nepieciešamība atrast dzīves jēgu? Pārmērīga prātošana par visu?
• Garīgā literatūra: bailes tik pamestam? Bailes no nāves? Vai meklējat kaut ko vairāk par apkārtējo realitāti?
• Psiholoģijas grāmatas: izprast savu stāstu vai mēģināt izvairīties no psihoterapijas?
• Erotiskās grāmatas: vajadzība pārkāpt tabu?
Protams, šīs interpretācijas var piemērot arī videotēkai.

Es pasniedzu sev dāvanu

Foto – Shutterstock

Mērķis

Iemācīties piepildīt personīgās vēlmes, neuzskatot sevi par egoistu. Lai cik paradoksāli nešķistu, pasniegt sev dāvanu nav tik vienkārši. Bieži vien tas tiek darīts pēc attaisnošanās un pat atvainošanās, par to paziņo kā par joku vai provokatīvā tonī, daudz retāk tas tiek uztverts mierīgi un ar prieku.

Pēc Mišela domām, dāvanai, kuru mēs pasniedzam sev, “vienmēr ir izaicinājuma vērtība, kuru mēs metam gan sev, gan citiem. Ja labi izvēlēta, tā stiprina pašcieņu, un vissvarīgākais, ļauj mums beidzot pateikt, ieskaitot sev, ko patiešām vēlamies.”

Kā sākt

Nesteidzīgi padomā par dāvanu, kuru pasniegsi sev.

Ieteikumi par pirkumu.

Lai tas būtu atbilstošs taviem līdzekļiem, bet nenovērtē sevi pārāk lēti. Nevadies pēc noderīguma vai saprātīguma principiem. Lai neviens netraucē tavu izvēli. Pasniedzot sev dāvanu, mēģini atminēt tās īpašo nozīmi, kura tai būs tev. Ko tā, pēc tavām domām, izsaka, ja uzskatām par simbolu, ideālu, vēlmi, vajadzību?

Es praktizēju metodi “piemēram”

Mērķis

Pāriet no nenoteiktas, neskaidras vēlmes līdz vēlmei, kuru var piepildīt un tā atgūt iespēju virzīties pa pašrealizācijas ceļu.

“Sastopot vīrieti vai sievieti, kuri sūdzas, ka viņi nevar izteikt savas vēlmes, es izmantoju Šandora Ferenci, visizcilākā Freida mācekļa burvju formulu. Viņš apgalvoja, ka viss darbs ar impulsiem slēpjas vienā vārdā: “piemēram,” saka Mišels. Ar šo vārdu nav iespējams palikt ieslodzītam neskaidros vispārinājumos un vēlmju miglā.

Kā sākt

Uzsāc dialogu ar sevi:
– Es gribētu, lai mana dzīve būtu interesantāka.
– Kādā jomā, piemēram?
– Darbā.
– Kādu, piemēram, tu redzi šo sev interesantāko darbu?
– Tas ir darbs, kurā es būtu vairāk radošs, neatkarīgāks…
– Kāds, piemēram, tas varētu būt darbs? – un tā tālāk.

Ja vēlme stūrgalvīgi klauvē pie mūsu durvīm un mēs nezinām, kā to satvert, “piemēram” metode palīdz iztīrīt teritoriju, liekot būt konkrētākiem.

Es atsakos no nepiepildāmām vēlmēm

Mērķis

Nepiepildāmās vēlmes burtiski izsūc mūsu enerģiju un laiku un traucē īstenojamo vēlmju piepildīšanā, lai gan tās varētu dot lielāku nozīmi un prieku mūsu dzīvei. “Psiholoģijā atteikties no nesasniedzamā ideāla nozīmē atteikties no domāšanas “visu vai neko” principa,” apgalvo Mišels.

Saistītie raksti
“Nepiepildāmās vēlmes ir labākais veids, kā neko nesasniegt un atstāt savu dzīvi stagnācijas stāvoklī.”

Pēc viņa domām, visefektīvākais veids, kā no tām atteikties, ir pārvērst par “labām vēlmēm”.

Kā sākt

Labai vēlmei piemīt trīs iezīmes, kuras ilustrēsim ar vēlmi “Es vēlos kļūt par brīvprātīgo”.

Tā vērsta uz konkrētu darbību (“Es vēlos atrast laiku darbam zupas virtuvē”).

Tā atbilst mūsu ikdienas realitātei (“Varu tam veltīt tik un tik stundas nedēļā.”)

Tā ir izpildāma (“Man ir tam vajadzīgās prasmes un spējas”).

Un, visbeidzot, lai saprastu mūsu vēlmju džungļus, Mišels piedāvā tās iekrāsot dažādās krāsās.
• Zaļās vēlmes: svarīgas, bet parastas. Tās var novilcināt vai atcelt, bez grūtībām var no tām atteikties pavisam (noteiktu pārtikas produktu patēriņš, patēriņa preču iegāde).
• Oranžās vēlmes: vēlmes, kas vairāk piesātinātas ar emocijām, ir vairāk personīgas, parasti ir vērstas uz to, lai izmantotu mūsu personīgo laiku un tā sadalījumu (brīvā laika pavadīšana, atvaļinājums, laiks sev un tamlīdzīgi) tam, ko vēlamies darīt. No tām atsakāmies tikai izņēmuma gadījumos, jo nevaram rīkoties citādi.
• Sarkanās vēlmes: tās nepieciešamas mūsu fiziskajai un garīgajai labklājībai, no tām nevar atteikties (vēlmi, lai citi tevi cienītu, vēlme būt fiziskā drošībā…).

 

Avots: psychologies.ru

LA.lv