Veselam
Ārstēšana

Pavasara darbu sāpīgās atskaņas – sāpes, mežģījumi, sastiepumi0

Foto: Fotolia

Siltais laiks kā radīts dārza darbiem un apkārtējās teritorijas sakopšanai, taču tiem, kuriem ikdienā trūkst fiziska rūdījuma, intensīvi strādājot, slodze var būt arī par lielu. Par to nereti nākas maksāt ar smeldzošiem muskuļiem, sastieptu muguru vai locītavām.

 

Celt un nest pareizi

Visbiežāk muguras sāpes rodas paaugstināta muskuļu tonusa dēļ. Strauji noliecoties, lai paceltu no zemes kādu smagumu, pagriežoties, lai to noliktu vietā, vai veicot kādu citu neveiksmīgu kustību, kāds muskulis spēji saraujas, bet pēc tam vairs nevar pilnībā atbrīvoties.

“Problēmas ar muguru rodas tad, ja neesam sagatavoti smagumu celšanai, tas ir, pirms tam neesam sportojuši, tādēļ muskulatūra ir vāja, neattīstīta.

Risks veselībai pieaug arī tad, ja netiek izmantoti pareizi smagumu celšanas un pārvietošanas paņēmieni.

Šīs darbības laikā ļoti strauji pieaug spiediens uz starpskriemeļu diskiem, it īpaši mugurkaula jostas daļā. Zemu noliecoties un ceļot smagumu ar izliektu muguru, var pārtrūkt saite, kas notur starpskriemeļu diskus, un rasties izvelvējums vai pat trūce,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece, arodslimību ārste Jeļena Reste.

Rīgas Stradiņa universitātes speciālisti izstrādājuši vadlīnijas smagumu pārvietošanai, lai nekaitētu savai veselībai. Kāda tad ir pareiza smaguma celšanas tehnika? Kājas novieto plecu platumā, izliekot vienu kāju mazliet uz priekšu (kustības virzienā), pēc tam viegli saliec tās ceļos, turot taisnu muguru. Stingri satver priekšmetu abās rokās un piespiež to pie ķermeņa, pēc tam līgani pieceļas, iztaisnojot kājas.

Lielāks risks sastiept muguru ir tad, ja smagums jātur vai jāpārvieto izstieptās rokās, saliecot vai pagriežot ķermeni, jāpaceļ vai jānovieto uz zemes vai vietā, kas atrodas augstāk par pleciem.

Ja nu tomēr smagumi jāceļ no zemes, vajag pacensties vairāk izmantot kāju, nevis muguras muskuļus. S

varīga ir arī darba intensitāte – muskuļi nogurst ātrāk, ja smagumi jāceļ biežāk kā 2–5 reizes minūtē. Nelabvēlīgi muguras veselību ietekmē arī darbs telpās ar zemiem griestiem, piemēram, pagraba tīrīšana, kurās nav iespējas izslieties pilnā augumā. Ja ķermenis smaguma pārvietošanas laikā ir saliekts, tad krustu rajonam jāiztur daudz lielāks spiediens nekā tad, ja tas būtu iztaisnots, bet ķermeņa griešana vai pārāk garš nesamais vēl palielina spiediena spēku.

Ja pavasara talkas laikā smagumi, piemēram, koku zari, dēļi, akmeņi, jāpārvieto bieži, tad jāraugās, lai šā darbu pēc kāda laika nomainītu cits, kas neprasa to pašu muskuļu grupu izmantošanu.

Tiem, kuriem jau sāp mugura – pēc piecdesmit gadu vecuma lielākas vai mazākas izmaiņas mugurkaulā ir gandrīz visiem –, strādājot dārzā, ieteicams izmantot jostas vai krūšu daļas ortozes, kuru uzdevums ir aizstāt muskuļu korseti.

Ja nu pārpūlēti muguras muskuļi un nav nekādu citu mugurkaula problēmu, pēc fiziskas slodzes ieteicams doties uz pirti. Svīšana ir labākais veids, kā atbrīvot muskuļus no pienskābes, kas pārslodzes dēļ pastiprināti izdalās muskuļos, turklāt siltums veicina atslābināšanos.

 

Sasists, izmežģīts, sastiepts

Strādājot svaigā gaisā, itin viegli var paklupt uz kāda kurmja rakuma vai ciņa. Pilnīgi izvairīties no traumām nav iespējams, pats galvenais ir pēc tam rīkoties pareizi.

Ja gadījies pamatīgi sasist vai sastiept locītavu, cietušajai vietai nepieciešams miers.

Tai jāpieliek aukstuma paka vai audumā ietīti ledus gabaliņi, jo vēsums sašaurina asinsvadus, mazina tūskas veidošanos, asinsizplūdumu, arī sāpes. Šī paša iemesla dēļ traumēto roku vai kāju novieto augstāk par ķermeni, sasistajai vietai uzliek spiedošu pārsēju, bet sastiepto locītavu pārsien ar elastīgo saiti. Ja cietis pirksts, to ar leikoplastu var piesaitēt pie blakus esošā veselā pirksta.

Medicīnas sabiedrības “ARS” traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks novērojis, ka bieži vien tiek sastieptas pēdas locītavas saites. Pēc tam locītava vēl vairākas dienas var būt sāpīga, pietūkusi.

“Vispirms cietušajai locītavai jānodrošina miers. Piemēram, pie tās var piesiet skalu, aptīt elastīgo saiti. Pirmajā diennaktī tai jāuzliek aukstas kompreses. Pēc tam šim nolūkam var izmantot arī pretiekaisuma ziedes un gelus,” viņš saka. Taču, ja pēc divām trim dienām sāpes nerimst vai pat pastiprinās, ja cietušo pēdu nevar likt pie zemes, kur nu vēl balstīties, jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.

Ļoti bīstamas sekas var būt acs sasitumam, piemēram, ja pa to trāpa lāpstas vai grābekļa kāts vai ass, dzelkšņains zars.
Saistītie raksti

Ja gadījies saņemt spēcīgu sitienu pa aci, pēc kura veidojas tūska un plašs asinsizplūdums plakstiņos, uz tā jāuzliek auksta komprese vai ledus gabaliņš, lai apturētu zemādas asiņošanu. Ja pasliktinās redze, parādās miglošanās vai sāpes acs ābolā, bez kavēšanās jāapmeklē oftalmologs. Ar zaru var ne tikai saņemt sitienu pa aci, bet nobrāzt acs virsmu. Tas ir sāpīgi un nepatīkami, bet parasti nav nekas bīstams, ja vien pati acs ir neskarta. Taču var arī nepaveikties un ērkšķis vai cits asums caurdur aci. Šādā gadījumā cilvēki nereti cenšas svešķermeni izvilkt, jo tas traucē mirkšķināt plakstiņu.

Jāatceras, ka to nedrīkst darīt, jo kustināšana brūci var padarīt vēl lielāku. Uz traumētās acs nedrīkst likt nekādus pārsējus, tikai saulesbrilles, un steigšus jādodas uz specializēto acu traumpunktu vai pie oftalmologa.

LA.lv