Veselam
Ārstēšana

PB: Alūksnes slimnīcu uzturēt dārgāk nekā nodrošināt pacientu nonākšanu citā slimnīcā0


Alūksnes novada attīstības programmā Alūksnes slimnīcai ir paredzēta konkrēta loma – tā ir 24 stundu neatliekamās medicīniskās palīdzības daudzprofilu slimnīca.
Alūksnes novada attīstības programmā Alūksnes slimnīcai ir paredzēta konkrēta loma – tā ir 24 stundu neatliekamās medicīniskās palīdzības daudzprofilu slimnīca.
Foto – Timurs Subhankulovs

Pasaules Bankas (PB) ekspertu ieskatā Alūksnes slimnīcu kā 24 stundu ārstniecības iestādi uzturēt ir dārgāk, nekā izveidot labu transporta tīklu no šī novada uz Rēzeknes slimnīcu.

Šodien konferencē “Veselības aprūpes sistēma: izaicinājumi un iespējas” Pasaules Bankas konsultants un “Sanigest Internacional” prezidents un dibinātājs Džeims Serkons stāstīja par PB ekspertu ieteikumiem, kā uzlabot Latvijas veselības aprūpes sistēmu, kā arī rādīja ekspertu izstrādāto slimnīcu kartējumu. Kā norādīja eksperts, svarīgi, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu savlaicīgi pieejami visiem iedzīvotājiem, tomēr ne visos reģionos tas jau šobrīd ir iespējams.

Līdz ar to esot nepieciešams stiprināt primāro veselības aprūpi, tas ir, ģimenes ārstu dienestu. Tāpat viņš skaidroja, ka Latvijas ģeogrāfiskais apmērs ir neliels, tāpēc nepieciešams domāt par vairākiem ekselences centriem, kur sarežģītus pakalpojumus saņemtu visi Latvijas iedzīvotāji.

PB arī izstrādājusi karti, kurā teju visiem iedzīvotājiem stundas brauciena attālumā atrodas reģionālā slimnīca. Izņēmums ir teritorija ap Alūksnes novadu, kurš neiekļaujas stundas braucienā ne uz vienu no tuvākajām kartē atzīmētajām reģionālajām slimnīcām. Saņemot kritiku par šādu kartējumu, Serkons norādīja, ka, raugoties nākotnē, šajā reģionā dzīvos ap 12 000 iedzīvotāju, līdz ar to nav finansiāli izdevīgi tur uzturēt diennakts slimnīcu. Finansiāli izdevīgāk būtu stiprināt Rēzeknes slimnīcu, lai tā no šī reģiona būtu gatava uzņemt pacientus ar nopietnākām saslimšanām, kā arī attīstīt transporta pieejamību no Alūksnes novada uz Rēzeknes slimnīcu.

Serkons gan skaidro, ka šie ir PB secinājumi, par kuru ieviešanu ir jālemj pašai Latvijai. Tāpat PB šos ieteikumus izstrādājusi, pieņemot desmit gadu pārejas periodu.

No klātesošo jomas profesionāļu puses pētījumam tika izteikta arī kritika. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis norādīja, ka pētījums ir izstrādāts bakalaura darba līmenī un tajā nav ņemta vērā ne privātā veselības aprūpe, ne arī, piemēram, valsts drošības aspekts. Ārsti norādīja arī uz mazākām kļūdām, piemēram, Rīgas jūras līcis ir nodēvēts par Botnijas jūras līci.

Kā aģentūrai LETA norādīja PB Stratēģiskās ietekmes izvērtēšanas fonda programmas menedžere un vecākā ekonomiste Alaka Holla, transporta tīkla uzlabošana var nozīmēt gan regulārāka transporta nodrošināšanu, gan arī ceļa kvalitātes uzlabošanu. Tāpat viņa skaidroja, ka, lai nodrošinātu alūksniešiem sarežģītāka veida veselības aprūpes pakalpojumus, vieglāk ir, piemēram, nodrošināt šo cilvēku nokļūšanu līdz Rēzeknei, nevis šādu pakalpojumu ieviest Alūksnes slimnīcā.

Kā žurnālistiem norādīja veselības ministre Anda Čakša, viņa jau iepriekš ir uzsvērusi, ka šajā gadījumā netiek runāts par slimnīcu slēgšanu, tomēr ir jārunā par kvalitātes prasībām. Viņa gan norāda, ka, lai mainītu slimnīcu kartējumu, sākotnēji ir jāattīsta stabila primārā veselības aprūpe, jo nedrīkst kaut ko noņemt, nedodot vietā.

Taujāta, vai tad Alūksnes iedzīvotājiem nevajadzētu bažīties par pakalpojumu pieejamību, Čakša sacīja, ka nevienam Latvijas iedzīvotājam nevajadzētu bažīties, jo Veselības ministrija darīs visu, lai pakalpojumi būtu pieejami stundas laikā. Viņa gan piebilda, ka vienmēr būs kādas “mazās vietiņas”, tomēr jāskatās arī, cik un vai vispār tur ir iedzīvotāju.

Jau ziņots, ka iepriekš ir bijušas bažas par PB ieteikumu samazināt Alūksnes slimnīcā sniegto pakalpojumu apjomu.

LA.lv