Veselam
Ārstēšana

Piezvana ārstam, lai dabūtu recepti. Pacienti no jaunā gada grib receptes dabūt attālināti 16


“Dažreiz cilvēki nesaprot, kādas zāles viņiem ir izrakstītas, jo pieraduši, ka uz papīra receptēm viss ir izlasāms, bet elektroniski tos nosaukumus nevar ieraudzīt. Tad skaidroju, lai viņi pieslēdzas portālam “latvija.lv” un izlasa visu, ko ārsts ir izrakstījis. Tiesa, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri ar datoru nestrādā, tas nav iespējams,” saka “Pils aptiekas” farmaceite Sigita Blažēviča.
“Dažreiz cilvēki nesaprot, kādas zāles viņiem ir izrakstītas, jo pieraduši, ka uz papīra receptēm viss ir izlasāms, bet elektroniski tos nosaukumus nevar ieraudzīt. Tad skaidroju, lai viņi pieslēdzas portālam “latvija.lv” un izlasa visu, ko ārsts ir izrakstījis. Tiesa, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri ar datoru nestrādā, tas nav iespējams,” saka “Pils aptiekas” farmaceite Sigita Blažēviča.
Foto – Karīna Miezāja

Kopš janvāra, kad elektronisko recepšu izrakstīšana valsts apmaksātajiem medikamentiem ir obligāta, strauji pieaudzis to pacientu skaits, kas zvana ārstiem pa telefonu, nevis paši ierodas vizītē, lai saņemtu zāļu recepti. Daudzi ģimenes ārsti ir kategoriski pret šādu rīcību, jo uzskata, ka medikamentus nevar izrakstīt, neredzot pacientu.

Paciente Ieva sašutusi stāsta – zvanījusi savam ārstam, lai viņš izraksta e-recepti zālēm pret cukura diabētu, kuras paciente lieto regulāri, bet ārsts atteicies to darīt attālināti, neredzot pacienti, kurai, iespējams, ir jāveic asinsanalīzes, lai pārliecinātos par medikamenta iedarbību. Taču Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Balvu ģimenes ārste Līga Koz­lovska vērš uzmanību: “Ārsts ir atbildīgs par to, ko izraksta. Medikamentu izrakstīšana arī ir konsultācija. Diemžēl daudzi pacienti to nesaprot un arvien biežāk zvana ģimenes ārstiem, lai viņi izraksta zāļu receptes. Informācijas sniegšana pa telefonu jau ir novedusi pie tiesas prāvām, piemēram, Anglijā, kur ārsts pa telefonu ir nosaucis sava pacienta analīžu rezultātus citai personai, jo pēc balss nav atpazinis, ka tas nav viņa slimnieks, bet bija ieinteresēts tos datus uzzināt. Arī Latvijā ārsti, labu gribēdami, cenšas palīdzēt saviem slimniekiem, rakstot receptes, ja pacients to lūdz pa telefonu. Taču tas ir ļoti riskanti.”

“Zvanītāji, kas lūdz izrakstīt receptes, ļoti traucē strādāt,” piebilst Jaunjelgavas novada ģimenes ārste Ginta Kociņa. “Man jāpārtrauc vizīte četras piecas reizes dienā, lai cilvēkiem atbildētu uz telefona zvaniem par zālēm, kuras viņi grib saņemt, neierodoties pie ārsta. Piemēram, cilvēks lūdz izrakstīt valsts kompensējamo medikamentu, bet izrādās, ka viņš pret attiecīgo slimību jau lieto zāles, bet pavisam citas. Nevar taču izrakstīt recepti, ja neieskaties pacienta medicīniskajā kartītē, kur redzama viņa slimības vēsture.” Daktere Kociņa norādīja, ka e-veselības sistēma, izrakstot e-receptes, strādājot ar katru dienu labāk, tomēr joprojām esot tādi valsts apmaksātie medikamenti, kuri tajā neesot iekļauti un tāpēc pacientam zāles tiekot izrakstītas uz papīra receptes veidlapas.

Kokneses novada ģimenes ārsts Ziedonis Mauliņš uzskata, ka ārsts nav pārdevējs, un nesniedz pakalpojumus pa telefonu: “Ārsta uzdevums ir ārstēt pacientus, un, lai izrakstītu medikamentu, viņam ir jāiedziļinās sava pacienta slimības vēsturē. Manā praksē tā “uz sitiena” nekas nenotiek. Ja slimniekam, kurš sirgst ar kādu hronisku slimību, ir nepieciešama recepte, tad to var saņemt piecu darba dienu laikā, pašam apmeklējot ārstu.”

 

Kad neatsaka telefoniski

Tomēr daļa ģimenes ārstu nav tik kategoriski un norādīja: ja pacientam ir kāda hroniska kaite un viņš regulāri lieto noteiktas zāles, tad kāpēc gan e-recepti nerakstīt, ja pacients to lūdz pa telefonu.

“Ja slimnieks ilgstoši lieto, piemēram, kompensējamos asinsspiedienu vai holesterīnu pazeminošus medikamentus, kurus nepieciešams izrakstīt ik pēc trim mēnešiem, tad nav problēmu man piezvanīt, lai izrakstu e-recepti, kad zāles izlietotas. Telefoniski neatsaku izrakstīt arī tos medikamentus, kurus ieteicis speciālists, bet kurus tiesīgs izrakstīt tikai ģimenes ārsts. Slimniekam ietaupās laiks un nauda, jo viņam nav jābrauc pie ģimenes ārsta, ikreiz jāmaksā pacienta iemaksa 1,42 eiro un ietaupās arī mans laiks, ko varu veltīt citiem slimniekiem. Turklāt katram ģimenes ārstam pēc noteikumiem ir jābūt tā sauktajai telefona stundai, kad pacients drīkst zvanīt un konsultēties,” skaidroja Rīgas ģimenes ārsts An­dris Baumanis un piebilda, ka ģimenes ārstiem, kuru praksēs nav reģistrēts daudz cilvēku, pacienta iemaksa ir finansiāli svarīga, lai nodrošinātu prakses uzturēšanu. Ja ārsts recepti izraksta, neredzot pacientu, tad šī iemaksa iet secen.

Valdības noteikumi paredz, ka pacienta iemaksa pie ģimenes ārsta jāmaksā par to, ka pacients ieiet ārsta prakses telpās.

 

Aizmirst pilnvarotos pārstāvjus

“Ja e-recepte izrakstīta attālināti, neredzot pacientu, tad nereti gadās, ka atnāk slimnieka pilnvarots pārstāvis un viņam nav zināms receptes identifikācijas numurs, kas aptiekām rada pamatīgas problēmas. E-receptē ir aile, kur ģimenes ārstam jānorāda, kuru personu pacients pilnvarojis izņemt zāles, bet to ne vienmēr aizpilda. Ja tas nav izdarīts, personai, kam uzticēta receptes izņemšana, ir jānosauc receptes kods, kas ir ļoti garš un kas rada problēmas tikt pie zālēm, jo galvā nav paturams un ne vienmēr ir paņemts līdzi uz aptieku.

Ja cilvēkam, kurš pats nepārvietojas, ir sociālais darbinieks, tad ārstam receptē vajadzētu norādīt viņa datus un tad varēs iztikt bez tiem daudzajiem receptes koda numuriem,” skaidro “Saules aptiekas” vadītāja Anita Pozņaka.

Lai cilvēki būtu vispusīgi informēti par e-recepti, Veselības ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu gatavojas rīkot informatīvās kampaņas.

LA.lv