Veselam
Ārstēšana

Pērļu vannas tiek ne visiem! Patiesība par dzīvi aprūpes centrā0


Kanisterapijas suņi viesos pie senioriem Amatas novada “Sērmūkšos”.
Kanisterapijas suņi viesos pie senioriem Amatas novada “Sērmūkšos”.
Foto no labdarības biedrības NSUS arhīva

Pirms dažiem gadiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tika pieņemti grozījumi, lai vairākiem tūkstošiem senioru, kuri dzīvo ilgstošās sociālās aprūpes centros, būtu pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi.

Tieši pilnvērtīgas medicīniskās palīdzības trūkuma dēļ jau bija piedzīvoti vairāki traģiski notikumi.

Tagad aprūpes centri var veidot paši savas medicīnas nodaļas – kādas, tas paliek pašvaldības ziņā.

Arī psihiatrs un podologs

Prasības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, paredz tikai seniora reģistrāciju pie ģimenes ārsta un atbalstu nozīmētā ārstēšanās plāna izpildē.

Tas nozīmē, ka tikpat labi pansionāta iemītnieku veselības stāvoklim var sekot līdzi gan ārsts, gan medicīnas māsa.

Piemēram, “Dzintara melodijā” Rīgā dzīvojošā seniora veselības aprūpē piedalās internists, psihiatrs, medicīnas māsas, fizioterapeits un pēdu aprūpes speciālists jeb podologs, bet gadījumos, ja nepieciešama papildu izmeklēšana vai citu speciālistu konsultācijas, tos var pieaicināt uz sava rēķina.

Jo augstāks seniora aprūpes līmenis, jo lielāks sniegtās palīdzības apjoms.
Foto: Halfpoint/SHUTTERSTOCK

Par atsevišķu samaksu pieejama arī medicīniskā rehabilitācija, piemēram, individuālas nodarbības pie fizioterapeita, logopēda, masāža. Visas istabiņas ir aprīkotas ar medicīniskajām (funkcionālajām) gultām ar pacēlāju. Katrā stāvā ir vannas istaba cilvēkiem ar kustību traucējumiem un pērļu vanna, kas īpaši piemērota iemītniekiem ar Alcheimera demenci.

Protams, seniori apgādāti arī ar moderniem tehniskajiem palīglīdzekļiem un ierīcēm izgulējumu profilaksei, tajā skaitā pozicionēšanas spilveniem un papēžu sargiem. Vienīgi ārsta izrakstītie medikamenti gan jāiegādājas pašiem.

Nodarbības ar “Maigo suni”

Rīgas sociālās aprūpes centrā “Mežciems” senioriem ne tikai organizē konsultācijas pie valsts apmaksātajiem veselības aprūpes speciālistiem, uz kurām tos nosūtījis ģimenes ārsts, bet arī gādā par zobu ārstēšanu un protezēšanu, kā arī briļļu iegādi (līdzīga kārtība ir arī sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”).

Centra iemītnieki nodarbojas ar ārstniecisko fizkultūru fizioterapeita vadībā, var saņemt ergoterapeita, psihologa un citu speciālistu konsultācijas, piedalīties nūjošanas nodarbībās.

Pie mazkustīgiem iemītniekiem piecas reizes mēnesī uz kanisterapijas nodarbībām ierodas īpaši apmācīti suņi no suņu terapijas biedrības “Maigais suns”, bet pārējiem senioriem šādas nodarbības grupā notiek reizi nedēļā (kanisterapijas nodarbības notiek arī Rīgas sociālās aprūpes centrā “Stella Maris” ). Sadarbībā ar labdarības biedrību NSUS četrkājainie ārsti dodas izbraukumos arī uz pansionātiem reģionos, piemēram, šogad pabijuši Amatas novada Skujenes pagasta “Sērmūkšos”.

“Seniori, kuri dzīvo sociālās aprūpes centros, bieži vien jūtas izolēti no sabiedrības un vientuļi, daudziem ir pazemināts pašvērtējums.

Vientulības sajūta senioru vidū, īpaši sociālās aprūpes centros, ir aktuāla problēma.

Kanisterapijā ar īpaši apmācīta suņa līdzdalību indivīds tiek motivēts iesaistīties dažādās ikdienas aktivitātēs.

Foto no privātā arhīva

Kanisterapiju izmanto, lai mazinātu vientulības sajūtu, šī terapija sniedz pozitīvu fizisku saskarsmi, uzlabo sirdsdarbību, mazina satraukumu, nemieru, depresijas simptomus un veicina komunikācijas veidošanos,” secinājusi Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku grupa, kura salīdzināja radošo nodarbību un suņu terapijas ietekmi uz sociālo aprūpes centru klientiem.

Daudzi cieš no demences

Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice novērojusi, ka ar katru gadu pieaug mazkustīgo senioru un klientu ar demenci skaits. Piemēram, to gados veco rīdzinieku vidū, kuri gaida uz uzņemšanu kādā no ilgstošās sociālās aprūpes centriem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, ap 60% cieš no demences – lēni progresējošas slimības, kura samazina garīgās spējas, izraisot domāšanas, atmiņas, mācīšanās spēju un koncentrēšanās traucējumus, personības izmaiņas.

Senioriem ar šāda veida veselības traucējumiem, arī pēc insulta, ir nepieciešama īpaša aprūpe, kuru šobrīd piedāvā virkne sociālās aprūpes centru.

Piemēram, “Liepa” Rīgā nodrošina ne tikai psihiatra, bet arī ģimenes ārsta, fizioterapeita, rehabilitologa un podologa pakalpojumus, psihologa konsultācijas, kā arī speciālistu konsultācijas un izmeklējumus ārstniecības iestādēs.

Klientu ar vecuma demenci aprūpē specializējušies ar pansionāti “Madliena” Ogres novadā un “Rokaiži” Aizputes novada Kazdangas pagastā. Savukārt sociālās aprūpes cents “Ziedugravas” Skrīveru novadā pirms vairākiem gadiem šādiem klientiem atvēra īpašu nodaļu.

Veicas, ja vienā ēkā ar slimnīcu

Paveicies to sociālās aprūpes centru klientiem, kuru telpas atrodas vai nu ārstniecības iestādēs, piemēram, teritorijā, vai pat ēkā, piemēram, Ogres pansionāts. Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrā Priekules slimnīcā uzturas klienti no Priekules, Grobiņas, Durbes, Nīgrandes, Pāvilostas un citiem novadiem, kā arī no Liepājas.

Foto: pexels.com

Slimnīcas dienas stacionārā sniedz palīdzību sirds asinsvadu, elpošanas sistēmas, gremošanas trakta un citu hronisko slimību paasinājuma gadījumā, un neatsaka konsultāciju arī centra iemītniekiem. Diemžēl divas no Priekules novadā praktizējošajām ģimenes ārstēm devušās pensijā, tādēļ vienīgajai atlikušajai ģimenes ārstei un ārsta palīgam feldšerpunktā turpmāk būs jāgādā arī par pansionāta senioru veselību.

Savukārt “Rūjienas senioru māja” sadarbojas ar ģimenes ārstu un speciālistu (ķirurgs, radiologs, ginekologs, fizioterapeits) praksēm, kuras izvietotas tajā pašā ēkā, tādēļ iemītniekiem ikdienā pieejami visu šo ārstu sniegtie pakalpojumi.

Turklāt biedrībai “Rūjienas senioru māja” sadarbojoties ar Vidzemes reģionālo slimnīcu un privāti praktizējošiem ārstiem, organizē speciālistu izbraukuma vizītes uz Rūjienu. Taču ir virkne pansionātu, kuros senioriem ikdienā pieejama tikai medicīnas māsa.

VIEDOKLIS

Visiem viens ģimenes ārsts

Dace Randoha, Engures novada domes pansionāta “Rauda” direktore, uzsver vairākas problēmas, kuras saistītas ar senioru veselības aprūpi:

“Jāsaprot, ka pansionāts nav ārstniecības iestāde.

Medicīnas personāls sniedz nepieciešamo atbalstu klienta ārstniecības plāna izpildē – uzturošās terapijas saņemšanā, konsultāciju nodrošināšanā, pierakstu veikšanā. Palīdzam klientiem nokļūt pie ģimenes ārsta, uz izmeklējumiem, pie speciālistiem – šādi pakalpojumi pastāvīgi nepieciešami vidēji simts klientiem mēnesī.

Visbiežāk vajadzīgas ģimenes ārsta, traumatologa, psihiatra, urologa, nefrologa, endokrinologa, dermatologa, otorinolaringologa, oftalmologa, stomatologa konsultācijas. Uz izmeklējumiem un konsultācijām lielākoties jādodas uz Rīgu un Tukumu.

Foto – Shutterstock

Pēdējā laikā ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem ir onkoloģiskas saslimšanas vai smaga demence, kuri paši virs nespēj pastāstīt par savām veselības problēmām un kuriem nepieciešama pastāvīga speciālista uzraudzība. Lielas problēmas sagādā arī tas, ka klienti pirms iestāšanās pansionātā gadiem nav bijuši pie ārsta, tādēļ uzreiz nepieciešamas ārsta konsultācijas, plašāka izmeklēšana.

Lai gan pansionāts nodrošina ārstu nozīmēto medikamentozo terapiju, nereti tiek izrakstītas dārgas zāles, kuras nav iespējams apmaksāt no medikamentu iegādei paredzētajiem līdzekļiem, tad par tiem jāmaksā pašam klientam.

Saistītie raksti

Taču pats galvenais – pansionātiem, protams, arī mums, ir lielas problēmas ar ģimenes ārsta piesaisti, jo nepieciešams, lai visi iemītnieki būtu pieraksti pie viena ārsta, lai viņus varētu uz vietas apskatīt. Jāņem vērā arī tas, ka pansionātos iemītnieku hronisko, smago saslimšanu un lielā vecuma dēļ ir augsts mirstības procents (negatīvā statistika).

Tādēļ pamatā visi laika, finanšu un personāla resursi tiek novirzīti primāro veselības problēmu risināšanā. Fizioterapeits, ergoterapeits, psihoterapeits un citi speciālisti neietilpst pastāvīgajā, ar likumu noteiktajā ilgstošās sociālās aprūpes centra personālā, tādēļ tos katra iestāde piesaista atbilstoši klientu vajadzībām un savām finansiālajām iespējām.”

LA.lv