Veselam
Bērni

Pētījums: Bērni bažījās, ka vecāki sociālajos tīklos viņus var nostādīt neērtā situācijā 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Tele2 ar pētījumu aģentūru “Norstat” veicis Latvijā pirmo pētījumu, lai skaidrotu, kā vecāku klātbūtne sociālajos tīklos ietekmē viņu bērnus. Izrādās, katrs ceturtais ir nobažījies, ka vecāki sociālajos tīklos viņu varētu nostādīt neērtā situācijā. Vienlaikus, gandrīz 80% priecājas, ka viņu vecāki lieto sociālos medijus.

Lai palīdzētu izvairīties no spriedzes un pārpratumiem starp vecāko un jaunāko paaudzi, kas var rasties, aktīvi izmantojot internetu un sociālos tīklus, Tele2 uzsāk izglītojošu kampaņu “Interneta ģimenēm”.

Bērnu un viņu draugu ierakstu nepiemērota komentēšana, dalīšanās ar viltus ziņām, pārlieku bieža ierakstu veikšana jeb tā saucamā “spamošana” – tās ir dažas lietas, kā vecāki var, paši neapzinoties, likt bērnam justies neērti vai nostādīt viņu nepatīkamā situācijā draugu priekšā. Pētījums atklāj, katrs piektais bērns pats ir bijis liecinieks situācijai, kurā sociālajos tīklos kādu viņam zināmu cilvēku vecāki vai vecvecāki nostādījuši neērtā situācijā. Katrs desmitais bērns atzīstas – tas noticis ar viņu pašu. Arī puse aptaujāto vecāku atklāj – viņi ir domājuši un nedaudz satraucas, ka ar savu uzvedību sociālajos tīklos bērniem varētu radīt nepatīkamas emocijas vai situācijas.
Iespējamais neuzticēšanās iemesls ir abu paaudžu nesarunāšanās. 60 % bērnu atzīst, ka nav vecākiem skaidrojuši sociālo tīklu uzvedības etiķeti, bet katrs otrais vecāks saka – nav arī to saviem bērniem lūdzis.

Ģimenes psiholoģijas centra “Līna” psiholoģe Aiga Ukstiņa ikdienā strādā ar pusaudžiem, jauniešiem un viņu vecākiem. Viņa skaidro: “Sociālajos tīklos mums būtu jāievēro līdzīgi principi kā reālajā dzīvē. Piemēram, mēs neiejaucamies sava bērna sarunās ar draugiem, nekomentējam tās no malas un to nevajadzētu darīt arī sociālajos tīklos. Tāpat, bērniem būtu svarīgi apzināties sarunāšanās nozīmi ar vecākiem klātienē, lai vecākiem nav jāsāk meklēt atbildes uz saviem jautājumiem sava bērna sociālajos tīklos, radot iespaidu, ka viņu mēģina izspiegot.”

Aptauja tika veikta sadarbībā ar “Norstat Latvija”. Laika posmā no 21. – 24. augustam tika aptaujāti 1016 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem. Izlase veikta, nodrošinot reprezentativitāti pēc dzimuma, vecuma, reģiona un tautības.

LA.lv