Veselam
Bērni

Pētījums: Nepietiekama vecāku izglītība ierobežo bērnu iespējas dzīvot labāk0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Zane Bitere/LETA

No visām mājsaimniecībām, kurās ir divi pieaugušie un trīs vai vairāk apgādībā esoši bērni, katra ceturtā jeb 25,5% ir pakļauta nabadzības riskam. Bet, ja bērnus audzina tikai mamma vai tētis, nabadzības riskam ir pakļauta aptuveni trešā daļa jeb 34,4% ģimeņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2016. gada apsekojuma dati, uz kuriem balstās SSE Riga izveidotās darba grupas pētījums “Nevienlīdzības seja”.

Pētījums apzina, kādi faktori ekonomikas, finanšu, sociālajā, izglītības un veselības politikā veicina nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un kas būtu darāms risku mazināšanai. Pētījuma autori atzīst – viens no galvenajiem problēmas cēloņiem ir nepietiekama vecāku izglītība.

Izkrīt no aprites

Iemesli, kāpēc cilvēki nonāk neapskaužamā finansiālajā situācijā, ir dažādi, tomēr vairumā gadījumu iespējams iezīmēt galveno problēmu loku: nepietiekama vecāku izglītība, kas noved pie ilgstoša bezdarba vai slikti atalgota darba, ierobežotas pieejamības veselības aprūpe un sociālo darbinieku trūkums darbam ar riska ģimenēm – par to vienisprātis ir gan pētījuma autori, gan pētījuma ietvaros aptaujātie eksperti.

Izkrītot no vispārējās izglītības sistēmas, pastāv gandrīz simtprocentīgs risks, ka nākotnē cilvēks saskarsies ar nopietnām problēmām – izglītībai ir milzīga ietekme uz indivīdu trajektorijām darba tirgū.

Izglītības nozīme ir vērtība, kas iegūstama ģimenē, uzsver aptaujātie eksperti – ja vecākiem pašiem mācības nav bijusi vērtība un viņi laika vai intereses trūkuma dēļ neseko līdzi bērnu sasniegumiem skolā, kādā brīdī bērns sāk atpalikt no pārējiem klasesbiedriem un izvēlas vairs neiet uz skolu.

Arī neformālās izglītības pieejamība ir būtisks nevienlīdzības veicinātājs – nepietiekamas iespējas spēju un talantu attīstībai vērojamas ne tikai starp dažādām sabiedrības grupām, bet arī teritoriāli, jo bērniem lielajās pilsētās ir daudz vairāk subsidētu un pieejamu daudzveidīgu ārpusklases nodarbību nekā attālos lauku ciematos.

Netiek pie ārsta

Katrs sestais mājsaimniecībā ar zemiem ienākumiem dzīvojošais jeb 17,1% atzinuši, ka finansiālu vai citu iemeslu dēļ ir atteikušies no vizītes pie ārsta vai ārstēšanas. Šis īpatsvars ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES).

SSE Riga izveidotā darba grupa konstatējusi, ka 2015. gadā par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām ziņoja 8,4% Latvijas iedzīvotāju, un tas bija ceturtais augstākais rādītājs starp visām ES valstīm. Būtisks iemesls ir pacientu tiešo maksājumu īpatsvars, kas Latvijā ir viens no augstākajiem, tomēr tas ir arī izpratnes jautājums, kas korelē ar vispārējo izglītības līmeni, atzīst pētījuma autori un eksperti.

Ģimenēm ar bērniem, kas nonāk sociālo dienestu darbinieku redzeslokā, nereti vajadzīgs īpašs atbalsts – profesionāls sociālais darbinieks vai ģimenes asistents. Cilvēki aprod ar savu situāciju, iemācās izdzīvot un rast mazos dzīves priekus, nereti aizmirstot sev pajautāt – ko no tā iegūs mans bērns, tāpēc palīdzībai no ārpuses jāiet rokrokā ar sadarbību.

Viņiem jādod iespēja turēties pašu spēkiem un mācīties dzīvot, un vairums šādu vecāku veiksmīgi mācās, sadarbojoties ar ieinteresētu sociālo darbinieku, secina eksperti, vienlaikus atzīstot – profesionālu sociālo darbinieku skaits Latvijā ir nepietiekams.

Valstij jāpalīdz

Kā iespējamos risinājumus sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai ģimenēs ar bērniem aptaujātie eksperti iesaka samazināt pievienotās vērtības nodokli bērnu apģērbam, grāmatām un citām bērna labklājībai un attīstībai nozīmīgām lietām, kā arī nodrošināt valsts un pašvaldību subsidētus pirmsskolas un interešu izglītības pakalpojumus – piemēram, subsidētas, daudzveidīgas ārpusklases nodarbības un ikvienai ģimenei pieejamas vietas bērnudārzos.

Eksperti rekomendē izstrādāt arī elastīgu pieaugušo izglītības pasākumu grafiku, to apvienojot ar iespēju paralēli strādāt vismaz pagaidu darbu, bērnu pieskatīšanu un transporta izdevumu atlīdzināšanu, un pilnveidot otrās izglītības iespējas, tuvinot pieaugušo izglītības apmācību saturu vietējā darba tirgū pieprasītu kompetenču apguvei.

Viens no būtiskākajiem ekspertu ieteiktajiem risinājumiem ir arī nodokļu sloga samazinājums, kas būtu vairāk mērķēts tieši uz zemo algu saņēmējiem, un ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā maksimālā gada ienākuma paaugstināšana arī pēc 2020. gada, kā arī pacienta līdzmaksājuma daļas samazināšana un uzlabota pieejamība primārajā pamata veselības aprūpes līmenī (ģimenes ārstu darba laiki, darba organizācija u. c.).

Ziņojuma autori ir Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētnieciskās grupas locekles Anna Pļuta un Anna Zasova, Eiropas Parlamenta padomnieks juridiskajos, cilvēktiesību, justīcijas un iekšlietu jautājumos Aleksejs Dimitrovs, Transporta un sakaru institūta mācību prorektore, izglītības un sociālās politikas pētniece Liesma Ose, bijusī Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece, eksperte veselības politikā Biruta Kleina, kā arī Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Kendama, velosipēds vai batuts – kas rada biežākās traumas mūsu bērniem?
16 stundas
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Latvānis dabas takās un degšķidrums uz oglēm! Kā palīdzēt, ja piknikā gūts apdegums?
17 stundas
AN
Annika Niedrīte
Veselam
“Izārstēšu vēzi ar vienu rokas pieskārienu!” Kā atpazīt viltus dziednieku?
19 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
FOTO: Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītais atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš un Pļaviņš/Točs Jūrmalas posmā sasniedz astotdaļfinālu
6 stundas
LE
LETA
Pasaulē
FOTO: Viļņā “Baltijas ceļa” gadadienā sadodas rokās vairāk nekā 12 000 cilvēku
5 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Sekojot Baltijas valstu paraugam, tūkstošiem “Honkongas ceļa” dalībnieku apliecina savu vienotību
8 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: Lucavsalā notiek grupas “Skyforger” metāloperas “Kurbads. Ķēves dēls” atjaunotais uzvedums
4 stundas