Veselam
Dzīvesveids

Pārbaudām: Kā ratiņkrēslā izbraukt Vecrīgu. Pieejamāka vide noderēs arī dāmai augstpapēžos 16

Kaspara Zandberga foto

“Ratiņnieka” cīņa ar vēsturisko bruģi

Vecrīga ir mūsu brīnišķīgais kultūras mantojums, ko baudīt vajadzētu visiem, taču tā ir gluži neizbraucama ratiņkrēslā. Par to pārliecinājās vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji, veicot eksperimentu, mēģinot izbraukt Vecrīgas ielas.

Akcijas dalībnieki stāsta, kāda bijusi šī pieredze, kas būtu maināms Vecrīgas ielās, kā arī runājām par mītu, ka speciāli veidotas vides pieejamības uzlabojumus izmanto šaura – cilvēku ar īpašām vajadzībām – daļa. To itin labprāt izmanto dāmas augstpapēžu kurpēs, tūristi ar koferiem uz ritenīšiem, seniori u.c. Turklāt vidi pieejamāku var veidot, neizjaucot kultūrvēsturisko mantojumu.

Saulainā maija dienā Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv”, Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrības “Redzi mani” un Muguras smadzeņu bojājumu biedrības pārstāvji kopā ar vairākiem riteņbraucējiem 19. maijā pirms Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdes devās nelielā pastaigā pa Vecrīgu Rātslaukuma tuvumā.

“Kaut gan sākotnēji tika paredzēts pārbaudīt vides pieejamību arī cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem, iznāca tā, ka gandrīz visa uzmanību tika pievērsta “ratiņnieka” cīņai ar vēsturisko un ne tik vēsturisko bruģi, kura Vecrīgā un tās tuvuma netrūkst!” stāsta Baiba Bicēna no Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv”. “Jau pēc nepilniem simts metriem ratu ritenis kādā spraugā Kaļķu ielā iestiga pirmoreiz. Vēl pēc brīža trotuāru aizšķērsoja sastatnes – fasādes remonts. Izbraucams celiņš apkārt nebija izveidots.

Posmā no Līvu laukuma līdz Aspazijas bulvārim vēsturiskais bruģis nomainīts ar betona bruģakmeņiem. Te ripošana veicās labāk. Iepriecināja jaunā pāreja pie Brīvības pieminekļa. Diezgan viegli aizbrauām līdz Tērbatas ielas sākumam, kur pie Ministru kabineta vēlējāmies pārbaudīt citu nesen “uzlabotu” pāreju. Diemžēl izrādījās, ka apmales nebija nolīdzinātas pietiekami labi, un Mārtiņš to pārvarēt spēja tikai ar citu palīdzību!” vērtē Baiba Bicēna.

“Atpakaļceļā vēlējāmies uzbraukt Bastejkalnā. Protams, ka tas nebija iespējams. Starp plāksnēm lielas spraugas, laukums kalna galā nav pieejams vispār – kāpnes!
Tālāk braucām pa Smilšu ielu. Pirmais šķērslis – atkal uz trotuāra bija saliktas sastatnes vai kas cits – tomēr starp tām izdevās izlavierēt. Otrais šķērslis: pie Aldaru ielas no trotuāra lejā tikt varēja, bet otra pusē augšā tikt – ne, jo pazemināto apmali bija aizšķērsojusi tur “noparkota” automašīna.

Pāri Doma laukumam tikām, bet Tirgoņu ielā varējām pārvietoties tikai pa ielas vidu: ietves gandrīz pilnībā bija aizņēmušas āra kafejnīcas! It kā celiņi atstāti bija, bet vai nu tajās bija novietoti krēsli, ieejas un izejas aizsprostotas.

Atgriezāmies Rātslaukumā. Nolēmām apskatīt arī netālā gājēju tuneļa rekonstrukciju. Pie kāpnēm tiek ierīkoti pandusi. Apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Kaspars Zandbergs gan uzskata, ka gājēju tuneļiem pilsētas centrā nav vietas – cilvēkiem, neatkarīgi no tā, vai viņi iet kājām vai brauc ratiņkrēslos, nav jālien pazemē, un ielas jāšķērso pa gājēju pārejām virszemē.
Sameklēt “ratiņnieku”, kas vēlas piedalīties šādās vides pieejamības akcijās, ir grūti, jo nekad nevar zināt, ar kādiem šķēršļiem iznāks sastapties, un vai rati un tajos sēdošais braucienu izturēs. Tāpēc paldies Mārtiņam Karnītim par izturību, piedaloties šajā akcijā!” pateicas Baiba Bicēna.

Galerijas nosaukums

Vidi var mainīt, nekaitējot vēsturiskajam mantojumam

Mārtiņš Karnītis, kurš bija galvenais šķēršļu pārvarētājs šajā eksperimentā, ir arī Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības valdes loceklis. Viņš atklāj, ka tēma par Vecrīgas vides pieejamību un tās risinājumiem ar Rīgas domi tiek pārspriesta jau divus gadus. Kaut lēns, bet progress šī jautājuma risināšanā notiek. “Sākumā Rīgas dome bilda, ka pārmaiņas liedz veikt UNESCO, jo Vecrīga ir iekļauta UNESCO mantojuma pilsētās, tad teica, ka Valsts Kultūras aizsardzības inspekcija arī iebilst. Taču šobrīd esam panākuši to, ka ir atbilde no UNESCO un minētās inspekcijas – abi rakstiski neiebilst pret par saprātīgiem infrastruktūras uzlabojumiem, kas iekļautos apkārtējā vidē. Esam iepazīstinājuši vadošās institūcijas ar citu valstu pieredzi. Piemēram, Stokholmā var normāli pārvietoties. Tiesa, tur par vides pieejamību domā jau no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Var arī izveidot vidi, kas neizjauc kafejnīcu biznesu – vasaras āra kafejnīcas pārsvarā ir uz ietvēm un tas ir normāli, ir jābūt, kur atpūsties, iedzert kafiju, tas arī pilsētai nes naudu, turklāt tās ir skaistas. Ne vienmēr var nodrošināt caurbraucamību šādās vietās, taču ir citi risinājumi – var veidot līdzenas granīta joslas uz braucamās daļas – tā ir ērtāk gan velosipēdistiem, gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan preču piegādātājiem un automašīnām vecpilsētā,” skaidro Mārtiņš Karnītis.

Viņš atzīmē, ka bieži vien Vecrīgā problēma ir nevis bruģa klājumā, bet tajā, cik kvalitatīvi šis bruģis ieklāts. “Esmu runājis ar būvniekiem un arhitektiem un viņi apgalvo, ka, pateicoties iepirkumu likumam, ir iznīcināta bruģētāju profesija – ja kādreiz mūsu bruģētāji brauca pa visu Padomju Savienību veidot bruģi tādās vēsturiskās vietās kā Sanktpēterburga vai Maskava, bija augstas klases speciālisti, šobrīd šī profesija ir iznīcināta, jo jāpērk lētais pakalpojums, kas nenodrošina vajadzīgo kvalitāti. Ja bruģis būtu ieklāts kaut cik kvalitatīvi, problēma būtu mazāka. ”

No citu valstu pieredzes Mārtiņš Karnītis norāda, ka ērtas kustību joslas vajadzīgas ne tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem: “Ir pierādīts, ka tās izmanto 85% no visiem iedzīvotājiem. Ja tūrists velk čemodānu uz ritentiņiem vai dāma iet augstpapēžu kurpēs – viņi izvēlas līdzenu virsmu. Arī Stokholmā bruģī ir izveidotas tādas kā divas autosliedes ar līdzenām granīta plāksnēm. Lielākā daļa cilvēku iet pa līdzeno daļu. Un kultūrvēsturiskais skats netiek sabojāts. ”

Pēc nevalstisko organizāciju ieteikumiem jau izveidots posms pirmajā izvēlētajā ielā – Kaļķu ielā ir gājēju pāreja pie Brīvības pieminekļa, kas ir labi pārejama. “Tālāk Kaļķu ielā redzami daudzi iespējamie segumu veidi: betona bruģis, asfalts, vēsturiskais bruģis – no pieminekļu aizsardzības viedokļa tur sabojāt neko nav iespējams, viss JAU ir sabojāts. Šajā ielā norisinās arī Rīgas maratons un sportisti, kas vēlētos ratiņkrēslos tajā piedalīties, ir atteikušies, zinot, ka šis posms ir bruģēts.” Mārtiņš Karnītis paskaidro: “Sportistiem ratiņkrēsli veidoti pēc iespējas vieglāki, domāti galvenokārt līdzenam segumam; tiklīdz segums tāds nav, zūd ātrums un rezultāts. Tie, kas ar sportu nodarbojas profesionāli, izvēlas citus maršrutus pasaulē, teiksim Londonas vai Parīzes, Berlīnes maratonu, tur segumi ir līdzeni un ir iespējams sasniegt labāku rezultātu.”


Dažkārt tikai 50 nepārvarami metri

Labā ziņa ir tā, ka pirmā gājēju pāreja ir rekonstruēta un saņemts apliecinājums, ka projektēs nākamos vides pieejamības risinājumus, sabiedriskās organizācijas ir iesniegušas Vecrīgas maršrutus, kurus iesaka pārveidot pirmos. Tikmēr pagaidām “ratiņniekiem” pārvietoties par Vecrīgu vieniem ir sarežģīti.

Mārtiņš Karnītis min arī nesenu personisko pieredzi: “Man bija jāierodas Finanšu ministrijā, tai pretī ir invalīdu stāvvieta. Taču no tās nav iespējams ratiņkrēslā tikt pāri Smilšu ielai, turklāt arī uz trotuāra nevar tikt milzīgās apmales dēļ. Tāpat nav bijis iespējams pašam tikt uz radio intervijām Latvijas radio. Dažkārt tie ir tikai kādi 50 nepārvaramie metri,” norāda Mārtiņš Karnītis.

Turklāt nezinātāju doma par to, ka varētu veidot modernus ratiņkrēslus “visurgājējus”, ir diezgan absurda. Jā, var jau pielikt kārpurķēdes un braukt pa mežu, bet speciāli ratiņkrēsli var izmaksāt pat 30-50 tūkstošus eiro, un arī speciālo aprīkojumu nepaņemsi mugursomā. Vai, piemēram, ir speciāli ratiņkrēsli peldēšanai – cik tie vēl neizmaksā. Tagad, par laimi, arī Latvijā ir zilo karogu pludmales, kur ir speciāls pakalpojums – cilvēkam ar kustību traucējumiem ir pieejami peldrati un cilvēkiem palīdz pārģērbties un pārsēsties tajos. Bet vai pirkt šādus ratus pāris reizēm vasarai?
Sakārtota vide Vecrīgā būs ieguvums gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan māmiņām ar bērnu ratiņiem, gan senioriem, tūristiem un daudziem citiem.

LA.lv