Veselam
Ārstēšana

“Es internetā lasīju…” Pieredzes stāsti un frāzes, ko noteikti nevajadzētu teikt ārstam0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Fotolia

Kā uz ārstiem varētu iedarboties frāze – „bet es izlasīju internetā, ka…..”? Vai kā uz vēršiem sarkanā lupata (tas ir, izraisa dusmu lēkmi un brēcienus vai ledainā tonī pateiktas frāzes, lai mazāk lasa pieredzes apmaiņu un padomus dažādos forumos)?

Varbūt sekotu piekrītoša galvas māšana un atziņa, ka jā, tik tiešām, tas ir pareizs ieteikums?

Protams, runa nav par gadījumiem, kad cilvēkam steidzami jāmeklē ārsta palīdzība, nevis jāsēž pie datora, gaidot padomus (piemēram, “esmu stāvoklī, sākusies asiņošana, ko man tagad darīt?” u.tml.)

Pieredzes stāsti

• Ārstu apšaubīt var mierīgi – galu galā ārsti arī ir cilvēki un mēdz kļūdīties. Mammai pēc mugurkaula lūzuma ārsts atļāva sēdēt jau pēc pāris mēnešiem – vajadzēja mammai viņu apšaubīt, jo rezultāts bija bēdīgs. Galu galā ārsts pats brīnījās par savu idiotisko ieteikumu…

• Esmu teikusi, ka esmu lasījusi to un to, un pēc tam uzreiz jautāju – bet kā ir patiesībā? Man ārstes tādas, ka runāt patīk un visu uzzinu sīki, smalki.

Foto: Shutterstock

• Es parasti par to, ko izlasu, saku – man paziņai bija tā un tā – un tad skatos, ko saka.

Brīžiem dakteris pats meklē google, kas varētu būt par vainu (ierakstot simptomus).

• Nesaku, ka izlasīju internetā, es viltīgāk apjautājos – vai tādi un tādi simptomi var liecināt par to un to, vai par tādām parādībām mūsu gadījumā jāuztraucas?

• Esmu meklējusi medicīnisku informāciju internetā un pēc tam strīdējos ar ārstu. Konkrēti – bērnam ekzēma, neviens uz alerģijas testiem sūtīt netaisījās, pati atradu, ka tās lietas mēdz būt saistītas un braucu virsū, kamēr savu panācu. Ārsta reakcija bija nesekmīgi slēpts aizkaitinājums.

• Pirms eju pie ārsta ar savu junioru, man viss jāzina pašai un tad pamācu ārstu. Man jāzina viss, sākot no diagnozes, medikamentiem un kādas veidlapas viņai jāraksta, kādas analīzes jānodod, kādas pārbaudes jāveic.

Ja vajag, es konsultējos ar trešo personu – citu ārstu.

Vispār es nezinu, vai ir kāds ārsts, kuram var pilnībā uzticēties un tāpēc diskusijas par citu pieredzēm parādās internetā, jo nav pārliecības par mediķiem. Tas palīdz salikt pa plauktiem, salīdzināt, izvērtēt.

• Mēdz būt gadījumi, kad ārsts nepareizi nosaka diagnozi vai arī nespēj noteikt diagnozi, bet pie cita kolēģa sūtīt nemaz nevēlas. No zālēm pacientam paliek tikai sliktāk, bet citas zāles nozīmē bez papildus izmeklējumiem, lai tik simptomus nomāktu, bet cēloni nevēlas meklēt, jo ir ļoti aizņemts ar savām problēmām, lai pievērstu pacientam pietiekami laiku.

Foto: pexels.com

Ja internetā var atrast nepieciešamo informāciju arī pieredzes apmaiņā, tad es nedomāju, ka tas ir kas slikts un ārstam līdz ar to arī ir vairāk informācijas par konkrētiem gadījumiem. Nedomāju, ka ārstam būtu jāreaģē asi un skarbi, bet gan jāpieņem zināšanai konkrēti iegūtā informācija, un, ja tā nesakrīt ar attiecīgo situāciju, tad to var arī izskaidrot pacientam (kas ir ārsta pienākums pret pacientu).

Viss atkarīgs no tā, kā pacients pasniedz attiecīgi iegūto informāciju un kā pats ārsts uz to reaģē.

Un tomēr – ko tad iesaka neteikt ārstiem

“Esmu pārliecināta, ka tas ir/nozīmē…” Tu esi internetā izlasījusi simptomus un esi pavisam pārliecināta, ka slimo ar…(te katra liek savu diagnozi) Lasot par visdažādākajām vairāk vai mazāk briesmīgām saslimšanām un mēģinot uzstādīt diagnozi, tu ne tikai vari iedzīvoties panikas lēkmē, bet arī apgrūtināt ārsta darbu.

Foto: Shutterstock

Ārsti diagnosticē saslimšanas noteiktā kārtībā, izvaicājot par simptomiem, iedzimtību, slimības vēsturi, lietotajiem medikamentiem utt. Jau sarunas sākuma pasludinātā diagnoze “sajauks” galvu gan ārstam, gan pacientam.

“Tie jau tikai nervi”. Protams, stress var izraisīt dažādas saslimšanas, bet, ja tu pret saviem simptomiem izturēsies nevērīgi, arī ārsts varbūt neuztvers tos nopietni. Izvairies no frāzēm “man sāp galva, droši vien tas no pārpūles darbā” vai “droši vien tās tikai manas iedomas” u.tml.

Saistītie raksti

“Atvainojiet, ka jums bija jātērē laiks manis dēļ”. Ārsta darbs – rūpēties par pacientu, tāpēc tas nekas, ka pat pēc ārpuskārtas apmeklējuma slimības lapu nemaz nesaņēmi.

“Jūs taču noteikti esat dzirdējis/zināt”. Ja gribi apspriest jaunu preparātu, par kuru lasīji internetā vai žurnālā, izdrukā šo informāciju un ņem līdzi. Varbūt ārsts tomēr to vēl nav lasījis.

Pieredzes stāsti – vietējie, padomi no portāla whiteclinic.ru.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Neļaut emocijām kontrolēt šķīvja saturu
9 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Piecas biežāk pieļautās kļūdas lūpu kopšanai rudenī
12 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Bērnam paaugstināta temperatūra. Pazemināt vai tomēr ne?
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Ekonomika
Minimālās pensijas nepieaugs tik strauji, kā cerēts 1
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Sals līdz -7 grādiem: laika prognoze piektdienai
5 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Šokējošs skats Rīgas ielās: policija izplata lūgumu sabiedrībai 1
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Zolitūdē piemin lielveikala sabrukšanas sesto gadadienu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Garkalnes novadā šovakar nāvējoši sabraukta gājēja
59 minūtes