Veselam
Dzīvesveids

Pirtniece „nezāļu medībās”. Ekspedīcija: ko šobrīd var atrast pļavās tējām, skrubjiem, pirtij0

Saņēmusi trauksmes brīdinājumu, ka tiks pļauts mauriņš un siena pļava, pirtniece Santa Matveja steigšus dodas “medībās” papildināt ārstniecības augu krājumus. Grāmata padusē, pāris lina lakati pār plecu, un Santa uzmanīgi sāk vērot dabu zem kājām, lai pirms izkapts asmens pagūtu saplūkt augus, kas noderēs ne vien viņas ģimenei, bet arī pirtsmīļiem.

Sīrupi – pret saaukstēšanos un klepu

Pirmās sveicienam savas plaukstas pleš ceļmallapas – tās salasītas ievietošu katliņā, apliešu ar ūdeni, pāri izbēršu paku cukura un atstāšu uz mazas liesmiņas, savu stāstījumu sāk pirtniece. Sanāks sīrups – būs ziemā pie tējas un palīgs klepus laikā. Blakus daži, svaigi uzziedējuši sarkanā āboliņa puduri. Tos tveru mazā buntītē, lai pirtiņā liktu žāvēšanai – ziemā pa pāris ziedgalviņām varēs pievienot tējai ar medu.

Skrubis pirtsmīļiem

Fiziskai iedarbībai gatavoju augu pulverus. Tā kā iepriekš visu sagatavot nav laika, es daru tā: atnākot uz pirti, katram cilvēkam roka sniedzas pēc cita auga – pārlasu zināmo informāciju. Izjautāju par veselību un vēlmēm to uzlabot. Tikai tad, ja cilvēka vajadzības un auga spēja palīdzēt sakrīt, gatavoju augu pulveri. Vasarā tie var būt tikko plūkti zaļi augi, ziemā – slotiņās izkaltēti. Augus smalcinu virtuves kombainā.

Gatavojot skrubi, augam klāt var likt sāli, sodu, cukuru, medu, eļļu. Katram savs. Soda sausina ādu, medus pastiprina karstuma sajūtu, cukurs paātrina auga iedarbību, sāls to padziļina, eļļa atvieglo uzklāšanu. Kas vienam ir labs, tas otram kaitē. Tāpēc katram izvēlos savu – vislabāk man tīk strādāt ar tīru augu. To uz pirtī uzsildīta auguma uzbirdina un viegli ieglauda ādā. Vēlams, lai pirtsmīlis dotu augam pārdesmit minūtes iedarboties, taču allaž steidzīgā tauta reti kad to iztur un jau pēc piecām minūtēm skalojas nost.

Pelašķis – ne vien tējai, bet arī pirts slotiņām un skrubīšiem

Baltais pelašķis tikko ver pirmos ziedus – kamēr žūs, arī citi vēl paspēs uzziedēt. Agrāk lasīju tikai ziedus, tagad zinu, ka vērtība ir arī lapās un kātos. Tos jāsalasa tā pavairāk – daži “pinduki” jeb augu saišķīši noderēs pirts berzīšiem, daļa slotiņās, kā arī tējai un pat augu pulverim, ko kaisīt pirtsmīlim uz auguma.

Lai tiktu pie pelašķu slotas, augus sasienu – tad ērtāk žāvēt un uzglabāt. Pirtī pelašķu slotu diezin vai vicinātu – tā būtu liela izšķērdība, bet dažus zariņus var iesiet “kokteiļslotā”, ko kā spilventiņu paklāj zem galvas, vai dzesējamās slotās, ko savukārt liek pirtsmīlim uz galvas. Tāpat pelašķis noderēs arī smaržai un vasaras noskaņai citos gadalaikos.

Kam lieto pelašķi? Es to izmantoju veselībai. Kam tās kaut kur iztrūkst, meklēju padomu pie ārsta vai grāmatās.

Zinu, ka bioloģijas doktors un farmācijas speciālists Dailonis Pakalns, kurš ārstniecības augu izpētei veltījis visu mūžu, pelašķi iesaka ēstgribas uzlabošanai un gremošanas veicināšanai. Droga palīdz apturēt asiņošanu, palielināt asinsreci, mazināt gāzes, caureju, iekaisaumu, krampjus, tā veicina atkrēpošanu, tai ir pretmikrobu, spazmolītiskā, antialerģiskā, žultsdzenošā, savelkošā, sviedrējošā, imunitāti veicinošā un aromterapijas darbība. Pelašķus gan nedrīkst lietot grūtnieces, kā arī, ja ir aizdomas par tromboflebītu, jo tie biezina asinis.

Vēl pelašķis noderēs sīrupam – aicināšu to palīgos pie apaukstēšanās, iesnām. Šad tad ar pelašķi jāpatīra asinis, jāpaceļ dzelzs līmenis. Bērnam šis augs noderēs ēstgribas uzlabošanai, kad vecāki izlems noņemt no ēdienkartes čipšus, bulkas un končas.
Biškrēsliņš, asinszāle, kosa un citi augi

Apaļā buntītē sasieti biškrēsliņi gan attīra, gan masē.
Foto – Valdis Semjonovs

Saini nolieku lauka malā un sniedzos pēc biškrēsliņa, kas ir manā mīļākajā – dzeltenā – krāsā. Biškrēsliņa smarža vienkārši reibina. Lasot jūtu, kā rūgtais skrubis strādās uz daudzām mugurām. Biškrēsliņs ir pirmais palīgs, ja sāk niezēt tūplis, – tad ziedu pogaļas ir kā dzeltenas tabletes rītā, pusdienā, vakarā. Un parazīti ir prom gan no iekšienes, gan prāta.

Grāvmalā ieraugu vēlīgāku asinszāles puduri. Eļļa jau uzlieta, bet asinszālei garām iet nedrīkst – tā der 99 kaitēm. Pie katra tējas maisījuma šķipsniņa asinszāļu allaž klāt. Turklāt meitai 5.klase – šai vecumā asinszāļu tēja jātur pa rokai.

Kosa – hee, patīk man to saraustīt gabalos un tad mēģināt kā puzli salikt atpakaļ. Skatoties uz kosu, atceros – kad jūtos dzīves uzdevumos, pienākumos, darbos apmaldījusies un nezinu, ar ko sākt, tad kosa palīdz lietas sastrukturēt, sakārtot, izvirzot man svarīgāko pamatā… un tālāk dilstošā secībā. Tāpat kosas tēja palīdz novērst urīnceļu, nieru problēmas, vienlaikus arī attīra organismu no kaitīgām vielām, spēcina.
Dažs var baidīties kosu sajaukt ar indīgu augu. Es teikšu tā – ir gana daudz zinošu cilvēku, kam prasīt padomu. Lai parāda dabā. Vasaras laikā ir publiski pasākumi, kur pulcējas pirtnieki, augu zinātāji. Ja vaicās, tad pie atbildes tiks. Pati bieži ņemu līdzi pāris paraugus, kuri izauguši dārzā, bet pielietojumu nezinu – eju klāt un jautāju. Klausos, ko stāsta citiem. Kosu pazīt nav grūti – tā ir tāda kā smalka eglīte, bet tās ziediņi kā čiekuriņi pavasarī. Tāpat var meklēt kosu attēlu grāmatās, internetā.

Gar karjera malu redzu deviņvīruspēka sveces – nolasu deviņus ziediņus un apēdu. Piefiksēju baldriāni un dižzirdzeni, vienīgi nav līdzi lāpstas un nav arī sakņu laiks. Lauvmutītēm līdzīga ir vīrcele. Pazīstu šo augu, bet iedarbību esmu piemirsusi, tāpēc turpat augam blakus atveru grāmatu, lai labāk paliek atmiņā. Izlasu: noderēs pret paaugstinātu temperatūru, ādas slimībām, asām sāpēm. Salasu pušķīti, gan noderēs.
Ugunspuķes – iespaidīgs augs. Tējai ievākšu lapas, jo pirtī tas ir spēcīgi sviedrējošs. Pirtniekam vieglāks darbs, kad strādā augi.

Redzu vīgriezes, bet jau pārziedējušas. Iepriekš savāktās tika draugiem. Būs jāsteidz ciemos pie vīramātes uz Kurzemi – viss tur par nedēļu vai divām vēlāk zied, varbūt paspēšu. Vajag taču ko nervus nomierinošu, īpaši smaržīgu un pirtī arī sviedrējošu!

Nāku atpakaļ uz māju pusi, sveicinu platlapu dadžus un nātres. Paņemu tikai baltās panātres, jo nātru talka paredzēta citudien. Baltā panātre attīra un bagātina asinis, nomierina, attālina no bezmiega.

Gar dārza malu ejot, redzu mīļās nezāles, kas sabiedrības uzspiesto normu dēļ būtu jāizravē. Ganu plikstiņš, kurš derētu mīļajiem, kas ik dienu pārtiek no saujas balto tabletīšu, derētu kuņģītim, aknu slimībām. Sakuplojusi matu zāle – laba to stiprināšanai. Balanda vitamīniem pie salātiem. Pienenes, gārsas, vārpatas, vībotnes. Tūlīt mēnesis dils, tad arī ravēšu saknes.

Augu ābeci apgūstot

Apstaigājot pļavu malas, doma, ka jāievāc arī tas, kas sētā zem deguna bieži paliek īsti nepamanīts.

Lupstājs – ļoti spēcīgs aromāts, auga gandrīz katrā lauku sētā, garšviela pie ēdieniem un ārstniecības augs ar plašu iedarbību.

Vērmele – mīļmāsiņa, bubulis bērnam, kurš negrib pusdienot veselīgu ēdienu. Ja streiko puncis, vieglvieglītiņa tēja sakārtos lietas. Vērmeli lietoju pirts telpas attīrīšanai, pievienoju skrubjiem – ar rūgtumu pret rūgtumu.

Citronmētras lapiņas kopā ar melisi un vībotni dzeru, kad nervi galīgi čupā. Recepti dzirdēju pa radio un joprojām lietoju melnajos brīžos. Man palīdz.

Raudene – lieliska garšviela un piedeva tējām, nomierinoša un uz miegu vedinoša. Vienīgi ar to nedrīkst pārforsēt.

Piparmētra, ābolmētra, protams, ir garšīgākās tējas ar divējādu dabu. No rīta uzmundrina, savukārt vakarā nomierina. Pirtī šie augi vēsina, rada sajūtu, ka nav tik karsti. Ja izteiktam karstummīlim slotā būs piparmētra, puse darba būs pazaudēta.

Kliņģerītes, kumelītes, lavanda – skaisti, smaržīgi, antibakteriāli augi, kas nomierina, relaksē. Ziediņi lieliski izdaiļo tējas krūzi, rotā pirts telpu un lāvu.

Salvija, īzops, rūta vēl tikai meklē pielietojumu, jo augu pasaulē taču esmu vēl tikko ienācēja un gudrību smelšanas ziņā kaut kur pašā sākumā. Un vispār tā ir nebeidzama mācība, kas turpināsies bezgalīgi.

Esmu pateicīga ikvienam pirtsmīlim, kurš, pirtsprocedūras kārodams, praktiski piespiež mani izkustēt pļavās, mežos, baudīt augus, sauli, lietu, putnus un dzīvību. Citādi nīktu pie televīzijas pults vai monitora. Mīļie – dzīvība un veselība ir tur ārā, pie dabas!

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
TESTS: Ko sēņu lasīšanas maniere pastāsta par tavu raksturu?
23 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Rudenīgā spēkstacija – ābols! Mazina vēža risku, cīnās ar sirds slimībām un uzlabo ādu 1
23 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Sākusies apkures sezona – kā izvairīties no alerģijām, ādas problēmām un elpceļu saslimšanām?
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Agrāk zaga spoguļus un magnetolas, tagad – “torpēdas”. Saruna ar VP pārstāvi Māri Priednieku
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Neskaidras kodīgas vielas dēļ Juglā no daudzstāvu nama evakuē iedzīvotājus 1
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
ECT pret Latviju vērsies vīrietis, kuru tiesā 25 gadus pēc zādzības izdarīšanas
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Breksita vienošanās: deputāti noraida Džonsona grafiku
8 stundas
ZE
Zane Eniņa
Latvijā
“Latvijas lepnuma” laureāti izraudzīti!
9 stundas