Veselam
Dzīvesveids

Pirtnieces ieteikumi: dabiskie skrubji no kalmēm un kastaņiem 16


Lienīte Vītiņa-Zustrupa. Foto  – Matīss Markovskis
Lienīte Vītiņa-Zustrupa. Foto – Matīss Markovskis
Lienīte Vītiņa-Zustrupa. Foto – Matīss Markovskis

“Šovasar agri ziedēja liepas un mans Līgovakars bija citāds. Es griezu zarus, pārpilnus smaržojošiem liepziediem, sēju slotiņas. Darīju to nesteidzīgi, ar patiku. Sasēju 50 slotiņas un devos gulēt.” Tik košu epizodi intervijas sākumā izstāsta pirtniece Lienīte Vītiņa-Zustrupa.

Kopš Lienīte kļuvusi par pirtnieci, viņa negaida, ka viss skaistais notiks kaut kad, bet dzīvo pašreizējam brīdim, izbauda to. Lienīte stāsta par pirti, par saviem prieka, spēka un labsajūtas avotiem.

Atgriezties pie dabīgā

Apmēram pirms pieciem gadiem es sāku aizdomāties par veselīgāku dzīvošanu. Visapkārt par to runāja, ieteica iegādāties dažādus uztura bagātinātājus. Visi tos pirka, arī es sasparojos. Bet vai tiešām mākslīgi radītā kapsuliņā ir tas, ko mans organisms spēj atpazīt?! Sen zināms, ka dabīgam vislabāk var palīdzēt dabīgs.

Sāku meklēt, kur iemācīties, kā paņemt no dabas to, kas der veselības uzturēšanai. Zāļu tējas gan vācu kopš mazotnes, bērnības vasarās tas bija mans darbiņš. Zināju, kāda izskatās asinszāle, liepziedi, vīgrieze, vērmele, bet ne vairāk.

Reiz avīzē ieraudzīju Pirts skolas sludinājumu. Mani ieinteresēja sadaļa par augiem, ko piedāvāja šīs mācības. Abi ar vīru Jāni nolēmām apgūt pirts gudrības, iestājāmies šajā skolā.

Netērēt dzīves dienas

Pēc izglītības esmu socioloģe, apguvu organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģiju. Mana ikdiena pagāja birojā, strādāju tirdzniecībā. Katru nedēļu es gaidīju brīvdienas, tās piecas darbdienas piecietu. Brīvdienās gan darīšu to, ko vēlos, dzīvošu pa īstam!

Taču piepeši apstājos. Pag, katru nedēļu es gaidu, lai ātrāk paiet piecas dienas?! Bet tā taču ir liela daļa manas dzīves!

Kad abi ar vīru pabeidzām mācības Pirts skolā, sapratām, ka gribam citu ceļu dzīvē.

Vispirms riskēja vīrs. Viņš pastūma malā iepriekšējo darbu, lai arī bija neliela uzņēmuma vadītājs. Kad Jānis nedaudz nostabilizējās, arī es atļāvos aiziet no darba.

Iesaka Lienīte:

Mans pēdējā laika atklājums – kalmes sakne. Izmantoju to svaigu pirts skrubī tūlītējai lietošanai. Vajag gan diezgan jaudīgu maļamo, lai sakni sasmalcinātu. Smalko malumu sajaucu ar sāli. Spēcīgs un rosinošs aromāts, lieliski attīra ādu.

Ļoti gaidu kastaņu laiku. Savācu un uzreiz, kamēr kastaņu bumbuļi svaigi un mīksti, tos sagriežu četrās vai sešās daļās. Tiklīdz kastaņiem ļauj sakalst, tie sabeidz visu – gan jebkuru maļamierīci, gan nervus.

Kastaņu gabaliņus samaļu gaļasmašīnā, iegūstu rupjas struktūras pulveri. To žāvēju malkas krāsnī. Kad pavisam sauss, samaļu kafijas dzirnaviņās – skrubis gatavs. Ar šo smalko pulverīti noskrubē ādu, tā kļūst viegli zīdaina, nedaudz eļļaina, labi pabarota.

Visu rakstu lasiet žurnāla “36,6°C” augusta numurā vai tā elektroniskajā versijā!

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv