Veselam
Ārstēšana

Pret pavasara sanīkumu – ar vitamīniem, kustībām un zaļumiem 16

Foto – Shutterstock

Par spīti pavasara tuvumam, ne viens vien tieši šajā laikā jūtas vārgāks. Tā vien šķiet, ka ziema atņēmusi visus spēkus, it īpaši, ja vēl gadījies paslimot. Kā sevi stiprināt, lai ziedoni sagaidītu mundrā noskaņojumā un pie labas veselības, nevis sagumušiem pleciem un pelēcīgu vaigu?

Ģimenes ārste Vizma Vecvērdiņa pirmkārt iesaka veselīgi ēst. “Ja ēd sabalansēti, tad ar uzturu uzņem visus vajadzīgos vitamīnus un mikroelementus,” viņa atgādina. Papildus vajadzētu lietot vien D vitamīnu, jo atzīts, ka dabiskā veidā – ar saules gaismu – pietiekami daudz šo vitamīnu mūsu ģeogrāfiskajos un klimatiskajos apstākļos nesaņemam, ja nu vienīgi vasarā. Pirms sākt kādu “saules vitamīna” kūri, gan vajadzētu veikt analīzes, lai pārliecinātos, vai tā patiešām trūkst, jo, papildus lietojot sintētiskos preparātus, D vitamīnu iespējams pārdozēt. Pārmērīgās devās tas izraisa hiperkalciēmiju asinīs, kas izpaužas kā nelabums, vemšana, nespēks un bieža urinācija. Tiesa gan, tā gadās reti.

 

Dažiem vajag noteikti!

Ir gadījumi, kad veselīgs uzturs vien tomēr nespēj sniegt visu vajadzīgo un papildus jālieto kādi polivitamīnu preparāti. Tos vai zivju eļļu ārsti iesaka bērniem, kuri bieži slimo. “Īpaši tas attiecas uz bērnu dārza audzēkņiem, kuri jaunajā vidē nonākuši saskarē ar vīrusiem un baciļiem, ko organisms agrāk nav pazinis, tāpēc slimo biežāk,” saka Vizma Vecvērdiņa. “Nevaru pateikt, ka kāds noteikts multivitamīnu komplekss vai zivju eļļa būtu labāks un ieteicamāks par kādu citu. Aptiekās tie pieejami plašā klāstā, vecākiem jāiegādājas tas, kas atbilst viņu rocībai.”

Vēl viena ļaužu grupa, kam būtu jādomā par papildu vitamīnu uzņemšanu, ir mazasinības pacienti. Tad parasti organismā trūkst B12 vitamīna, un arī to iespējams konstatēt, veicot laboratoriskās analīzes. “Esmu novērojusi, ka pret B grupas preparātiem gan ir zināma pretestība, jo, lietoti tukšā dūšā, tie mēdz izraisīt sliktu dūšu,” piebilst ārste. Tāpēc tos labāk uzņemt kopā ar pārtiku un pēc iespējas agrāk, tātad – brokastlaikā, jo tie iedarbojas stimulējoši un, iedzerti vakarā, var traucēt naktī mierīgi izgulēties.

Papildu vitamīni noteikti jālieto arī tad, ja ir kuņģa vai zarnu trakta slimības, kas traucē barības vielu uzsūkšanos, piemēram, celiakija. Arī tad galvenais akcents ir uz B grupas vitamīniem. Uzturvielu normālu uzņemšanu var apgrūtināt arī onkoloģiskas vainas, bet tamlīdzīgās situācijās uzturs, medikamenti un vitamīni parasti tiek lietoti ar ārsta padomu – lai pacientiem palīdzētu, nevis kaitētu. “Ir arī tādas smagas diagnozes, kad papildu vitamīnu lietošana nemaz nav vēlama,” teic ģimenes ārste, jebkurā gadījumā iesakot ar dažādiem mākslīgajiem preparātiem nepārcensties.

 

Gan bišu maize, gan svaigs gaiss

Ja ziemā pārslimota gripa vai kāda cita vīrusu izraisīta slimība un vīrusu intoksikācija ir padarījusi savu melno darbu, cilvēks var justies vārgāks, ātrāk sagurst, sasvīst. Lai atgūtu spēkus, ne sliktāk kā polivitamīni var palīdzēt arī dažādi dabas produkti, piemēram, ķiploki vai spēcinošā bižu maize. Ja vien nav alerģijas, vērts ēst vairāk citrusaugļu, kā arī dažādus zaļumus, dārzeņus un citus augļus. Ir pēdējais brīdis atlaidināt saldētavās glabātās svaigās upenes, zemenes un citus dārza labumus, kuros vēl snauž laba tiesa vērtīgu vielu. Taču visa uzmanība nav jāveltī ēdienam vai uztura bagātinātājiem vien – nevajag aizmirst par izkustēšanos svaigā gaisā, pasportošanu un pietiekamu atpūtu.

“Katrs pieaudzis cilvēks, kurš sevi labi pazīst, zinās, kas visātrāk palīdz tikt atkal uz kājām,” spriež Vizma Vecvērdiņa. Viņa pati, diendienā pieņemot desmitiem pacientu, kuru vidū netrūkst arī ar gripu sirgstošo, sevi no slimībām pasargā un notur tonusā, brīvdienās no sirds atpūšoties, slēpojot un nūjojot. “Tā ir kolosāla aktivitāte!” viņa saka. “Pošos arī peldēt, bet tam laikam gan vēl mazliet par vēsu.” Ārste cenšoties ēst daudz zaļumu, kā arī skābētos kāpostus – tas ir vispārzināms bagātīgs vitamīnu avots, piemēram, C vitamīna tajos pat vairāk nekā svaigajos.

“Un vēl – miegs, miegs un vēlreiz miegs!” daktere atgādina atpūtas nozīmi gan vīrusslimību profilaksē, gan kā līdzekli pret pavasara panīkumu. Tā kā joprojām turpinās gripas sezona, vēlams neiet uz pasākumiem, kuros pulcējas daudz ļaužu. Ja gadās sasirgt, nevajag iet uz darbu. “Nāk pie manis arī viens otrs pacients no birojiem, kur dabūjis gripu no slima kolēģa.”

 

Konsultējusi Vizma Vecvērdiņa, “Veselības centra 4” ģimenes ārste

 

 

Lasītāja jautājums: “Dažreiz ārsti kā spēcinošu līdzekli mēdz ieteikt meldoniju. Saka – padzeriet, ātrāk atveseļosieties. Vai šim preparātam tiešām piemīt tādas īpašības?”

 

Atbild Vizma Vecvērdiņa:

“Meldonijs gan nav pieskaitāms klasiskiem vitamīnu preparātiem, bet arī es esmu novērojusi, ka tiem, kas izslimojuši gripu, šīs zāles patiešām palīdz ātrāk atgūties un no jauna iekļauties ikdienas ritmā. Šajā kontekstā labs atbalsts imūnsistēmai un spēcinošs līdzeklis pēc vīrussaslimšanas ir arī selēns vai cinka preparāti kombinācijā ar C vitamīnu.”

 

 

5 vērtīgas lietas veselībai 

Arvien biežāk dzirdam par pētījumiem, kuros zinātnieki nonāk pie secinājuma: papildu mākslīgo vitamīnu uzņemšana lielākoties ir diezgan bezjēdzīga, un arī antioksidantu loma novērtēta par augstu. Protams, vitamīni vajadzīgi normālai organisma funkcionēšanai, bet ar ēdienu tos saņemam pietiekami. Tomēr ir daži līdzekļi, kuru papildus lietošana patiešām sniedz labumu.

 

D vitamīns. Zinātniskos pētījumos pierādīts, ka pieaugušie, kuri regulāri lieto D vitamīnu, dzīvo ilgāk nekā tie, kuri to papildus neuzņem. Izpētīts arī, ka bērni, kuri uzņem D vitamīnu, retāk saķer gripu, bet pieaugušajiem ir labāka kaulu veselība un zemāks lūzumu risks.

 

Probiotikas. Labās baktērijas, kas milzu daudzumā mīt cilvēka organismā, labvēlīgi ietekmē gremošanas funkciju, bet viens vienīgs antibiotiku kurss, kas šo līdzsvaru izjauc, nodara lielu ļaunumu veselībai kopumā. Tāpēc vēlams lietot uztura bagātinātājus vai pārtiku, kas satur labās baktērijas, – jo īpaši, ja jādzer antibiotikas. Pētījumos pierādīts, ka šādi līdzekļi ievērojami samazina iespēju, ka pēc jaudīgajiem medikamentiem sāksies caureja. Taču probiotikas nav saistītas vienīgi ar zarnu trakta veselību, to loma ir daudz plašāka, piemēram, tiek pētīta to saikne ar autiskā spektra traucējumiem.

 

Cinks. Zinātnieki arvien retāk uzteic C vitamīna labās īpašības, turpretī cinkam ir liela loma šūnu vielmaiņā, vairojot to spēju pretoties rinovīrusiem, kas izraisa saaukstēšanās slimības. Vairākos pētījumos novērots, ka pacienti, kuri lietoja cinka preparātus, ar rinovīrusu izraisītām iesnām un klepu slimoja īsāku laiku, turklāt slimības simptomi nebija tik izteikti.

 

B3 vitamīns (niacīns). Kā uztura bagātinātājs galvenokārt nepieciešams sirds slimību pacientiem, jo samazina sirdstriekas risku. Pārējiem – tikai ar ārsta ziņu un noteiktās devās.

 

Ķiploks. Simtiem gadu zināms kā ārstniecības augs tautas medicīnā, mūsdienās pieejams arī uztura bagātinātāju formātā kapsulās un tabletēs. Tas ir iedarbīgs pret paaugstinātu asinsspiedienu – tas noskaidrots pētījumos, vērojot līdzekļa iedarbību uz pieaugušiem pacientiem ar hipertensiju. Nav pārliecinošu un nepārprotamu pierādījumu, ka ķiploki mazina ļaundabīgo audzēju risku.

 

Avots: Smithsonian.com

LA.lv