Veselam
Ārstēšana

Psihosomatiskās sāpes. No kā rodas un kā ar tām tikt galā?0

Foto: Pixabay

Mūsdienu straujais dzīves ritms, stresa pilnā ikdiena un negatīvās emocijas ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību, savukārt tā skar iekšējo orgānu darbību un visu veselības stāvokli kopumā.

Ja arvien biežāk stresa mirkļos sāk sāpēt vēders, galvassāpes kļūst arvien biežākas un intensīvākas un vairs nepalīdz arī ierastā pretsāpju tablete, laiks vērsties pie speciālista – iespējams, ka pie vainas ir apspiestas emocijas, stress vai bailes.

Psihosomatiskas jeb psihogēnas sāpes ir fiziski izjustas sāpes, kuras izraisa, pastiprina vai uztur psiholoģiski faktori – domas, emocijas un uzvedība, stāsta Sāpju centra vadītāja, docente Irina Evansa.

Pacienti visbiežāk sūdzas par pastāvīgām un stiprām sāpēm, kuras nav izskaidrojamas ar audu bojājumiem vai jebkāda cita veida fizioloģiskiem procesiem. Psihosomatiskās sāpes nereti tiek klasificētas arī kā hroniskas sāpes – jo ilgāks ir sāpju sindroms, jo vairāk iesaistīti ar psihi saistīti mehānismi.

Kā rodas psihosomatiskās sāpes?

Psihosomatisko sāpju rašanos visbiežāk skaidro ar stresa ietekmi – akūts vai hronisks, ieildzis fizisks vai emocionāls distress ir būtisks apgrūtinājums visām organisma sistēmām, skaidro I.Evansa.

Tas arī izskaidro fizisku simptomu parādīšanos kā neapzinātu psiholoģiskās aizsardzības mehānismu.

Psihosomatiskās sāpes provocē arī konflikti un dažādas psihosociālas problēmas, kā arī noteiktas personības iezīmes – jūtīgums pret stresu, zems sāpju slieksnis, neapzināta izvairīšanās no problēmsituāciju risināšanas, kā arī pagātnē izveidojušies nosacījuma refleksi, ko veido agrīna pieredze, piemēram, nosodoša vecāku reakcija uz bērna sāpēm.

Izpētīts, ka vidēji 40 – 60% sieviešu un 20% vīriešu, kas sūdzas par hroniskām sāpēm, bērnībā vai dzīves laikā ir bijuši emocionālas, fiziskas vai seksuālas vardarbības upuri.

Psihosomatiskās sāpes bieži vien mijas ar citām somatiskām sūdzībām, kuru pamatā ir stresa cēloņa ignorēšana, somatizācijas mehānisms (neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret apziņai nepieņemamām jūtām) un pastiprināta medicīniskās palīdzības meklēšana.

Tomēr, kā norāda docente I.Evansa, paradoksālā veidā arī tas var veicināt psihosomatiskos simptomus: “Meklējot medicīnisko palīdzību, pacienti panāk savu sāpju atzīšanu un koncentrējas uz tām, tomēr tā tiek novērsta uzmanība no apspiestajām atmiņām par psiholoģisko traumu, kas bijusi sāpju cēlonis.”

Kas sāp visbiežāk?

Psihosomatiska rakstura sāpes visbiežāk tiek saistītas ar tiem orgāniem vai organisma sistēmām, ko lielā mērā vai pilnībā kontrolē veģetatīvā nervu sistēma, piemēram, sāpes vēderā.

Pacienti bieži vien sūdzas arī par muguras un galvassāpēm, kā arī muskuļu un locītavu sāpēm. Tās pastiprina dažādi provocējoši faktori, īpaši emocionāls stress (bailes, trauksme), fizisks pārgurums, arī nelabvēlīgi laika apstākļi. Ļoti bieži sāpju pacienti sūdzas arī par miega traucējumiem, kas pastiprina sāpju intensīvumu.

Kā ārstēt?

Ja ir aizdomas, ka sāpes ir psihosomatiska rakstura, sākotnēji ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta un veikt vispusīgu izmeklēšanu, lai pilnībā izslēgtu somatisku vai organisku saslimšanu.

Ja aizdomas tiek apstiprinātas, tālāk jau turpinās ārstēšana algologa, psihoterapeita vai cita ģimenes ārsta nozīmēta speciālista uzraudzībā.

Sāpes, kuru cēlonis ir apspiestas emocijas, nepāries pašas no sevis vai no pretsāpju tablešu lietošanas, tādēļ ārstēšanā svarīgi pielietot kombinētu terapiju, kas ietver ne tikai farmakoloģisko, bet arī psihoterapeitisko ārstēšanu.

Tāpat tiek piemeklētas arī pacienta stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes – fizioterapija, ārstnieciskā vingrošana.

Kā norāda ārste, psihoterapijas procesā īpaša uzmanība jāpievērš emocionālajiem un kognitīvajiem aspektiem – ar sāpēm saistītu baiļu, satraukuma, nomāktības mazināšanai, neapzinātu emociju un zemapziņā esošo konfliktu apzināšanai, neadaptīvu pieņēmumu pamanīšanai un pārveidošanai.

Būtisks psihoterapijas uzdevums ir arī veselīgākas uzvedības veicināšana.
Saistītie raksti

“Daudziem pacientiem ir raksturīgs ierobežots dzīvesveids, kurā ir pārāk maz patīkamu aktivitāšu, taču ir vērojama izteikta “sāpju uzvedība”, piemēram, pārmērīgi ilga gulēšana gultā, izteikta verbāla sūdzēšanās par sāpēm, piesardzīgas kustības, kas veido “apburto loku” hronisku sāpju signālu uzturēšanā,” skaidro I.Evansa.

Maijā iniciatīvas “Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam” ietvaros visās “Latvijas aptieka” aptiekās iespējams saņemt informatīvu mapi ar dažādiem noderīgiem materiāliem par sāpēm un veidiem, kā ar tām cīnīties.

LA.lv