Veselam
Ārstēšana

Pūce pieļauj nepieciešamību pieņemt “nepatīkamu lēmumu” par veselības aprūpē nodarbināto atalgojuma palielināšanu0


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
FOTO: Evija Trifanova/LETA

Saistībā ar veselības aprūpē nodarbināto atalgojuma palielināšanu varētu nākties pieņemt “nepatīkamu lēmumu”, pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Politiķis pauda, ka partiju apvienībai “Attīstībai/Par!” (AP) ir savas prioritātes, taču uz budžeta veidošanas sarunām politiskais spēks nav nācis ar “sarkanajām līnijām”. “Apzināmies, ka budžeta resursi var būt nepietiekami tam, kas būtu objektīvi nepieciešams,” sacīja Pūce.

Politiskā spēka prioritātes ir izdevumi veselības aprūpei, sabiedriskajiem medijiem un administratīvi teritoriālajai reformai. Pūce uzsvēra, ka AP atbalsta tādas aktivitātes, kas kopumā stimulētu ekonomikas izaugsmi, lai nākotnē rastu līdzekļus prioritāšu apmierināšanai.

“Patlaban budžeta veidošanas sarunā esam tādā fāzē, kad valdība izšķiras par to, kas ir tie daži prioritārie pasākumi, ko valdība spēs realizēt budžeta ietvaros,” atklāja politiķis.

Pūce pauda, ka pilnā apmērā politiskā spēka prioritātes īstenot, visticamāk, nevarēs, atgādinot, ka Saeimas pieņemtais lēmums par strauju darba samaksas pieaugumu veselības aprūpē bija optimistisks, balstoties pieņēmumā par ekonomikas izaugsmi.

“Šādos apstākļos var nākties pieņemt nepatīkamu, bet svarīgu lēmumu, lai nodrošinātu visu budžeta vajadzību pakāpenisku realizēšanu, par prioritāti nepasludinot vienu nozari. Ja būtu jāizšķiras pilnā apmērā izpildīt Saeimas pieņemto lēmumu, tad citām prioritātēm naudas tikpat kā nepaliktu. Veselības aprūpes darbiniekiem svarīgāk par īstermiņa solījumiem ir pārliecība par pragmatisku budžeta plānošanu,” pauda Pūce.

Kā ziņots, mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, aģentūrai LETA atzina veselības ministre.

Viņa skaidroja, ka patlaban papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt ap 100 miljoniem eiro. “Tur nav jābūt izcilam matemātiķim, lai saprastu, ka Veselības ministrijas pieprasījuma tikai viena daļa, proti, atalgojuma palielināšanai, nepieciešamiem 120 miljoni eiro jau ir pāri summai, ko var atvēlēt papildus vajadzībām,” atzina Viņķele.

Tāpat vēstīts, ka 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā, iepriekš informējusi Finanšu ministrija (FM). 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka “Rīgas satiksmes” iekļaušana valsts deficītā.

Saistītie raksti

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.

Tikmēr ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasījušas 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam – 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam – 2,14 miljardus eiro, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

LA.lv