Veselam
Ārstēšana

Pusstunda fizisku aktivitāšu mazina cukura diabēta risku. Uzzinām vairāk par diabētu0

Publicitātes foto

„Medicīnā pastāv princips «80:20» saslimšanu novēršanai; tas nozīmē, ka par astoņdesmit procentiem ir jāievēro veselīga dzīvesveida ieteikumi, bet divdesmit procenti paliek katra mazajām ne vienmēr veselīgajām „vājībām”. Endokrinoloģe prof. Ilze Konrāde

10 fakti, kas jāzina par diabētu

1. Organismam novecojot, ikvienam palielinās iespēja saslimt, tāpēc, sākot no 45 gadu vecuma, reizi gadā ir jāpārbauda savs cukura līmenis asinīs;
2. 65% gadījumu ārsti diagnosticē 2. tipa diabētu, kad jau attīstījušās cukura diabēta vēlīnās komplikācijas;
3. 2. tipa cukura diabēts lielākoties ir sekas cilvēka dzīvesveidam – ko ēdam, cik daudz kustamies, cik daudz laika atvēlam miegam, cik saspringta ir mūsu ikdiena;
4. 30 minūtes fiziskas aktivitātes dienā samazina risku saslimt ar 2. tipa diabētu par 40%;
5. Visstraujākais saslimstības pieaugums ir tieši cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem;
6. Risks vēl pieaug cilvēkiem ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, kā arī tiem, kuru ģimenē jau kāds ar to slimo;
7. 2. tipa cukura diabētam tā attīstības sākumā nav izteiktu sūdzību; klasiskie slimības simptomi, piemēram, bieža urinēšana, slāpes, nemotivēta svara samazināšanās parādās tikai tad, kad glikozes līmenis asinīs ir ievērojami paaugstināts un pārsniedz 12 mmol/l;
8. Diabēta pacientiem ir divas līdz četras reizes lielāks risks iegūt insultu;
9. 20% cukura diabēta pacientu 7 gadu laikā mirst no sirds un asinsvadu slimībām;
10. Katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuriem tiek diagnosticēts diabēts – Latvijā tie ir jau vairāk nekā 90 000 cilvēki

„Šūnas, kas ir mūsos, negrib, lai tu 2 naktī rakstītu kādas lekcijas un sūtītu e-pastus – viņām ir savs pulkstenītis, un šajā laikā viņas grib atpūsties. Smadzenes, kas nav izgulējušās, no rīta pieprasa enerģiju – un mēs ķeramies pie našķiem, ātrajām uzkodām, enerģijas dzērieniem – tas ir arī iemesls, kāpēc 2. tipa diabēts tiek atklāts ar vien jaunākiem cilvēkiem,” saka endokrinoloģe prof. Ilze Konrāde.

Kā dzīvot tālāk

1. Doties pie ārsta, kas izvēlēsies piemērotāko terapiju
2. Kontrolēt savu cukura līmeni arī paškontrolē un pārrunāt rezultātus pie ārsta ik pēc 3 mēnešiem
3. Kontrolēt savu asinsspiedienu un holesterīna līmeni
4. Samazināt stresu ikdienā, atrast laiku atpūtai un izgulēties
5. Zāles visu neatrisina, tāpēc atceries šo burvīgo tandēmu – veselīgs uzturs & mērena fiziskā aktivitāte

Kāpēc fiziskās aktivitātes ir tik svarīgas un kā tās pareizi veikt?

1. Tās palīdz mazināt cukura līmeni asinīs, jo muskuļi „strādājot” izmanto vairāk glikozes;
2. Tās uzlabo insulīna darbību
3. Tās pozitīvi ietekmē asins spiedienu
4. Samazina sliktā holesterīna līmeni
5. Samazina tauku daudzumu, palielinot muskuļu masu
6. Paaugstinās izturība un fleksibilitāte
7. Paaugstinās dzīves kvalitāte un noskaņojums
8. Vispiemērotākās ir vienkāršas aktivitātes kā pastaigas, peldēšana, riteņbraukšana, nūjošana
9. Sāciet ar 10 minūšu pastaigu katru dienu; lielisks mērķis būtu 30 minūšu ilga pastaiga veiklā solī piecas dienas nedēļā

*10 000 soļi dienā ir minimums, lai tu varētu uzskatīt sevi par fiziski aktīvu.

Gandrīz neviena slimība nav šķērslis kustībām. Svarīgākais ir mūsu pašu griba. Endokrinoloģe prof. Ilze Konrāde

Kas ir veselīgs uzturs?

Uzzinot diagnozi diabēts, tev nav jāatsakās no visiem produktiem, kurus līdz tam esi lietojis ikdienā;

  • sākumā pietiks, ja veiksi tik vien kā nelielas korekcijas, bet pakāpeniski virzīsies uz ar vien veselīgākām izvēlēm, piemēram, ja tavas brokastis parasti sastāv no sviestmaizēm un baltas kafijas, tad baltmaizes vietā izvēlies pilngraudu maizi, uz tās liec zemāka tauku satura sieru vai biezpienu, sviestu aizstāj ar olīveļļu, bet 10 procentu kafijas krējumu aizstāj ar pienu ar zemāku tauku saturu;
  • ja pusdienās gatavo gaļu, tad treknāko cūkgaļu aizstāj ar liesāko vistas gaļu, labāk sautētu vai vārītu, bet ja cep, tad izmanto mazāk taukvielu;
  • olbaltumvielu un proteīnu iegūšanai gaļu var aizstāt ar vērtīgajām pupām, vai biežāk izvēlēties pagatavot zivis;
  • no saldajām limonādēm gan būtu jāizvairās, turklāt ikvienam, tāpēc dzer vairāk ūdeni, ieteicamas ir arī tējas un kāda tasīte kafijas.

Ja tev ne vienmēr ir laiks kārtīgai maltītei, ierastās bulciņas vietā izvēlies kādu augli, vai riekstus.

Kopumā šos ieteikumus var reducēt trīs galvenajos diabēta pacienta uztura pīlāros:
1. Samazini patērēto tauku, cukura un sāls daudzumu;
2. Iekļauj vairāk dārzeņus un augļus;
3. Samazini porcijas apjomu.

Mūsuprāt, vieglāk saprast to, kā veidot savu ikdienas maltīti, var palīdzēt „šķīvja modelis”. Tas nozīmē:
• 50% – dārzeņi un salāti
• 25 % – proteīni (dzīvnieku vai augu valsts izcelsmes)
• 25% – cieti saturoši produkti (šī daļa jūtami ietekmēs glikozes līmeni asinīs)

„Kādreiz labāk ir izlaist vienu ēdienreizi, ja redzi, ka pārējai ģimenei ir grūti pielāgoties tavām diētas vajadzībām. Tā ir stratēģija, ko reiz pa reizei vari izmantot savas veselības labā.” Endokrinoloģe prof. Ilze Konrāde.

Par akciju

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca sadarbībā ar biedrību „ParSirdi.lv” uzsāk akciju „Cukurgalva”, lai pievērstu uzmanību cukura diabētam kā sirds asinsvadu slimību ierosinātājam un nozīmīgam insulta riska faktoram. Akcijas sauklis ir „Nezaudē galvu! Zini savu cukura līmeni!”.

Saistītie raksti

Lai plašāk izglītotu sabiedrību par šo abu slimību ciešo saikni, 22. februārī stacionāra „Gaiļezers” poliklīnikā ar profesionāļu – endokrinologu, neirologu, rehabilitācijas speciālistu līdzdarbošanos norisināsies dažādi izglītojoši pasākumi, uz kuriem ir aicināts ikviens interesents. Prof. Guntis Karelis: „Šis ir pilnīgi jauns rakurss kā runāt par insultu. Cukura diabēts veicina bioķīmiskas izmaiņas asinsvadu sieniņās – tajās izgulsnējas holesterīns, kā rezultātā tās sašaurinās. Tāpēc katram vitāli svarīgi ir zināt gan savu pulsu un asinsspiedienu, gan cukura līmeni. Saskaņā ar statistiku diabēta pacientiem ir divas reizes lielāks insulta risks. Tomēr mūsu mērķis ir darīt cilvēkiem zināmu, ka ir vairākas lietas, ko katrs pats var darīt, lai insults neattīstītos, vai, ja tas jau ir bijis – neatkārtotos.”

Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja prof. Ilze Konrāde: „Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais cukura diabēta pacientu nāves cēlonis. 20% cukura diabēta pacientu 7 gadu laikā mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Jāuzsver, ka arī 1. tipa cukura diabēts ar laiku kļūst nozīmīgs riska faktors agrīnām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.”

LA.lv