Veselam
Ārstēšana

Redzes pārbaude. Uzzinām par to vairāk 0

Foto – Shutterstock

Pārbaudīt redzi iespējams ne tikai pie acu ārsta, bet arī vairākumā optikas salonu, kur to dara optometrists. Brīvā brīdī ieskriet briļļu veikalā šķiet vienkāršāk un ērtāk, nekā pierakstīties pie daktera, taču var rasties šaubas, vai optometrists spēj pārbaudīt redzi tikpat profesionāli kā acu ārsts. Noskaidrojām, kāda ir pilnvērtīga redzes pārbaude.

* Vārds optometrija cēlies no grieķu valodas un tulkojumā nozīmē – redzes spēju mērīšana. “Optometrists ir speciālists, kas ir mācījies pārbaudīt tieši redzi un, ja nepieciešams, to koriģēt ar brillēm vai lēcām. Bieži vien optometrists zina vairāk testu redzes novērtēšanai nekā acu ārsts, kurš nav papildus ieguvis optometrista kvalifikāciju. Optikas salonos, kur lielākoties strādā optometristi, visbiežāk ir viss nepieciešamais aprīkojums pilnvērtīgai redzes pārbaudei. Šis speciālists zina arī par acu slimībām, taču, tā kā viņš nav ārsts, nedrīkst noteikt diagnozi un izrakstīt zāles. Ja rodas aizdomas par acu kaiti, optometrists iesaka doties pie ārsta, kurš precizē diagnozi un veic ārstēšanu. Tādēļ redzi vienlīdz labi var pārbaudīt gan pie acu ārsta, gan optometrista. Taču, ja ir sūdzības, piemēram, acu apsārtums vai sāpes, prātīgāk tiešā ceļā doties pie daktera,” skaidro acu ārste Una Epnere.

* Redzes pārbaude mazliet atšķiras atkarībā no tā, vai pacients ierodas ar sūdzībām vai uz profilaktisko apskati, pirmo reizi vai atkārtoti. Jebkurā gadījumā viss sākas ar sarunu. Vispirms ārsts noskaidro pacienta ierašanās iemeslu un sūdzības. Pēc tam izjautā, kādā profesijā cilvēks strādā, cik daudz laika pavada pie datora, ar ko slimo, kādus medikamentus lieto un vai tuvi radinieki cieš no iedzimtām acu kaitēm. Iegūtā informācija ārstam ļauj saprast, kādas redzes problēmas pacientam varētu būt un kādus testus un izmeklējumus vajag veikt.

* Pat ja pacients apgalvo, ka viņam, piemēram, ir tikai grūtības lasīt un saskatīt kaut ko tuvumā, ka ir atnācis vien saņemt recepti lasāmajām brillēm, ārsta pienākums ir pilnībā pārbaudīt redzi: tālumā un tuvumā, ar katru aci atsevišķi un ar abām kopā.

* Pašlaik jau gandrīz katrā acu ārsta kabinetā un optikas salonā ir autorefraktometrs – ierīce, kas dod aptuvenu priekšstatu par acs optisko stiprumu. Cilvēkam, kurš redz labi, tas atbilst nullei vai ir tuvu tai. Ja ir dioptrijas plusā vai mīnusā, parasti ir grūti saskatīt kaut ko tuvumā vai tālumā. “Autorefraktometrs ir ļoti labs palīgs darbā, jo dakterim saka priekšā, aptuveni kāda stipruma optiskās lēcas nepieciešamas redzes korekcijai,” saka Una Epnere.

* Pieaugušajiem parasti izmanto stacionāro autorefraktometru. Pacients apsēžas pie tā, novieto zodu uz speciāla atbalsta, piespiež pieri un skatās ierīces lodziņā uz it kā tālumā mirgojošu attēlu. Otrā pusē ir displejs, kurā ārsts redz mērījuma rezultātu katrai acij. Maziem bērniem skatīšanās aparātā parasti šķiet biedējoša, un viņi nespēj pie tā pietiekami ilgi nekustīgi nosēdēt, tāpēc redzes asuma noteikšanai izmanto rokās turamu autorefraktometru, ar kuru mērījumu veic, nomērķējot uz mazā pacienta acīm no attāluma. Tas gan nav tik precīzs kā stacionārais, taču ļauj saprast, vai redze ir pasliktināta un nepieciešami rūpīgāki izmeklējumi.

* Pirms vai pēc izmeklēšanas ar autorefraktometru, kā kuram ārstam šķiet labāk, pacientam pārbauda redzi tālumā, izmantojot visiem labi zināmo simbolu tabulu. Tās desmit rindās ir izvietotas dažāda izmēra zīmes (burti, gredzeni ar pārrāvumu kādā pusē vai melnbalti attēli). Jo mazākus simbolus pacients spēj nosaukt, skatoties no piecu metru attāluma, jo labāka ir redze. “Lielākajā daļā kabinetu ārsts vairs neskraida ar rādāmkociņu pie tabulas, kā tas bija agrāk. Simbolus uz sienas rāda projektors, un speciālists ar speciālu pulti pārslēdz nākamo.”

* Redzes kvalitāti tālumā (redzes asumu) apzīmē ar cipariem no 0,1 līdz 1,0. Katra tabulas rinda atbilst noteiktam redzes asumam. Ja pacients redz pirmo vai otro rindu no apakšas, kur izvietoti vismazākie simboli, redzes asums ir attiecīgi 1,0 vai 0,9 – to uzskata par labu redzi. Ja spēj saskatīt tikai augšējo rindu, kur ir vislielākie simboli, redzes asums ir vien 0,1. Redzes kvalitāti var izteikt arī procentos un citās mērvienībās.

* Ja redze ir pasliktināta (zem 0,9), speciālists noskaidro, kāda korekcija nepieciešama, ievietojot speciālā proves briļļu rāmītī dažāda optiskā stipruma lēcas, līdz pacients spēj saredzēt normu simbolu tabulā. Autorefraktometra dati ļauj vieglāk piemeklēt piemērotas lēcas. To dara arī tad, ja pacients saka, ka brilles nenēsās. Ne vienmēr ar koriģējošajām lēcām iespējams panākt, ka cilvēks redz mazāko rindiņu tabulā.

* “Svarīgi zināt, ka, izmantojot tikai autorefraktometra datus, brilles izrakstīt nedrīkst, jo tie ir aptuveni. Optimāla optiskā stipruma lēcas piemeklē, ievietojot tās proves briļļu rāmītī un pielaikojot. Nevar paļauties tikai uz modernās ierīces mērījumu, izmeklējot bērnus un jauniešus. Ja redze ir pasliktināta, viņi neapzināti sasprindzina acis, līdz ar to lēca, kas jauniem cilvēkiem ir ļoti elastīga, stipri izliecas un autorefraktometrs nevar veikt precīzu mērījumu. Lai atslābinātu muskulīšus, acīs pilina speciālas zāles un mērījumu veic atkārtoti. Nesen kāda studente, kurai ir 20 gadu, sūdzējās par redzes problēmām, acu nogurumu.

Autorefraktometrs uzrādīja nenozīmīgus mīnusus, kad redzes korekcija nav nepieciešama. Bet, kad iepilinājām pilienus un veicām izmeklējumu atkārtoti, pavērās pavisam cita aina – plus divas dioptrijas!”

* “Vecākiem bieži ir grūti saprast, kāpēc ārsts bērnam izraksta brilles, kaut gan mazais visu redz. Bērni labi redz, pat ja ir plus trīs dioptrijas, taču tas notiek uz spēcīgas acu sasprindzināšanas rēķina. Tam var būt negatīvas sekas, piemēram, vienas acs redzes atpalikšana un šķielēšana. Nēsājot brilles, acu muskuļi atslābinās un redze var normāli attīstīties,” skaidro daktere.

* Kad novērtēta katras acs spēja redzēt tālumā, pārbauda redzes kvalitāti jeb binokulāro redzi, skatoties ar abām acīm kopā. Speciālists novērtē, vai abas acis darbojas koordinēti kā pāris, neizraisot šķielēšanu, galvassāpes vai redzes dubultošanos.

* Pēc tam pārbauda redzi tuvumā, lai noteiktu, vai vajadzīgas brilles lasīšanai. To dara, izmantojot līdzīgu redzes pārbaudes tabulu kā tālumam, tikai tā ir mazāka, un pacients tabulu tur rokās lasīšanai piemērotā attālumā. Jauniem cilvēkiem redze tuvumā lielākoties ir simtprocentīga, taču pēc četrdesmit gadu vecuma nepieciešama korekcija. Tas saistīts ar akomodāciju jeb acs spēju piemēroties priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā. Akomodācija notiek, mainoties acs lēcas izliekumam. Gadu gaitā lēca zaudē elastību, tāpēc skaidri saskatīt priekšmetus tuvumā kļūst aizvien grūtāk. Pēc 60 gadu vecuma acs akomodācija izzūd pavisam.

* Parasti vizītes laikā acu ārsts vai optometrists, izmantojot biomikroskopu, vairākkārtējā palielinājumā apskata pacienta acu priekšējo daļu: plakstiņu malas, gļotādu, baltumu, varavīksneni un radzeni. Tādējādi iespējams konstatēt iekaisumu, lēcas apduļķošanos (kataraktu), varavīksnenes pigmentācijas pārmaiņas un citas kaites. Vajadzības gadījumā pilina zāles, kas paplašina zīlīti un ļauj apskatīt dziļākas acs struktūras. Biomikroskopu izmanto gandrīz vienmēr, taču, ja pacients nāk bieži, nav vajadzības ar to izmeklēt katrā vizītē.

* Pēc 50 gadu vecuma profilaktiskajā apskatē obligāti ietilpst acu spiediena mērīšana, kas ļauj laikus atklāt glaukomu. “Šī slimība, kam raksturīgs paaugstināts acu spiediens, ir viens no biežākajiem akluma cēloņiem pasaulē. Glaukoma progresē pakāpeniski un sākumposmā nav pamanāma. Pacients pat nenojauš, ka tā bojā redzes nervu.

Bēdīgākais ir tas, ka glaukomas radītās sekas ir neatgriezeniskas. Taču, laikus diagnosticējot, slimību iespējams apturēt un redzes zudumu novērst,” stāsta Una Epnere.

* Glaukoma parasti attīstās mūža otrajā pusē, tāpēc jauniem cilvēkiem acu spiedienu nemēra. Ļoti reti tā ir iedzimta, saistīta ar neattīstītu acs drenāžas sistēmu. Tad glaukoma visbiežāk sāk izpausties pirmā dzīves gada laikā, un ārsts to diagnosticē pēc noteiktām pazīmēm (radzene palielinās, kļūst blāvāka, asaro acis, bērns vairās no gaismas).

* Acu spiedienu mēra divējādi. Precīzāka ir kontaktmetode, kad acij pieskaras ar speciāla aparāta uzgali. Taču tad jālieto anestezējoši pilieni un procedūra daudziem šķiet nepatīkama, tāpēc biežāk izmanto bezkontakta metodi, iedarbojoties uz radzeni ar gaisa plūsmu. Šo mērierīci sauc par tonometru. Ja konstatē paaugstinātu spiedienu, turpina izmeklēt, lai noskaidrotu, vai pacientam tiešām ir glaukoma.

* Redzes pārbaudes laikā bieži vien acīs pilina zāles, ar kurām atslābina acu akomodācijas muskuļus. Pacientam jābūt gatavam, ka pilienu ietekmē atlikušo dienas daļu neredzēs tuvumā un nevarēs lasīt, vien redze tālumā saglabāsies skaidra. Parasti izmanto pilienus, kuru iedarbība ilgst līdz pat 24 stundām. Skolēni par to priecājas, jo pēc redzes pārbaudes ir atbrīvoti no mājasdarbu pildīšanas. Nākamās dienas rītā pilienu iedarbība ir beigusies.

* Ir vājākas iedarbības atslābinoši pilieni, kuru iedarbība turpinās līdz divām stundām. Tos izmanto tikai tad, ja nepieciešams paplašināt zīlīti un izmeklēt acs dziļās struktūras.

* Ja pacientam ilgstoši ir sajūta, ka acī iekļuvis gruzis, izmeklējot lieto speciālus iekrāsojošus pilienus, kas ļauj ieraudzīt radzenes vai acs gļotādas nobrāzumus. Šādus pilienus nereti nākas izmantot kontaktlēcu nēsātājiem, kuri nav ievērojuši to pareizas lietošanas noteikumus.

Saistītie raksti

* Atkarībā no pacienta sūdzībām reizēm var būt nepieciešami specifiski izmeklējumi, piemēram, redzes lauka pārbaude, acs virsmas (radzenes) topogrāfija, krāsu redzes pārbaude un pupilometrija jeb zīlīšu diametra noteikšana dažādā apgaismojumā.

* Bērniem pie acu ārsta jādodas viena un trīs gadu vecumā, kā arī pirms skolas gaitu sākuma (6–7 gados). Pēc tam dakteris jāapmeklē vien tad, ja ģimenes ārsts, skolas medicīnas māsa vai cits speciālists konstatē, ka bērns kaut ko neredz simbolu tabulā. Pieaugušajiem ar acu ārstu jākonsultējas, ja ir sūdzības. Tomēr daudziem strādājošajiem, kuriem darbs saistīts ar datoru vai cita veida pastiprinātu redzes noslogojumu, acu ārsta apmeklējums ir iekļauts obligātajā veselības pārbaudē, kas veicama ik gadu. Pēc 50 gadu vecuma acu spiedienu ieteicams pārbaudīt reizi gadā.

 

36,6 °C konsultante UNA EPNERE, acu ārste

LA.lv