Veselam
Ārstēšana

Rehabilitologi: Veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā jānoformulē arī ārstniecības sociālie mērķi0

Foto: pexels.com

Veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā jānoformulē arī ārstniecības sociālie mērķi, norādīja Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības prezidents Aivars Vētra.

Viņš sacīja, ka apvienība ar zināmu izpratni ir gatava pieņemt premjera Krišjāņa Kariņa (JV) publiski pausto atziņu, ka “veselības nozarē daudzgadu mantojumu deviņu mēnešu laikā nevar izlabot”, vienlaikus tā vēlētos no Kariņa dzirdēt skaidru viedokli, kas tieši tiek sagaidīts no veselības ministres Ilzes Vinķeles (AP).

Vētra uzsvēra, ka apvienība gribētu pievērst premjera un arī visas sabiedrības uzmanību tam, ka ar veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu Latvijā pamatā tiek saprasti uzlabojumi diagnostikā un ārstēšanā.

Viņš atzina, ka, pamatojot šīs vajadzības, tiek pieminēta arī invaliditāte, taču, lemjot par invaliditātes piešķiršanu un tās smagumu, faktiski netiek veikta nekāda regulāra invaliditātes ārstniecisko cēloņu analīze – slimības smagums, ārstēšanas neveiksmes, pacienta attieksme pret ārstniecības procesu un citi. “Faktiski netiek veikta arī nekāda rehabilitācijas un īslaicīgās medicīniskās aprūpes procesa efektivitātes izvērtēšana,” problēmu loku iezīmēja Vētra.

Apvienība uzskata, ka veselības sistēmas sakārtošana un tās efektivitātes palielināšana nav iespējama, nenoformulējot tā sauktos ārstniecības sociālos mērķus, kas bez dzīvildzes palielināšanas ietver arī dzīves kvalitātes nodrošināšanu – augt kopā ar saviem vienaudžiem bērnībā, iegūt un strādāt savā izvēlētajā profesijā un neierobežot savas aktivitātes un piedalīšanos savas ģimenes un visas sabiedrības procesos novecojot.

Kā uzsvēra Vētra, lai to sasniegtu apvienība jau agrāk ir paudusi atbalstu Veselības ministrijas (VM), Labklājības ministrijas (LM), Izglītības un zinātnes ministrijas un citu valsts un pašvaldību starpresoru sadarbības un pilnveidošanas idejām, piemēram, nodot VM pārraudzībā Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju, novirzīt daļu sociālā nodokļa darbspējīgā vecuma pacientu rehabilitācijas pasākumu apmaksai, veikt visaptverošu tehnisko palīglīdzekļu sistēmas sakārtošanu, tai skaitā iekļaujošās izglītības atbalstam skolās.

“Ar zināmu cerību kā šajā virzienā vērstu aktivitāti apvienība uztvēra Kariņa valdības deklarācijā ietverto pasākumu par vienotas rehabilitācijas sistēmas izveidi starp LM, VM un citām ministrijām, tomēr pagaidām vismaz mums pieejamā informācijā nav ziņu par kādiem konkrētiem valdības plāniem šajā virzienā,” atzina Vētra.

Viņš uzsvēra, ka veselības sistēmas sakārtošana, padarot to efektīvāku, ietver ne tikai plānus dzīvības saglabāšanas uzlabošanai, bet arī pasākumus, kas ir vērsti uz tālāko dzīves kvalitātes nodrošināšanu, tai skaitā arī rehabilitāciju.

Vētra pauda cerību, ka VM savus plānus par veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu cieši koordinēs arī ar LM, Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām un citām cilvēku veselībā ieinteresētajām pusēm, cerot, ka tie ietvers arī veselības problēmu funkcionāli ierobežotu cilvēku rehabilitāciju un aprūpi.

Jau ziņots, ka mediķu organizācijas ceturtdien plāno vienoties par iespējamajām protesta akciju formām, iebilstot pret nepietiekamo nozares finansējumu 2020.gada valsts budžeta projektā.

Ceturtdien tikties plāno Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Māsu asociācija un citas medicīnas nozares organizācijām.

Saistītie raksti

Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam – atbilstoši VM sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.

Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Neļaut emocijām kontrolēt šķīvja saturu
9 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Piecas biežāk pieļautās kļūdas lūpu kopšanai rudenī
11 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Bērnam paaugstināta temperatūra. Pazemināt vai tomēr ne?
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Ekonomika
Minimālās pensijas nepieaugs tik strauji, kā cerēts 1
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Sals līdz -7 grādiem: laika prognoze piektdienai
5 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Šokējošs skats Rīgas ielās: policija izplata lūgumu sabiedrībai 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Zolitūdē piemin lielveikala sabrukšanas sesto gadadienu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Garkalnes novadā šovakar nāvējoši sabraukta gājēja
44 minūtes