Veselam
Ārstēšana

Remdenā ūdens slimība legioneloze. Kas jāzina, lai nesaslimtu? 16

Foto-Shutterstock

Dzīvībai bīstama infekcija

Legioneloze jeb leģionāru slimība ir infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas legionellas. Tās vairojas ēku ūdensapgādes sistēmās, gaisa kondicionēšanas iekārtās, boileros un citās mākslīgās ūdenskrātuvēs, ja tām radīti labvēlīgi apstākļi – siltums un bioloģiskais aplikums, kā arī apkaļķojušās vai rūsas skartas virsmas. Infekcijas avots ir gaiss, kurā cirkulē mikroskopiski, baktērijas saturoši ūdens pilieni. Saslimst, ieelpojot sīkas inficēta ūdens daļiņas

Legionelozei raksturīgs straujš slimības sākums. Inkubācijas periods jeb laiks no inficēšanās līdz pirmo simptomu parādīšanās brīdim ilgst 2–10, bet visbiežāk 5–6 dienas. Slimniekam sākas spēcīgs drudzis, jo ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz +39…+40,5 °C, ir galvassāpes, slikta pašsajūta, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija. Slimība var radīt arī smagas komplikācijas, piemēram, sirds un nieru darbības traucējumus. Diemžēl 5–10% gadījumu tā beidzas ar nāvi.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta speciāliste Antra Bormane stāsta, ka cilvēki visbiežāk saslimst, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem pilieniņiem, kad tie atsitas pret cietām virsmām, piemēram, dušā, turku pirtī, saunā. Turklāt, jo ūdens pilieniņi sīkāki, jo augstāks inficēšanās risks.

– Lai inficētos, baktērijām jānonāk saskarē ar plaušu alveolām. Ļoti reti tās iekļūst organismā caur ievainojumu ādā, – viņa piebilst. Par laimi, peldoties, dzerot inficētu ūdeni vai izmantojot to ēdiena gatavošanā, saslimt nevar.

Arī inficēšanās ar legionellu vēl nenozīmē, ka cilvēks noteikti saslims. Daudz augstāks risks ir gados veciem ļaudīm, tiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma vai kuri jau cieš no kādas hroniskas slimības, piemēram, elpceļu saslimšanas, kā arī smēķētājiem. Turklāt vīrieši slimo biežāk nekā sievietes.

Baktērijām labvēlīga vide

Lai gan zināms ap 50 legionellu sugu, pro­blēmas cilvēku veselībai var radīt tikai 19 no tām, visbiežāk Legionella pneumophila. Nelielos daudzumos tās mīt arī dabā: dažādās saldūdens krātuvēs, ezeros, upēs, dīķos, notekūdeņos, gruntsūdeņos, akās, mitrās augsnēs. Taču īpaši piemērota vide šo baktēriju attīstībai ir namu ūdensapgādes sistēmas, turklāt, jo tās vecākas, jo labāk. Tas tāpēc, ka baktērijas labprāt vairojas cauruļvados un citās vietās, kur veidojas bioloģiskais aplikums jeb tā sauktā bioplēve, dažādi nosēdumi, rūsa.

Antra Bormane uzsver, ka ļoti svarīga ir ūdens temperatūra. Karstā ūdenī, virs +70 °C, tās iet bojā uzreiz, bet, pazeminot temperatūru par desmit grādiem, – divu minūšu, bet vēl par desmit grādiem – divu stundu laikā. Tām nepatīk arī aukstums. Ja ūdens temperatūra ir zem +20 °C, baktērijas nevairojas. Vislabvēlīgāk baktēriju skaita pieaugumu ietekmē remdens ūdens, kura temperatūra ir +25…+45 °C.

Legionellas sevišķi ātri vairojas tvertnēs ar siltu ūdeni, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, neapdzīvotos viesnīcu numuros, dušu, krānu vai cauruļu virsmu organiskajā aplikumā, uz mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijām, ūdens sildītājos. Lai ar tām inficētos, nepieciešamas iekārtas, kas veido ūdens aerosolu, piemēram, dušas un krāni, virpuļvannas un baseini, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, mākslīgās elpināšanas sistēmas, dekoratīvās strūklakas, turku pirtis un saunas.

Ūdens un nosēdumu analīzes

“BIOR” Medicīnas mikrobioloģijas laboratorija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru nodrošina epidemioloģisko uzraudzību legionelozes infekcijas perēkļos – mājās, kurās kāds iedzīvotājs saslimis ar legionelozi. Ja ūdens vai nosēdumu paraugu testēšanas rezultāti ir pozitīvi, informācija, ka ūdens ir piesārņots ar legionellām, tiek nodota nama apsaimniekotājam, ūdens piegādātājiem, kā arī Veselības inspekcijai, tiek lūgts veikt ūdensapgādes sistēmu dezinfekciju un informēt mājas iedzīvotājus par profilakses pasākumiem. Ūdens pārbaudes legionellu noteikšanai regulāri veic viesnīcas, viesu nami un SPA. Ja radušās bažas, ka mājokļa ūdensvadā ieperinājušās legionellas, ikviens Latvijas iedzīvotājs, samaksājot 29,79 eiro, ūdens paraugu testēšanai var nodot kādā no “BIOR” paraugu pieņemšanas kabinetiem Rīgā vai vēl 26 Latvijas pilsētās (informācija par to atrašanās vietu atrodama institūta mājaslapā www.bior.gov.lv).

– Ja vēlamies pārbaudīt, vai mājas ūdensapgādes sistēmā cirkulē legionellas, tas jādara brīdī, kad baktērijām bijusi iespēja savairoties. Tas nozīmē, ka ūdens analīzēm jāņem agri no rīta. Ja tā ir daudzdzīvokļu māja, ieteicams piecelties agrāk par citiem iemītniekiem. Analīzei jāsavāc pirmais ūdens, kas tek no krāna, bez iepriekšējas notecināšanas. Tas jāiepilda speciālā maisiņā, ko var saņemt ikvienā no paraugu pieņemšanas kabinetiem, vai sterilā pudelē. Ar tīrām rokām atver trauku, ielej litru ūdens, aizver to un nekavējoties nogādā paraugu pieņemšanas kabinetā, jo sešu stundu laikā tam jānonāk laboratorijā, – pamāca “BIOR” direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Pēc viņas domām, nosēdumu paraugu ņemšana ar vates tamponu ir veltīga laika un naudas tērēšana. To apliecina arī institūta laboratorijā veiktie pētījumi: no viena un tā paša krāna ņemts nosēdumu paraugs bieži vien ir negatīvs, bet ūdens – pozitīvs.

Kopš šā gada maija legionellu izmeklējumus ūdens un nosēdumu paraugos var veikt arī jebkurā E. Gulbja laboratorijas filiālē. Ieteicamais izmeklējamais materiāls ir bioloģiskas izcelsmes nosēdumu paraugs, kas ar vates tamponu noņemts no dušas galvas, krāna vai cauruļvada, un tekošā ūdens paraugs no katra krāna vai dušas.

Viena parauga analīze maksā 20 eiro, divu – 30 eiro, bet katra papildu parauga – 10 eiro.

8 pasākumi legionelozes profilaksei

1. Ūdensapgādes sistēmu dezinficēšana divas reizes gadā.

2. Karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieļaut ūdens temperatūru, kas veicina legionellu augšanu tvertnēs un cauruļvados.

3. Pastāvīgi uzturēt auksto ūdeni zem +20 °C, bet karsto – virs +50 °C.

4. Karstā ūdens cauruļvadus namos izolēt un raudzīties, lai tie neatrastos pārāk tuvu aukstā ūdens cauruļvadiem.

5. Ūdensapgādes sistēmā novērst ūdens sastāvēšanos, kas veicina bioplēves augšanu, noslēgt cauruļvadu aklos galus, pirms lietošanas skalot ilgi nelietotas ierīces, piemēram, veļas mašīnas ūdens pievades un izvades sistēmas, boilerus, dušas, izlietnes.

6. Regulāri tīrīt dušas galvu no organiskā un neorga­niskā aplikuma, kā arī dez­inficēt, izman­tojot hloru saturošus dezin­fekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.

7. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes notecināt ūdeni reti izmantotos krānos un dušās, darīt to arī pēc ilgstošas prombūtnes.

8. Gaisa mitrinātājos un līdzīgās ierīcēs, kurām vajadzīgs ūdens, vienmēr jālej vārīts ūdens.

SVARĪGI

Peldoties, dzerot inficētu ūdeni vai izmantojot to ēdiena gatavošanā, saslimt ar legionelozi nevar.

UZZIŅA

• Baktērijas pirmoreiz tika konstatētas 1947. gadā. To nosaukums legionellas radās 1976. gadā, kad Filadelfijas viesnīcā, kurā tika rīkota Amerikas leģiona kara veterānu sanāksme, saslima 183, bet nomira 29 cilvēki. Tika noskaidrots, ka slimība izplatījusies ar dzesēšanas sistēmas starpniecību, jo legionellas bija savairojušās vienā no dzesēšanas torņiem.

• Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” nesen veica pētījumu par legionellu izplatību Latvijā, tā laikā apsekojot 571 sabiedrisko un dzīvojamo ēku visā Latvijā. Tā rezultāti: 48% no visiem siltummezglu vai krāna ūdens paraugiem tika atklātas baktērijas, bet no 259 Rīgas dzīvojamām mājām legionellas ūdenī bija 63% jeb 162 namos.

• Šā gada sešos mēnešos Latvijā ar legionelozi saslimuši 17 cilvēki, trīs no viņiem miruši, bet pērn visa gada laikā – 24 (nomira divi).

• Kā liecina statistika, visbiežāk legioneloze skar Rīgas un Pierīgas iedzīvotājus.

LA.lv