Veselam
Ārstēšana

Sīka caurulīte – stents – galvas asinsvados, kas dara brīnumus1


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – Shutterstock

Sašaurinātu asinsvadu paplašināšanai dažādās ķermeņa vietās arvien biežāk izmanto stentus – dažāda lieluma un materiāla caurulītes, kas nostiprina un notur vaļā to sieniņas. Arī daudziem pacientiem pēc pārciesta insulta miega artērijā vai citā asinsvadā ievietota sīka protēze ļauj atjaunot asinsriti galvas smadzenēs un pasargā no atkārtota insulta draudiem.

 

Pirmās stundas – vissvarīgākās

Visbiežākais insulta veids – išēmiskais jeb smadzeņu infarkts, saistīts ar pēkšņiem asins apgādes traucējumiem noteiktai smadzeņu daļai, kurus rada nosprostojums kādā no smadzeņu asinsvadiem. Tā iemesls parasti ir trombs – asins receklītis, kas atdalījies no piestiprināšanas vietas un, pārvietojoties kopā ar asinīm, iestrēdzis. Retāk – ap 20 – 30% pacientu – insults saistīts ar asinsizplūdumu smadzenēs vai starp smadzeņu apvalkiem. Slimības izpausmes atkarīgas no tā, kurš smadzeņu rajons bojāts, piemēram, vājums, tirpšana vai nejūtīgums vienā ķermeņa pusē, runas vai redzes traucējumi, pēkšņas stipras galvassāpes. Manot šos simptomus, ļoti svarīgi ir rīkoties nekavējoties, jo katra novēlota stunda mazina iespēju izvairīties no paliekošiem smadzeņu darbības traucējumiem un invaliditātes.

“Svarīgi pirmajās trijās stundās pēc insulta nokļūt slimnīcā, kurā ir insulta vienība. Tikai pirmo četru stundu laikā iespējams izšķīdināt trombus ar speciāliem medikamentiem (tā ir trombolīze), bet sešās stundās – ar specializētu trombektomijas ierīci jeb stentu izvilkt no asinsvada lielu trombu. Pēc tam jau ir par vēlu!” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja Sanita Ponomarjova. Ja asinsvadu nosprostojis trombs, pacientam aktīvi palīdzēt var tikai sešu stundu laikā, turklāt – jo agrāk veic trombolīzi un atjauno asinsriti smadzenēs, jo lielāka iespēja, ka neradīsies paliekošas izmaiņas. Ja šis laiks nokavēts, pacientam var nodrošināt tikai uzturošu terapiju un rehabilitāciju.

Ārstes novērojumi liecina, ka diemžēl insulta pacientu vidū arvien biežāk ir gados jauni, darbspējīgi cilvēki. Pēc statistikas datiem, katrs piektais insulta pacients ir jaunāks par 55 gadiem. Tas saistīts gan ar modernās diagnostikas iespējām, gan ar dzīvesveidu – mazkustīgumu, neveselīgiem ēšanas ieradumiem, smēķēšanu, pārslodzi. Sievietēm – ar kontraceptīvo medikamentu lietošanu.

Mazam asinsvadam sīkāks stents

Parasti stenti asociējas ar sirds asinsvadiem, mazāk zināms, ka tos ievieto arī citos, piemēram, kāju vai vēdera dobuma lielajos asinsvados, vai pat ar asinsriti nesaistītās vietās, teiksim, žultsvados. Ar ko atšķiras stenti, ko izmanto insulta ārstēšanā?

“Atkarībā no asinsvada, ko ārstē, atšķiras stenta diametrs, cietības vai elastīguma pakāpe. Galvas asinsvados liek smalkākus stentus, lai tie netraumētu galvas asinsvadus un varētu izvairīties no asinsvadu sieniņas bojājuma vai atslāņošanās,” atklāj Sanita Ponomarjova.

Ja liels trombs nosprostojis kādu no galvas asinsvadiem, izmanto specializētu stentu tromba izvilkšanai. Mikroskopiskais stents, iekļuvis trombā, atveras un to “iesūc”. Ja trombs ir liels, reizēm to nākas izņemt pa daļām. Šādu stentu asinsvadā atstāj tikai retos gadījumos.

Parasti pastāvīgā stenta ievietošana notiek pēc tam, kad trombs jau izņemts. Tā ir mazinvazīva procedūra, kas noris vietējā narkozē, izdarot dūrienu pacienta cirkšņa artērijā. Vispirms tajā uzmanīgi ievada garu un tievu caurulīti – mikrokatetru, kas virzās uz aortu un tālāk pa asinsvadu tīklojumiem uz miega artēriju. Caur to sākas stenta sarežģītais ceļojums uz sašaurinājumu smadzeņu asinsvados, kuru kontrolē rentgeniekārta. Sākumā stents ir saspiests, bet, nonācis vajadzīgajā vietā, tiek izplests. Ja arī pēc stenta izplešanas asinsvada diametrs nav pietiekams, to paplašina ar speciāla balonkatetra palīdzību. Šādas procedūras veic invazīvie radiologi un kardiologi arī Latvijas lielajās reģionālajās slimnīcās.

Sanita Ponomarjova stāsta, ka šāda procedūra nepieciešama vairāk nekā pusei insulta pacientu, kuriem ir kakla jeb miega artēriju sašaurinājums, jo tas ļauj izvairītie no insulta atkārtošanās. Reizēm šaurās vietas miega artērijās novērš arī ar operāciju, kuras laikā mehāniski iztīra bojāto asinsvadu.

Pierādīts, ka pēc miega artērijas stentēšanas tiek novērsts atkārtotu insultu risks un uzlabojas asinsrite galvas smadzenēs, bet pacientiem ar vertebrālo artēriju sašaurinājumu tā samazina arī reiboņus.

Saistītie raksti

“Stents galvas asinsvados paliek uz visiem laikiem. Lai neveidotos trombi, gadu pēc tā ievietošanas pacientam jālieto medikamenti, kas novērš trombu veidošanos un iespējamu to pielipšanu stenta sieniņām. Obligāti jāatmet smēķēšana, jākontrolē asinsspiediens un ķermeņa svars, vairāk jākustas,” tā dzīvi ar protēzi galvas asinsvadā raksturo ārste. Ja stents sašaurinās, to vienmēr var paplašināt ar balona katetru, piepūšot sašaurinājuma līmenī.

Drīzā nākotnē arī insulta pacientu ārstēšanā, iespējams, tiks izmantoti bioabsorbējošie stenti, kas tiek gatavoti no īpaša materiāla, kas laika gaitā pilnībā uzsūcas organismā un jau tiek lietoti sirds asinsvadu paplašināšanai.

 

 

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
ANO: mūs gaida bads, dabas katastrofas un masveida imigrācija 1
15 stundas
KD
Krista Dzidzēviča
Veselam
Zilo ekrānu “apburtajā lokā” jeb sociālie mediji ir solis tuvāk depresijai
15 stundas
AN
Annika Niedrīte
Veselam
Vai mutiska piekrišana seksam “nokauj” romantiku?
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Turīgas pašvaldības, bet netiek galā ar rindām uz bērnudārziem
24 minūtes
LA
LA.LV
Sports
Neilands pirms pasaules čempionāta lieliskā formā – latvietis uzvar prestižā velobraucienā Beļģijā!
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
FKTK piemērojusi “PrivatBank” viena miljona eiro sodu
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Ceturtdien naktī līdz pat -1 grādam
5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: “BMW” markas auto iekļūst smagā avārijā 1
6 stundas