Veselam
Ārstēšana

Reproduktoloģe: Nav pamata aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas 16

Foto – Shutterstock.com

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija galīgajam lasījumam virzījusi grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Vai šādam lēmumam ir medicīnisks un zinātnisks pamats, Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe reproduktoloģe Solvita Funka. „Par olšūnu ziedošanu pastāv vairāki mīti un aizspriedumi, kas ir izplatīti gan medicīnas speciālistu vidū, gan visā sabiedrībā. Es vēlētos kliedēt nepamatotās aizdomas, ka šī procedūra kaitē veselībai un sabiedrībai,” stāsta ārste.

Olšūnas ziedojums neapdraud donores auglību

„Uzskats, ka olšūnas donore pēc procedūras var kļūt neauglīga, ir viens no noturīgākajiem mītiem. Skat, atļausim ziedot dzimumšūnas tikai tām sievietēm, kam jau ir bērni, tādējādi pasargājot no problēmām nākotnē, domā likumprojekta virzītāji. Taču šāds uzskats nav pamatots — ir veikti pētījumi, kas parāda, ka olšūnu donorēm neauglības risks nav lielāks nekā sievietēm, kas šādu procedūru nav veikušas,” stāsta dr.Funka. Protams, kā ikvienai medicīniskai manipulācijai, arī šai procedūrai ir iespējamas vairākas blaknes. Amerikas Reproduktīvās medicīnas biedrība ir izstrādājusi praktiskās vadlīnijas, kurās tiek apskatīti noteikti īstermiņa riski olšūnu donorēm. Kādi tie ir? Pirmkārt, olnīcu hiperstimulācijas sindroms — stāvoklis, ko rada palielināts folikulu izmērs, kas izraisa sāpes vēderā, šķidruma aizturi vēdera dobumā un vairākus citus simptomus. Šādu stāvokli konstatē laikus un nekavējoties novērš, jo donore ir ciešā ir ārstu uzraudzībā. Otrkārt, ir iespējama arī individuāla medikamentu nepanesība, asiņošanas un infekcijas riski (saskaņā ar pētījumiem mazāk nekā 0.5% gadījumu), kā arī trauksme, diskomforts, sāpes, kuru dēļ donore var kavēt skolu, darbu vai atcelt citus ikdienas dzīves plānus. Taču neauglība nekādā ziņā nav šo risku vidū. Iepriekš minētās komplikācijas tiek izrunātas ar donori pirmajās pārrunās un parasti ir ātri novēršamas.

Ja izskata bažas, ka procedūra ilgtermiņā var palielināt olnīcu vēža risku, jāuzsver, ka pētījumu dati neuzrāda saikni starp medikamentu lietošanu ovulācijas stimulācijās un ļaundabīgām onkoloģiskām slimībām, tostarp krūts un olnīcu vēzi. Līdz ar to tas nav arguments aizliegt olšūnu ziedojumu nedzemdējušām sievietēm.

„Dažkārt saskaros ar viedokli, ka olšūnas izņemšana var nozīmēt, ka pašai donorei sāks trūkt olšūnu sava bērniņa ieņemšanai. Ir jāsaprot — nav pierādījumu, ka procedūra samazina donoru olšūnu rezerves. Sievietes organisma rezerves ir milzīgas: meitenes piedzimst ar miljoniem folikulu jeb olšūnu „kūniņu”, no kuriem auglīgajā dzīves periodā no olnīcām cikliski attīstās un izdalās 400–500 pilnīgi nobriedušu un apaugļoties spējīgu olšūnu. Katru mēnesi par olšūnu gatavojas nobriest astoņi līdz 16 folikuliņi, taču tikai viens kļūst par olšūnu, kamēr citi iet bojā. Olnīcu stimulācijas laikā ir iespējams arī no pārējiem folikuliem iegūt olšūnas, un tas neizraisa sievietes rezervju zaudējumus. Iztrūkuma risks būtu reāls tikai tad, ja vienai sievietei būtu spēja un vēlme dzemdēt vairākus simtus bērnu,” iedrošina reproduktoloģe.
Pētījumi liecina, ka olšūnu ziedošanai nav ilgtermiņa risku vai ietekmes uz sievietes veselību. Tomēr, ņemot vērā, ka olšūnu ziedošana ir saistītaar narkozi, rūpējoties vispārējo donores veselību, nav ieteicams veikt vairāk nekā sešus olšūnu ziedošanas ciklus.

Olšūnas netiek paņemtas no “kura katra”

„Iespējams, kādam liekas, ka klīnikas ir gatavas ņemt dzimumšūnas no ikviena, kas gatavs tās dot, taču šāds uzskats nav realitātē balstīts,” atklāj dr. Funka. Donores iziet ļoti stingru atlasi, un kļūšana par donori ir apliecinājums sievietes labajai veselībai un psihiskai stabilitātei. Šeit liela loma ir komandai, kas strādā ar donori, lai informētu par visām programmā iespējamajām blaknēm un situācijām, tādējādi izvairoties no pārpratumiem un neinformētības. Nav iespējams kļūt par donoru programmas dalībnieci arī bez psihiatra atļaujas. Katra donore pirms procedūras saņem un paraksta viņai īpaši sagatavotu medicīnisko procedūru piekrišanas veidlapu. Apzināta piekrišana novērš situācijas, kad riski var tikt uztverti nepareizi vai netikt uztverti vispār. Arī samelot par savu veselību donorei nav iespēju — sievietes iziet pilnu un detalizētu veselības pārbaudi, kas laikus atsijā nepiemērotas donores, kurām procedūra var kaitēt vai kuru dzimumšūnas nederēs augstajiem programmas standartiem. „Varbūt ierobežojumu ļaut olšūnu nodošanu tikai dzemdējušām sievietēm motivē bažas par ziedoto olšūnu veselīgumu, taču šis risks tiek novērsts visās veselības pārbaudēs, kas tiek veiktas, pirms donores tiek iesaistītas programmā. Turklāt ikviena klīnika rūpējas par veiksmīgāko rezultātu – medicīniskajā apaugļošanā tiek izmantots tikai pilnībā nobriedušas olšūnas,” apliecina ārste.

Nedzemdējušas sievietes ir psiholoģiski piemērotas olšūnu ziedošanai

Ir izskanējis viedoklis, ka sievietes, kam pašām nav bērnu, psiholoģiski nav piemērotas olšūnu ziedošanai, jo nezina, kā tas ir — būt par māti. „Uzskatu, ka tas ir ļoti aizspriedumaini. Pirmkārt, zinātniskajā literatūrā nav apliecinājumu šādai tēzei. Otrkārt, sievietes mēdz ziedot olšūnas tieši tāpēc, ka pašas bērnus vēl nevēlas, bet grib dāvāt iespēju kļūt par māti kādai, kas to nespēj pašas spēkiem, vai ziedo tāpēc, ka uz savu tuvinieku piemēra redzēja, cik sāpīgi tas ir — nespēt ieņemt savu bērniņu,” stāsta Neauglības ārstēšanas kampaņas reproduktoloģe dr.Funka.

Protams, olšūnas ziedojums var radīt potenciālus psiholoģiskus riskus (neskaidrība, nožēla, bailes vai vēlme satikt savu bērnu), bet tieši tāpēc donori tiek konsultēti, lai šādas sajūtas un vēlmes mazinātu jau sākotnēji, lai sievietes būtu pārliecinātas par savu rīcību un iespējamajām sekām. Ja procesa gaitā vai pēc tam donore ir mainījusi savas domas, viņai vienmēr ir tiesības atsaukt savu dzimumšūnu izmantošanu, ja vien materiāls nav jau izmantots. Jau tagad, bez jaunajiem likuma grozījumiem, tiek darīts viss, lai pirmkārt tiktu ievērotas donores intereses.

„Apkopojot visus pieejamos pētījumus un apsvērumus, neredzu vajadzību aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Ņemsim vērā — ja Latvijā 2017. gadā sievietes pirmo bērniņu dzemdēja vidēji 27.6 gados un vidējais dzemdētājas vecums kopumā ir 30.2 gadi, tad laiks, lai varētu ziedot olšūnas citām, paliek pavisam īss,” secina dr. Funka.

LA.lv