Veselam
Viedokļi

Māra Libeka: Aug veselības budžets. Un kilometri līdz tuvākajam dakterim 16


Māra Libeka
Māra Libeka
Foto – Valdis Semjonovs

Diezin vai vēl ir kāds cilvēks, kas nav dzirdējis, ka veselības aprūpei 2018. gadā piešķirts tik daudz naudas kā nekad iepriekš – vairāk nekā miljards eiro.

Ministru prezidents Māris Kučinskis savā uzrunā Saeimā norādīja, ka veselības aprūpes sistēma brēc pēc reformām, ka liela nauda esot liela atbildība un ka tas esot jāsaprot gan Veselības ministrijas vadībai, gan visiem nozares iestāžu vadītājiem un arī tās viedokļu līderiem.

Kādas tad būs tās tuvākā laika reformas, ko ministrija grasās īstenot? Rīcības plāns ir izlasāms tikko medicīnas darba organizatoriem nodotajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Tie jau radījuši sašutuma vētru nelielajās slimnīcās, kuru dienas stacionāriem krasi plānots samazināt darba apjomu, jo, tur, lūk, ārsti strādājot tā, ka pacienti nevarot justies droši. Daži ķirurgi jau paziņojuši, ka atstās Latviju, jo darba grupa, kas izdarījusi secinājumus par dienas stacionāriem, neorientējoties reālajā dzīvē.

Veselības ministrijas lozungs ir pieejamība, tikai katru gadu kilometri līdz šai pieejamībai pieaug. “Viņi laikam domā, ka cilvēki dzīvo tikai Bauskā, Aizkrauklē, Saldū, Tukumā un Ludzā, nevis 20 – 40 kilometrus no mazpilsētām. Kā gan no Bauskas rajona viņa gala lai operēts cilvēks nonāk Jelgavā un tiek atpakaļ? Ko lai dara tie iedzīvotāji, kuriem līdz reģionālajām slimnīcām un Rīgas klīnikām pusdiena jābrauc?” vaicā “Latvijas Avīzes” lasītājs. Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir vislielākās grūtības piekļūt ārstam, ja esi nabags. Plānojot reformas, šis apstāklis nav mazsvarīgs, taču nereti uz to tiek pievērtas acis un cilvēku neapmierinātība aug.

Pārmaiņas skars arī ģimenes ārstus, kurus ministrija vēlas pārorientēt vairāk ar seju pret pacientiem, liekot kvalitatīvāk strādāt un piešķirot ārstu praksēm papildu vairāk nekā 17 miljonus eiro. Paši ģimenes ārsti gan par to nekādu sajūsmu neizrāda un turpina lemt par jaunām protesta akcijām.

Tāpat kā Izglītības un zinātnes ministrija, arī Veselības ministrija vairāk orientējas uz pārmaiņām tur, kur vārgāks pretspēks un iespēja dabūt mazāk punu pierē.

Vai Veselības ministrija gatavojas veikt kādas reformas, lai milzīgās naudas summas, kas tiek ieguldītas invazīvajā kardioloģijā, atmaksātos un lai Latvija nebūtu vienā no pēdējām vietām mirstības ziņā no sirds un asinsvadu slimībām? Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka Igaunijā no 1998. līdz 2014. gadam saslimstība ar išēmisko sirds slimību no 1998. līdz 2014. gadam sarukusi par 60%, kamēr Latvijā – tikai par 30%. Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datus, Latvija mirstības ziņā no sirds infarkta (30 dienu laikā) ieņem 2. vietu aiz Meksikas. Savukārt pēc izdarītajām asinsvadu paplašināšanām ar stentu uz 100 000 iedzīvotājiem ierindojamies 2. vietā pasaulē. Stents ir ielikts, bet zāles pacientam naudas trūkuma dēļ vai nu nav iespējams iegādāties, vai tās neizraksta, īpaši, ja runā par lipīdus samazinošajiem medikamentiem. Tiesa, veselības aprūpe nosaka tikai 10% no kopējā rezultāta, pārējais ir uz mūsu ģenētikas, uzvedības, ēšanas paradumu rēķina, taču rodas šaubas, vai ministrija ir centusies analizēt šos rezultātus un meklējusi atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Nav arī skaidrs, cik lietderīgi ir tas, ka Latvija ieņem 3. vietu pasaulē pēc datortomogrāfu skaita uz miljonu iedzīvotāju un 4. vietu pasaulē uz tādu pašu iedzīvotāju skaitu pēc izdarītajiem kompjūtertomogrāfiskajiem izmeklējumiem. Ir iztērēti milzu līdzekļi, bet kāds no tiem ieguvums?

Nesen publiski tika paziņots, ka Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021. gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda eiro apmērā. Kā lai to sasaista kopā ar faktu, ka piekļuve ļaundabīgo audzēju medikamentiem Latvijā ir līdzīga kā Serbijā un Albānijā, valstīs, kas ir vairākas reizes nabadzīgākas par Latviju.

LA.lv