Veselam
Uzturs

Sarkanā gaisma šķīvī. Kas ir galvenie pārtikas alergēni0

Foto: Shutterstock

Par pārtikas produktu izvēli sūdzēties būtu grēks, ir pat piens bez laktozes, maize bez rauga un konfektes bez cukura. Bet kam vajadzīga tāda dažādība? Iespējams, tas saistīts ar pārtikas nepanesības un alerģijas atklāšanas iespējām, kas parāda, pret cik un dažādiem pārtikas produktiem cilvēka organisms var iebilst. Pētām, kas ir galvenie pārtikas alergēni, kāpēc mums veidojas alerģijas un kā šis fakts tiek izmeklēts laboratorijā.

Pārtikas produkti, kas izraisa pārtikas alerģiju un nepanesību, var būt vieni un tie paši, atšķiras vien reakcija organismā un izpausmes, ko izjūt cilvēks, apēdot konkrēto produktu. “Alerģija ir imunoloģiska slimība – organismā ir antivielas pret kādu pārtikas produktu vai arī ir imūnsistēmas šūnas, kas atpazīst konkrēto produktu, bet nav antivielu, skaidro alergologs Māris Bukovskis. Savukārt nepanesība nav saistīta ar imunoloģisko mehānismu – zarnās netiek izdalīts pietiekami daudz fermenta, kas šķeļ konkrētā produkta vielas.

 

Nāves skūpsts

Lai arī alerģija un pārtikas nepanesība ir ļoti individuāla un katram iespējami gan savi atšķirīgi alergēni, gan reakcija, ir septiņas lielākās pārtikas alergēnu grupas: olas, piens, kvieši, soja, augļi un dārzeņi, jūras veltes un rieksti. Tas sevī ietver simtiem produktu, kuru sastāvā šis septiņnieks var atrasties.

“Alerģiskākie no visiem ir jūras veltes un rieksti, tie visbiežāk var izraisīt anafilaksi, kas cilvēka veselībai ir visbīstamākā,” teic Māris Bukovskis. Anafilakse jeb anafilaktiskais šoks ir nopietna alerģiska reakcija ar ātru attīstīšanos un iespējamu letālu iznākumu, ja nepieciešamā palīdzība cilvēkam netiek sniegta momentāni.

Alerģijas un nepanesības izpausmei ir dažādas smaguma pakāpes. Vieglākā no tām – ādas apsārtums un nieze, nātrene, izsitumi. Smagākas pakāpes alerģiska reakcija izraisa sāpes pakrūtē, sliktu dūšu, vemšanu, caureju un vēdersāpes. Trešā pakāpe – balsenes tūska un astma, kas cilvēka dzīvībai kļūst bīstama, šīs reakcijas parasti rodas pāris minūtēs.

Ja cilvēks ir izteikti alerģisks, pēc konkrēta produkta apēšanas var pazemināties asinsspiediens, parādīties reiboņi un sirds aritmija, kam seko dzīvībai bīstamais anafilaktiskais šoks.

“Ir reģistrēti gadījumi, kad sieviete mirusi pēc tam, kad skūpstījusies ar vīrieti, kurš pirms dažām minūtēm bija ēdis zemesriekstu sviestu,” piemēru min alergologs. Alerģija tās augstākajā pakāpē nav joka lieta. Lai arī ierasts, ka alergēnus nosaka zīdaiņiem un maziem bērniem, tie var izpausties pieaugušā vecumā. Lai pārliecinātos par savu veselību un organisma reakcijas izmaiņām, iespējams veikt īpašus alergēnu testus.

 

Ieklausīties organismā

Foto: Shutterstock

Ikvienam iespējams savu jautājumu risināt divējādi – konsultējoties ar ārstu pirms laboratoriskiem izmeklējumiem vai pēc analīžu veikšanas pie ārsta izzināt rezultātus kopā. “Abos gadījumos svarīgas ir pacienta subjektīvās sūdzības un slimības vēsture, piemēram, “visu mūžu esmu ēdis banānus, bet tagad kaut kā sāk sāpēt vēders”,” kā piemēru aizdomām par veselības izmaiņām min Centrālās laboratorijas vadītājs Uģis Bērs.

Patlaban pieejami dažādu veidu asins izmeklējumu paneļi, ko cilvēks var izvēlēties: minēto septiņu pārtikas produktu standarta panelis, tad īpašs, piemēram, augļiem un dārzeņiem, vai kombinēts ar citu veidu alergēniem, teiksim, putekļiem vai augiem. Nākotnē ikviens varēs laboratorijā arī pilnībā sastādīt savu alergēnu paneli, izvēloties specifiskus alergēnus no dažādām to grupām.

 

Analīzes vienmēr ir atbilde

No asins analīzēm tiek paņemts serums jeb asins plazma bez fibrinogēna. Serumā antivielu ir visvairāk, tāpēc iespējams izpētīt visprecīzāk. Serums tālāk tiek ielikts stobriņā. Tas savienots ar testa sistēmu, kurā ievietoti pacienta izvēlētie imobilizēti alergēni, piemēram, banāns, ābols, ķirsis un citi. No seruma nāk antivielas, ķīmisku reakciju ietekmē tās saķeras un atpazīst konkrēto produktu. Jo vairāk saķeras, jo lielāka alergēna koncentrācija tilpuma vienībā.

“Ja alergēns ir iedarbojies, cilvēkam antivielas cirkulē asinīs. Tādā veidā mēs ziņojam rezultātu, antivielu koncentrācija pret banāniem serumā ir, piemēram, 56 vienības mililitrā,” skaidro Uģis Bērs.

Diennakti pēc analīžu nodošanas pacients atbildē saņem sarakstu ar alergēniem un kvantitatīvu vērtējumu tam, cik antivielu pret noteikto pārtikas produktu ir noteiktas.

“Neliels antivielu līmenis rezultātos ir normāls, reti kuram cilvēkam visi rādītāji ir uz nulles atzīmes.

Ja antivielu līmenis ir virs normas, tad gan, iespējams, ir šā produkta nepanesība,” konkretizē laboratorijas vadītājs.

Medicīnai attīstoties, arvien pieejamāka kļūst arī molekulārā diagnostika jeb alergēnu komponentu diagnostika, kurā tiek pētīta ne tikai antivielu ietekme uz pārtikas produktiem, bet vēl sīkāk – uz dažādiem olbaltumiem, kas atrodas produktos.

 

Pirms dodies veikt testu

1. Godīgi izvērtē savu uzturu.

2. Izvēlies alergēnu paneli, kas visprecīzāk atspoguļo ikdienas uzturu.

Saistītie raksti

3. Neizvairies no iespējamā alergēna. Ja ir smaga atbildes reakcija, speciāli nepakļauj dzīvību briesmām un neēd, piemēram, riekstus, kas izraisa elpceļu aizsprostošanos. Ja reakcija ir spēcīga, tik un tā būs testos nosakāma. Bet, ja katru dienu dzerts piens un ar laiku ir aizdomas, ka tā dēļ pēkšņi sācis pūsties vēders, pirms testa veikšanas speciāli nepārstāj to lietot.

 

Mūsu eksperti:

Māris Bukovskis, Latvijas Alergologu asociācijas valdes priekšsēdētājs, alergologs un pneimonologs, LU Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras docents

Uģis Bērs, Centrālās laboratorijas vadītājs

 

LA.lv