Veselam
Sekss

Seksā nepiesātināmie: sekss un bipolārie traucējumi 16

Foto – Fotolia/ Schum

Vai tik amorāli un samaitāti ir tie, kuri nevar apstāties, meklējot asas izjūtas un vai visu aprijoša vēlme pēc seksa var būt garīgās slimības pazīme? Atbilde ir: jā. Bet hiperseksualitāti var ārstēt. Par savu pieredzi stāsta Džesa Melankolija, kura aktīvi aizstāv cilvēkus ar garīgajām slimībām.

Hiperseksualitāte vai paaugstināts libido parasti sastopams cilvēkiem, kas cieš no bipolāriem traucējumiem vai maniakāli depresīvās psihozes. Cilvēks piedzīvo garastāvokļa svārstības: entuziasmu, enerģijas pieplūdumu, piedzīvojumu alkas (māniju) nomaina skumjas un intereses par dzīvi zaudējums (depresija).

Mānijas fāzē seksuālās vēlmes sasniedz maksimumu, bieži vien ir vairāk nekā viens seksuālais partneris. Cilvēkam ir nosliece uz neregulāriem sakariem, nebeidzamu pornogrāfijas aplūkošanu un nespēju izvairīties no erotiskām fantāzijām pat darbā.

Forumi, kas veltīti bipolāriem traucējumiem, ir pilni ar atklāsmēm par piedzīvojumiem. Daži noved pie sirdi plosošām sekām. Stundas, kas pavadītas masturbējot, orģijas, izjukušas laulības, risks saslimt ar AIDS vai citām infekcijām. Daudzi pacienti ir gatavi lietot medikamentus, lai “nomierinātu mūžīgo niezi”.

Lūk, kā apraksta savu stāvokli cilvēku ar garīgām slimībām tiesību aizstāve Džesa Melankolija:

“Hiperseksualitātes stāvoklī es jūtu spēcīgas seksuālās iekāres uzplūdu lēkmes. Tas ir līdzīgi kā tauriņi vēderā laikā, kad esi iemīlējies. Pateicoties tam, tava pašapziņa paceļas augstu debesīs. Kārdinājums nodarboties ar seksu, cik drīz vien iespējams, ir tik intensīvs, ka es burtiski to jūtu ar visu ādu. Šo vēlmi nevar apspiest. Man ir aktīvi jāpretojas tam, ko mans ķermenis mēģina darīt. Ja neveikšu piesardzības pasākumus, es izdarīšu kaut ko, ko vēlāk nožēlošu.

Man ir laimīga laulība un brīnišķīgs vīrs, un mani bipolārie traucējumi rada daudzas problēmas. Pagājušajā gadā es iestrēgu mānijas fāzē uz vairākiem mēnešiem. Tad es pilnībā zaudēju kontroli pār sevi un ļāvos straumei.

Man vienmēr bija par maz, nekas nevarēja mani apturēt. Lai gan es cīnījos ar savām seksuālajām vēlmēm, man tas izdevās ar grūtībām.

Tagad es varu domāt racionāli un mēģināt saprast, kas izraisīja dzīšanos pēc seksa. Es un mans vīrs izstudējām visus avotus, ko varēja atrast par hiperseksualitāti, un viņš man piedeva. Es vienmēr būšu atbildīga par savu rīcību, bet tagad es zinu, ka mana rīcība bija biežs bipolāro traucējumu simptoms.

Katru dienu es ciešu no dziļas vainas izjūtas par savu neuzticību, bet man vairs nav kauns par sevi. Tas, kas notika, bija briesmīga kļūda, bet es guvu mācību no tās. Zināšanas dod spēku, un katru dienu es cenšos atkal kļūt par sava ķermeņa saimnieci. Un es ceru, ka kādreiz man tas izdosies uz visiem laikiem.

Nekaunieties par savu rīcību. Izdariet secinājumus un dzīvojiet tālāk. Ja tu vai kāds no tuviniekiem piedzīvo hiperseksualitātes simptomus vai citus simptomus, nekavējieties, konsultējieties ar ārstu.”

 

Avots: psychologies.ru

LA.lv