Veselam
Dzīvesveids

Kāpēc senatnē gāja gulēt naktī divas reizes, pa vidu pat reizēm ejot ciemos5

Foto – cameralabs.org

Astoņu stundu miegs ir mūsdienu jaunievedums

Iedomājies, ka tu dzīvo 18. gadsimtā. 20.30 vakarā tu uzliec nakts mici, nopūt sveces un aizmiedz. Paguli dažas stundas. 2:30 mosties, uzvelc virsdrēbes un ej ciemos pie kaimiņiem. Viņi arī neguļ. Mierīgi lasa, skaita lūgšanas vai mīlējas. Tāpēc, ka pirms elektrības laikmeta miegs divas reizes naktī bija normāla prakse it visur. Tajos laikos cilvēki naktī piecēlās uz dažām stundām un pēc tam devās atpakaļ uz gultu līdz rītausmai.

Miega režīmu – divas reizes naktī – pirmo reizi atklāja Rodžers Ekerčs (Roger Ekirch), Virdžīnijas universitātes vēstures profesors. Viņa pētījumi atklāja, ka ne vienmēr pastāvējis nepārtraukts astoņu stundu miegs. Cilvēkiem pierastāk bija gulēt divus īsākus brīžus 12 stundu laikā – vispirms trīs vai četras stundas miega, tad divas vai trīs stundas nomoda un tad – laiks miegam līdz rītam. Tāda kārtība pieminēta literatūrā, tiesu dokumentos un personīgos pierakstos. Tas bija vispārpieņemts un visiem zināms fakts par nakts atpūtu.

Piemēram, angļu ārsts rakstīja, ka ideāls laiks mācībām un pārdomām ir laiks starp “pirmo miegu” un “otro miegu.” Džefrija Čosera  „Kenterberijas stāsti” varone gāja gulēt pēc “pirmā miega”. Un, skaidrojot iemeslu, kāpēc strādnieku šķiras ģimenēm ir daudz bērnu, ap 1500. gadu, ārsts norāda, ka pēc pirmā miega cilvēki parasti nodarbojās ar seksu. Rodžera Ekerča grāmatā “Dienas beigās. Stāsts par nakti” ir daudz šādu piemēru.

Bet ko cilvēki darīja šajās brīvajās stundās naktī? Visu, ko vien varat iedomāties. Lielākā daļa palika savās guļamistabās un gultās, dažreiz lasīja, nereti skaitīja lūgšanas. Bija īpašas lūgšanas, kuras ieteicamas skaitīšanai laikā starp diviem miega periodiem. Citi smēķēja, sarunājās ar gultas biedru vai nodarbojās ar seksu. Īpaši aktīvie apciemoja kaimiņus.

Eksperimentā ar miegu, kad ierobežots apgaismojums, atklāj neparastu stāvokli

Foto – Shutterstock

Kā zināms, šī prakse mainījās. Ekerčs izmaiņas saista ar elektriskā apgaismojuma parādīšanos telpās un uz ielām, un ar kafijas popularitāti. Rakstnieks Kreigs Koslofskis par šo tēmu prāto grāmatā “Vakara impērija”. Ar ielu apgaismojuma izplatīšanos nakts vairs nepiederēja noziedzniekiem un sabiedrības padibenēm. Šo laiku varēja izmantot darbam vai socializācijai.

Zinātne atbalsta vēsturisku grāmatu ierakstus. Pētnieki veica četru nedēļu ilgu eksperimentu, kurā piedalījās 15 vīrieši. Viņi dzīvoja apstākļos ar ierobežotu apgaismojumu dienas laikā. Ar viņiem sāka notikt kaut kas dīvains – dalībnieki sāka pamosties nakts vidū.

Divpadsmit stundu periodā dalībnieki parasti vispirms gulēja četras vai piecas stundas, tad modās un palika nomodā vairākas stundas, tad atkal gulēja līdz rītam. Kopumā viņi gulēja ne ilgāk par astoņām stundām. Periodu starp abiem miegiem raksturo neparasts miers, kā meditācijas stāvoklī. Tas neatgādināja nīkšanu un grozīšanos gultā, ko daudzi no mums ir piedzīvojuši. Eksperimenta dalībnieki nesatraucās par šo pamošanos, viņi šajā laikā atslābinājās.

Rasels Fosters (Russell Foster), Oksfordas neiroloģijas profesors norāda, ka arī standarta miega režīmā pamošanās naktī nav iemesls bažām. “Daudzi cilvēki mostas naktī un krīt panikā. Es izskaidroju viņiem, ka viņi atgriežas pie divdaļīgā miega režīma”, – saka profesors.

Informācijas laikmets „vienā ūdens malkā”

Lai gan rakstā teikts, ka gulēšana divas reizes naktī nesniedz nekādas priekšrocības, grūti iedomāties, ka šāds miega modelis nepanāktu ilgtermiņa sekas uz mūsu ikdienas apziņu. Kādas priekšrocības mēs varētu gūt no dažām stundām “neparasta, meditācijai līdzīga miera?” Ar mūsu ikdienas saspringto režīmu mēs pat neapsveram citu miega veidu iespējas un priekšrocības, jo astoņu stundu miegu izraisa nogurums. Protams, mēs nevaram atgriezties pie dzīvesveida pirms elektrības ar agrīnu gulētiešanu un agru celšanos. Bet varbūt mēs varētu izmantot šīs zināšanas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un atklātu alternatīvus prāta un laika veidus.

Ja interesē vairāk uzzināt par mūsdienu pasauli un tās ietekmi uz mūsu prātu, jālasa Duglasa Raškofa (Douglas Rushkoff) grāmata “Tagadnes šoks: kad viss notiek tieši tagad”. “Fakts ir tāds, ka laiks nav neitrāls. Stundas un minūtes nav universālas, bet noteiktas. Dažas lietas mums vieglāk padodas no rīta, bet citas – vakaros. Turklāt šis laiks mainās, pamatojoties uz pašreizējo situāciju divdesmit astoņu dienu Mēness ciklā. Vienas nedēļas laikā mēs esam ražīgāki agri no rīta, bet nākamnedēļ – dienā.

Tehnoloģijas ļauj mums to visu ignorēt. Mēs varam veikt lidojumu pāri desmit laika joslām. Varam iedzert miegazāles un vēlāk dzert zāles pret uzmanības deficīta sindromu, lai pamostos nākamajā rītā. Mūsu tehnoloģijas attīstītās ar tādu ātrumu, kādā mēs tās izdomājam. Bet mūsu ķermenis ir evolucionējis tūkstošiem gadu, mijiedarbojoties ar spēkiem un parādībām, kurus mēs pat neapjaušam. Mums ne tikai ir jāņem vērā ķermeņa ritmi…ķermenis balstīts uz simtiem, varbūt tūkstošiem stundu ieklausīšanās, saistīšanās un sinhronizācijas ar daudzām lietām. Cilvēki nespēj strauji attīstīties. Mūsu ķermeņi mainās pilnīgi atšķirīgā laikā”.

Bet Raškofs neprasa atteikties no iPhone un digitālā dzīvesveida. Viņš ir par to, lai tiktu atrasti veidi, kā tehnoloģijām sadarboties ar mums un bioloģiski aktivizēt: “Jā, mēs piedzīvojam hronobioloģisku krīzi ar depresiju, pašnāvībām, vēzi, zemu darba ražīgumu un sociālo diskomfortu, jo rupji pārkāpjam ritmus, kas uztur mūs pie dzīvības un atrodas sinhronizācijā ar dabu un vienam ar otru. Bet fakts, ka mēs mācāmies, dod mums iespēju pārvērst krīzi par iespēju. Tā vietā, lai ķermeni saskaņotu ar digitālo tehnoloģiju mākslīgajiem ritmiem, mēs varam pielietot tehnoloģijas un apvienot savu dzīvesveidu ar savu fizioloģiju”.

Savā vēlmē neatpalikt mēs esam iesaistīti visā, kas notiek, vienlaicīgi. Varbūt tā ir nepareiza pieeja. Nepareiza attieksme pret laiku? Mums jāapzinās ieguvumi no jaunās izpratnes par laiku un jācenšas dzīvot saskaņā ar to.

 

Avots: cameralabs.org

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
PVO: Mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav cilvēkam bīstams
5 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Cik vecs patiesībā ir tavs ķermenis? Viedie svari atklāj veselību jaunā līmenī
6 stundas
LE
LETA
Veselam
Kas notiks ar pakalpojumu “aprūpe mājās” Bauskas novadā? Dome paziņo plānus
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Sola atvieglot parādu dzēšanu
21 minūtes
LE
LETA
Dabā
Latvijai tuvojas karstuma vilnis? Sinoptiķi nāk klajā ar negaidītu prognozi
4 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
PTAC soda SIA “Kesko Senukai Latvia”
53 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Dundagā ap 350 cilvēku protestē pret domes vadības stilu
30 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Igaunijas piekrastē atrasts jūrā pazudušā Aiga Audera kajaks
1 stunda