Veselam
Psiholoģija

Sievietes liktenis mīlēt un ciest?! Kā izvairīties no toksiskām attiecībām 16

Foto – Shutterstock

Par toksiskām mēdz dēvēt neirotiskas attiecības. Ir vairākas pazīmes, pēc kurām skaidri var saprast, ka notiek kaut kas neveselīgs.

Pirmā pazīme – partneris neinteresējas par tavu dzīvi. Viņu neinteresē, kur un par ko tu strādā, kā tev patīk pavadīt atvaļinājumu utt. Tu kā cilvēks, kā personība ar savām īpatnībām, ieradumiem, hobijiem – viņam neesi vajadzīga. Tu viņam esi vajadzīga kā funkcija, nevis kā cilvēks kopumā.

Otrā pazīme – tu esi gatava nākamajam posmam, bet viņš nē. Jūs satiekaties vairāk nekā sešus mēnešus, bet viņš nepiedāvā dzīvot kopā, lai gan tu būtu gatava piekrist. Vai jūs jau ilgi dzīvojat kopā, bet viņš nepiedāvā apprecēties, lai gan tev ļoti to gribētos. Vai jūs precaties, bet viņš nevēlas bērnus, lai gan tu vēlētos kļūt par māti. Tās ir toksiskas attiecības, kad tavs partneris ignorē tavas pamata vajadzības un vēlmes. Tas nenozīmē, ka viņš ir slikts cilvēks, viņš var arī nevēlēties bērnus vai ko citu, tās ir viņa tiesības. Tikai no šī brīža jūsu attiecības kļūst toksiskas – tev.

Trešā pazīme – viņš liek tev mocīties greizsirdībā vai iesaka palikt tikai draugiem, lai gan skaidri redzams, ka esi iemīlējusies.

Vissvarīgākā pazīme – šīs attiecības tev nesniedz prieku. Gluži pretēji, visu laiku tu esi saspringta, tev ir grūti, tev nav komfortabli. Viņš piezvanīja, bet tad pazuda uz nedēļu. Tu raksti viņam sociālajos tīklos, sūti SMS, bet viņš neatbild. Tad parādās, un pēc tam atkal pazūd. Viņš neiepazīstina ar saviem draugiem. Vai vispār jūs saista tikai sekss, bet uz kino, pastaigāties vai uz restorānu jūs neejat kopā, tam viņam ir citi cilvēki. Un nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ viņš tā uzvedas. Svarīgi ir viens: viņš nedomā par to, ka nodara tev sāpes.

Bet tas viss nav par viņu. Tas viss ir par tevi.

Tā esi tu, kura nonākusi toksiskās attiecībās, tas tev bijis vajadzīgs visdažādāko iemeslu dēļ. Problēma, kā parasti, nāk no bērnības: kāds tev iemācījis, ka mīlestība – tā ir, lūk, tāda – ar ciešanām un pārdzīvojumiem.

Mūsu sievietēm ir vajadzīgs sevi žēlot. Ciest un žēlot sevi. Galu galā, patiesībā tas viss notiek viņas galvā. Tajā risinās scenāriji par vīrieša pāraudzināšanu, pakļaušanu vai vēl kādi citi. Tajos viņš ir nelietis, bet viņa – svētā. Šajās attiecībās viņa spēlē abu vietā.

Vēlāk šīs sievietes atcerēsies: reiz bija man Īsta Mīlestība – vēl trīs gadus pēc tam nevarēju atjēgties. Viņas neirotiskajā priekšstatā par pasauli mīlestības dziļumu, kvalitāti nosaka ciešanu lielums. Viņas uzskatos laime – tas ir ar grūtībām, ar asinīm un sviedriem grūtajam liktenim izplēsts mazs gabaliņš, kuru vēl nepieciešams ar lielām pūlēm saglabāt un aizsargāt.

Veidojas šī nepareizā saikne: Es ciešu – es mīlu. Mīlestība – ciešanas. Man žēl sevis, jo es ciešu. Lūk, īsts neirotiķis ir izveidojies.

Bet mīlestība ir pozitīvo emociju pieplūdums un nekas cits. Tā ir laime, prieks. Tai nav negatīvās puses, nav upurēšanās, nav padevības.

Piezīme: pašā attiecību iesākumā vīrietis uzvedas ļoti labi. Viņam vajag iepatikties un viņš cenšas. Viņš uzvedas ļoti taktiski, pieklājīgi, aplido. Bet vēlāk, kad viņš sajūt, ka sieviete uzvedas kā upuris… Atgriezīsimies pie stāsta par nepiezvanīšanu: viņš nezvana, kaut gan bija solīts. Viņa raksta SMS, jautā, kas noticis, kur viņš pazudis. Un viņš jūt, ka viņa neapvainojas, neuzskata tādu rīcību par nepieņemamu. Tas ir – pret viņu tā VAR izturēties. Viņš pārstāj uzskatīt viņu par vērtību, cienīt, pārstāj domāt par viņu kā sievieti, ar kuru gribētos veidot kopīgu nākotni. Tas viņai rada jaunu ciešanu vilni: viņš jānotur. Sieviete jūt vīrieša atsalšanu, pašapziņa katastrofāli samazinās un viņa sāk domāt, ka nav pietiekami laba, mēģina vairāk viņam iepatikties. Un viss aiziet pa apli.

Vai ir iespējams pārraut šo apburto loku? Protams. Precīzāk, tajā var neiekļūt. Un metode ir ļoti vienkārša: tiklīdz jūti, ka tev nepatīk, kā vīrietis uzvedas, kā runā, kā izturas pret tevi, tev tas ir jāapzinās un jāatzīst: tā ir taisnība. Tev neizlikās, to nevajag norakstīt uz viņa nogurumu vai kādiem citiem ārējiem apstākļiem. Un, otrkārt, tev jāpasaka viņam, ka tāda uzvedība tev nepatīk. Jāpasaka vienu reizi. Ja kas tamlīdzīgs atkārtojas – viss, attiecības nekavējoties jāpārtrauc. Es aicinu pievērst tam uzmanību: nekādu atkārtotu sarunu. Nekādu “Nu es taču tev lūdzu!” Viss, ja viņš no pirmās reizes nesaprata, ka pret tevi tā nevar izturēties, vai, visticamāk, neuzskatīja par vajadzīgu pievērst uzmanību taviem vārdiem, šīs attiecības tev nekad nebūs komfortablas. Tās būs toksiskas. Nav pat svarīgi, vai tu ieņemsi upura vai mātes, kura nolēmusi pāraudzināt zēnu un iemācīt viņam labas manieres, lomu.

Viss ir vienkārši: viņš ir tāds, kāds ir. Un tu esi tāda, kāda esi. Jums vai nu kopā ir labi, vai jāšķiras. Turklāt labāk vēl pirms esat paņēmuši kopīgu mājokļa kredītu un dzemdējuši trīs bērnus.

Autors: psihologs Mihails Labkovskis

LA.lv