Veselam
Sekss

Labāki rezultāti dzemdībās ir, ja sievietei ļauj bērniņu stumt instinktīvi, nevis sekojot mediķu norādēm, liecina pētījumi7

Foto – Shutterstock.com

Šis raksts bija publicēts žurnālā “Praktizējoša Vecmāte” (The Practising Midwife) 2015. gada jūnijā. Lai arī tas ir domāts vecmātēm, atziņas noderēs visām sievietēm, lai pārliecinātos, ka instinktīva uzvedība uzlabo dzemdību rezultātus. Tas var palīdzēt, izvēloties speciālistu – vecmāti vai ārstu – kurš ļauj piedzīvot šādu pieredzi. Kā redzams, pētījumi pierāda, ka instinktīva sievietes uzvedība dzemdību izstumšanas periodā rada labākus rezultātus nekā visnotaļ ierastā prakse, kad mediķi instruē, kad un kā sievietei būtu bērns jāstumj.

Klīniskās vadlīnijas rekomendē, ka sievietei pašai būtu jāvada sava bērniņa izstumšana, kad viņa jūt izstumšanas kontrakcijas (National Institute for Health and Care Excellence (NICE) 2014). Tomēr realitātē mūsu kultūrā dzemdību aprūpē kā norma iegājusies tā saucamais vadītais izstumšanas periods – kad vecmāte vai ārsts nosaka, kā bērnu stumt. Sievietēm joprojām saka, kad un kā to darīt, kad stumt un kad ne. Lai atbalstītu fizioloģiskas dzemdības, mums būtu jāpārskata šī prakse. Mums jāsaprot, kā tas ietekmē sievietes dzemdību pieredzi. Šajā rakstā diskutēsim par instinktīvu izstumšanas perioda uzvedību fizioloģiskās dzemdībās bez komplikācijām.

Pašreizējo, vadīto pieeju dzemdību izstumšanas periodam pamatā ir izpratne par dzemdībām tikai kā mehānisku notikumu: sākumā atveras dzemdes kakliņš, tad bērniņu stumj cauri vagīnai. Tomēr tas neatspoguļo multidimensionālo un individuālo dzemdību dabu. Bērniņa noslīdēšana, rotācija un dzemdes kakliņa vēršanās var notikt atšķirīgi un ne vienmēr saistīti.

Vēlme mazuli stumt rodas no noteiktas bērna galviņas pozīcijas iegurnī (Roberts et al 1987). Tāpēc var būt tā, ka dzemdes kakliņš ir pilnībā atvēries, bet bērniņš vēl nav noslīdējis tā, ka būtu vēlme viņu stumt. Bet var būt arī situācija, kad vēlme mazuli stumt rodas tad, kad dzemdes kakliņš vēl nav atvēries. Direktīvs jeb citu vadīts sievietes izstumšanas periods dzemdībās – kad saka, kad un kā stumt vai nestumt, – noraida individuālo sievietes ķermeņa un dzemdību fizioloģiju. Turklāt tas ir pretrunā ar priekšstatu, ka sieviete pati vislabāk pārvalda savu ķermeni un jūt, kā dzemdēt.

Vadīts iztumšanas periods

Vadītā izstumšanas periodā pieņemts – tiklīdz ir pilns dzemdes kakla atvērums, sievieti aicina bērniņu stumt, lai veicinātu bērna noslīdēšanu. Parasti tiek izmantota tā saucama Valsalva izstumšanas metode vai tās variācijas, kas nozīmē – ieņemt dziļu elpu, kontrakcijai sākoties; aizturēt elpu, muti turot aizvērtu; stumt bērnu uz leju astoņas līdz desmit sekundes; ātri atbrīvot elpu; ieņemt nākamo dziļo elpu un atkārtot to pašu, līdz kontrakcija beidzas (Yildirim and Beji 2008). Vadīts izstumšanas periods tika ieviests, lai saīsinātu izstumšanas jeb otro dzemdību periodu, ticot, ka tas var uzlabot dzemdību rādītājus sievietēm un bērniem (Bosomworth and Bettany-Saltikov 2006). Taču pierādīts, ka mediķu vadīts izstumšanas periods palielina negatīvus rezultātus – rodas izmaiņas asins cirkulācijā (Tieks et al 1995), ir vairāk starpenes traumu un ilgtermiņa negatīvas ietekmes uz urīpūšļa funkciju un iegurņa pamatnes veselību (Bosomworth and Bettany- Saltikov 2006; Kopas 2014).

Valsalvas metode izstumšanā tāpat mazina skābekļa pieplūdi bērniņam caur placentu (Aldrich et al 1995). Līdzšinējie pētījumu neliecina, ka mediķu vadītam izstumšanas periodām būtu pozitīva ietekme uz dzemdību iznākumiem bērnam, vajadzīgi tālāki pētījumi (Kopas 2014; Prins et al 2011).

Izstumšanā pēc Valsalvas metodes neatspoguļojas sievietes instinktīvā stumšana (Kopas 2014). Instinktīvi sieviete sāk stumt, nebūdama pašā kontrakcijas sākumā un neievelk dziļu elpu pirms stumšanas: sieviete dažādo savu izstumšanu un stumj mazuli, būdama te pavērtu, te aizvērtu muti. Arī stumšanas piegājienu skaits vienas kontrakcijas laikā atšķiras un viņa var stumt nebūt ne visu kontrakcijas laiku. Sievietes instinktīvi mazuli stumj atšķirīgi, atkarībā no kontrakcijas dabas (kas arī ir atšķirīgas). Piemēram, ja kontrakcijas ir retas, sievietes nereti izmanto vairāk stūmienu izstumšanas laikā nekā, ja tās ir biežas. Šāds, instinktu vadīts izstumšanas veids, labāk apskābekļo bērniņu un ir efektīvāks par Valsalvas stumšanas metodi.

Kad sievietei neļauj stumt

Dažas sievietes vēlas bērniņu instinktīvi stumt, kad dzemdes kakla atvērums tomēr vēl nav pilnībā pilns (atvēries). To parasti traktē kā komplikāciju un aicina sievieti bērniņu nestumt, baidoties, ka varētu plīst dzemdes kakliņš. Tomēr – tam nav zinātnisku pierādījumu. Divos pētījumos pētīja izstumšanas periodu un atklāja, ka vēlme bērniņu stumt, pirms ir pilns dzemdes kakla atvērums, bija vērojama 20-40% dzemdību (Borrelli et al 2013; Downe et al 2008). Borelli atklāja sakarību – jo ātrāk vecmāte veica vaginālo apskati, kad sieviete bija izstāstījusi par vēlmi stumt, jo lielāka bija iespējamība, ka viņa novēros vēl līdz galam neatvērušos dzemdes kakliņu. Pētījumā arī novēroja, ka sievietes, kurām ātri radās vēlme stumt, biežāk dzemdēja pirmo reizi un tas notika 41% gadījumu, kad bērniņš bija tā saucamajā mugurējā guļā. Abos pētījumos secināts, ka agra vēlme bērnu stumt ir tikai variācija par normālo dzemdībās un nav saistāma ar komplikācijām. Iespējams, ir arī fizioloģisks pamats, kāpēc rodas agrā vēlme stumt? Piemēram, papildus spiediens varētu palīdzēt bērnam ievirzīties ērtākā pozīcijā (anteriorā) vai pavērt dzemdes kaklu.

Būtu jāņem vērā arī, kā sievieti ietekmē likšana stumt vai nestumt, kad vēlme to darīt jau ir. Tiklīdz bērns spiež uz nerviem iegurņa rajonā, kas rada vēlmi stumt, sieviete nespēj kontrolēt stumšanu. Aicinājums nestumt būtu kā ieteikums nemirkšķināt acis vai neelpot. Tas arī var radīt sievietei sajūtu, ka viņas ķermenis ir nepareizs un viņai vajag pretoties savām dabiskajām sajūtām. Kad ir apspiesta viņa dabiskā ķermeņa vēlme stumt, viņai var būt grūti uzticēties un sekot savam ķermenim, kurš jau vēlējies “virzīties tālāk dzemdībās” (Bergstrom et al 1997). Aicinājums sievietei bērnu nestumt, kad viņa instinktīvi to vēlas, var dzemdētājā radīt stresu un neuzticību sev.

Cita situācija, kad sievieti aicina bērnu nestumt, ir bērna galviņas kronēšanās laikā – lai mazinātu iespējamo starpenes traumu rašanās iespējamību, palēninot galviņas dzimšanas tempu. Lēna galviņas piedzimšana mazina plīsumu iespējamību, jo palīdz audiem iestiepties maigi un lēnāk (Aasheim et al 2012). Ir virkne tehniku, ko izmanto ar mērķi palēnināt galviņas piedzimšanu, piemēram, dažādas tehnikas ar roku uzlikšanu. Tomēr, izmantojot šādu pieeju, mēs neatzīstam sievietes instinktīvu stumšanu (Aderhold and Roberts 1991). Viens ļoti mazs pētījums par četrām sievietēm, kas dzemdēja bez instrukcijām, rāda, ka viņas pašas instinktīvi mainīja elpošanu un pārstāja stumties, kad bērna galviņa kronējās. Tas saskan ar maniem novērojumiem par neiztraucētām dzemdībām.

Intensīvās sajūtas, ko sieviete izjūt bērna galviņas kronēšanās laikā, kavē viņas aktīvo stumšanos, kamēr dzemde turpina mazuli sumt maigi un lēni. Turklāt sieviete instinktīvi bieži pietur bērna galviņu vai savu starpeni kronēšanās laikā. Dažas sievietes vēlas sakļaut kājas kopā, ne tikai lai palēninātu dzemdības, bet arī, lai dotu iespēju  vairāk padoties starpenes audiem. Ja šādā brīdī sievietei liek “beigt stumt” vai “elsot”, vai “tikai nedaudz pastumties”, tas traucē viņai tik izšķirošā brīdī un liek domāt, ka viņa pati nesaprot, kā viņai jādzemdē. Instruēšana “atvērt kājas, lai dotu bērnam vietu” ir pretrunā ar viņas instinktiem, kas liek aizsargāt savu starpeni, aizverot to.

Secinājumi un ieteikumi praksei

Pētījumi pierāda, ka sievietes instinktīva, nevis mediķu vadīta, bērniņa stumšana otrajā dzemdību periodā ir visefektīvākā un tā ir drošāka gan sievietei, gan bērnam. Vislabākais eksperts tajā, kā un kad bērniņu stumt, ir pati sieviete! Citu norādes un izstumšanas perioda vadīšana liek secināt, ka dzemdētājai vajadzīgs vadītājs un pati viņa neko nesaprot un nejūt. Atbalstot un iedrošinot sievietei atraisīt savus instinktus dzemdībās, nevis vadot un instruējot, atraisa un stiprina sievietes iedzimto prasmi dzemdēt, liecina pētījumi.

Ieteikumi grūtniecēm un aprūpes personālam:

* Izglītojieties par dzemdību fizioloģiju. Lasiet, uzziniet vairāk par to, ka sievietēm ir iedzimtas spējas dzemdēt bez speciālām norādēm, ko un kā darīt.

* Parūpējieties, lai dzemdību vietā ir vide, kas veicina instinktīvu uzvedību – vājš apgaismojums, netraucētība, ērtas mēbeles un priekšmeti, kas netraucē kustēties un uz kurām var atbalstīties (grīdas paklājs, pufi, duša).

* Pozitīvi, ja vecmāte vai ārsts nejautā, vai sievietei ir vēlme bērniņu stumt, vai viņai ir spiedoša sajūta, jo tas var iztraucēt viņas būšanu sevī, instinktīvo uzvedību.

* Ja sieviete vecmātei saka, ka viņai ir vēlme stumties, būtu jauki, ja vecmāte vai ārsts apliecinātu, ka tas ir labi, bet neaicinātu viņu bērnu stumt – pienāks brīdis, kad viņa to darīs pati, spontāni, instinktīvi.

* Vecmātēm iesaku neveikt dzemdes kakla atvēruma pārbaudi, lai pārliecinātos, vai dzemdes kakls ir pilnībā atvēries. Ja jūs uzticaties sievietes izjūtām un vadāties, ka jāstumj tad, kad sievietei pašai šī sajūta atnāk, šāda pārbaude kļūst lieka.

* Netraucējiet sievieti viņas stumšanā, tajā, kā viņa to dara un kā elpo. Izvairieties no direktīvām norādēm. Ja jums jārunā, dariet to tā, lai stiprinātu viņas pašas spējas dzemdēt.

* Izvairīties teikt kādas norādes vai kā citādi iztraucēt sievieti, kad bērna dzimšanas laikā sievietei rodas instinktīva starpeni aizsargājoša uzvedība (tāda kā elsoša, kliegšana, kāju sakļaušana, pieskārieni bērna galviņai vai starpenei).

Avots: midwifethinking.com un ingentaconnect.com

Izmantotā literatūra:

Aasheim V, Nilsen ABV, Lukasse M et al (2011). ‘Perineal techniques during the second stage of labour for reducing perineal trauma’. Coch Data Sys Rev, 12: CD006672. DOI: 10.1002/14651858.CD006672.pub2.

Aderhold K and Roberts JE (1991). ‘Phases of second stage labor: four descriptive case studies’. Jour Nurse- Midwif, 36(5): 267-275.

Aldrich C, D’Antona D, Spencer JAD et al (1995). ‘The effect of maternal pushing on fetal cerebral oxygenation and blood volume during the second stage of labour’. Brit Jour Obs Gyn, 102(6): 448-458.

Bergström L (1997). ‘”I gotta push. Please let me push”: social interactions during the change from the first to second stage of labour’. Birth, 24(3): 173-180.

Borrelli SE, Locatelli A and Nespoli A (2013). ‘Early pushing urge in labour and midwifery practice: a prospective observational study at an Italian maternity hospital’. Midwif, 29(8): 871-875.

Bosomworth A and Bettany-Saltikov J (2006). ‘Just take a deep breath: a review to compare the effects of spontaneous versus directed Valsalva pushing in the second stage of labour on maternal and fetal well- being’. MIDIRS Midwif Dig, 16(2): 157-165.

Downe S, Trent Midwives Research Group, Young C et al (2008). ‘The early pushing urge: practice and discourse’. In: Downe S (ed.). Normal childbirth: evidence and debate, 2nd edition. London: Churchill Livingstone: Elsevier.

Kopas LM (2014). ‘A review of evidence-based practices for management of the second stage of labour’. Jour Midwif Wom Health, 59(3): 264-276.

NICE (2014). Intrapartum care: care of healthy women and their babies during childbirth. NICE clinical guideline 190, London: NICE.

Prins M, Boxem J, Lucas C et al (2011). ‘Effect of spontaneous pushing versus Valsalva pushing in the second stage of labour on mother and fetus: a systematic review of randomised trails’. BJOG, 118(6): 662-670.

Roberts J, Goldstein S, Gruener JS et al (1987). ‘A descriptive analysis of involuntary bearing-down efforts during the expulsive phase of labor’. Jour Obs, Gyn Neon Nursing, 16(1): 48-55.

Saistītie raksti

Tieks FP, Lam AM, Matta BF et al (1995). ‘Effects of valsalva maneuver on cerebral circultation in healthy adults: a transcranial doppler study’. Stroke, 26(8): 1386-1392.

Yildirim G and Beji NK (2008). ‘Effects of pushing techniques in birth on mother and fetus: a randomized study’. Birth, 35(1): 25-30.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Kendama, velosipēds vai batuts – kas rada biežākās traumas mūsu bērniem?
20 stundas
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Latvānis dabas takās un degšķidrums uz oglēm! Kā palīdzēt, ja piknikā gūts apdegums?
21 stundas
AN
Annika Niedrīte
Veselam
“Izārstēšu vēzi ar vienu rokas pieskārienu!” Kā atpazīt viltus dziednieku?
22 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
FOTO: Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītais atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa
9 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš un Pļaviņš/Točs Jūrmalas posmā sasniedz astotdaļfinālu
9 stundas
LE
LETA
Pasaulē
FOTO: Viļņā “Baltijas ceļa” gadadienā sadodas rokās vairāk nekā 12 000 cilvēku
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Sekojot Baltijas valstu paraugam, tūkstošiem “Honkongas ceļa” dalībnieku apliecina savu vienotību
11 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: Lucavsalā notiek grupas “Skyforger” metāloperas “Kurbads. Ķēves dēls” atjaunotais uzvedums
8 stundas