Veselam
Ārstēšana

Simtiem un desmitiem vakanču Latvijas slimnīcās1


Latvijas Ārstu biedrības prezidentei un ģimenes ārstei Ilzei Aizsilniecei (no kreisās) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājai Lienei Cipulei arī Saeimas komisijas sēdē darba pilnas rokas.
Latvijas Ārstu biedrības prezidentei un ģimenes ārstei Ilzei Aizsilniecei (no kreisās) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājai Lienei Cipulei arī Saeimas komisijas sēdē darba pilnas rokas.
Foto: Karīna Miezāja

“No 1287 ģimenes ārstiem 349 ārsti ir pensijas vecumā. Rēķinot, ka vidēji vienā ārsta praksē ir reģistrēti 1500 pacientu, tas nozīmē – ja viņi šodien aizietu pelnītā atpūtā (un viņiem ir tiesības to darīt), tad vairāk nekā pusmiljons pacientu paliktu bez primārās veselības aprūpes,” Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ārkārtas sēdē vakar sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Ģimenes ārsti nesen saņēmuši vēstuli no rekrutēšanas biroja Lielbritānijā. Visi, neskatoties uz vecumu, tiek aicināti doties darbā uz Lielbritāniju. Viņiem tur sola 90 tūkstošus mārciņu lielu algu gadā plus trīs mēnešus nodrošināt ģimenes uzturēšanās un transporta izdevumus.

“Šis fakts mūs dara bažīgus – mūsu jaunie ārsti aizbrauc tur, kur ir labāks piedāvājums,” deputātus brīdināja asociācijas vadītāja.

Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”) pēc Daugavpils reģionālas slimnīcas trauksmes signāla par šovasar atceltajām plānveida operācijām anesteziologu reanimatologu trūkuma dēļ bija sasaucis ārkārtas sēdi, lai uzzinātu par situāciju arī citās slimnīcās, kā arī primārajā veselības aprūpē un rakstītu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ar brīdinājumu, ka mediķu algām ir jāatrod 120 miljoni eiro, lai 2020. gadā tās celtu par 20%, kā tas noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Runā jau desmit gadu

Šādas komisiju sēdes, kur vētīts cilvēkresursu trūkums medicīnā, arī iepriekšējās Saeimās sauktas ne reizi vien, bet situācija jau vairāk nekā desmit gadus nav jūtami mainījusies uz labo pusi. Arī Valsts kontrole (VK) nesen secināja, ka “Veselības ministrijas faktiskās darbības cilvēkresursu attīstības politikas ieviešanā nav būtiski uzlabojušas veselības aprūpes pieejamību reģionos”.

Tiesa, pēdējos divos gados, kad medicīnai no valsts budžeta tika piešķirts papildu finansējums, lai par 20 procentiem palielinātu mediķu zemākās algas, mazliet ir nobremzējis viņu aizplūšanu no slimnīcām, bet tas arī viss. Ārsti un māsas ir noticējuši, ka nozarē kaut kas mainās, atalgojums palielinās, tāpēc negribētos, lai darbinieki zaudē ticību, sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Uz sēdi uzaicinātie universitāšu un reģionālo slimnīcu vadītāji rindas kārtībā gandrīz stundu sauca deputātiem skaitļus, cik kurā slimnīcā trūkst ārstu un medicīnas māsu. Piemēram, lielākajā valsts slimnīcā RAKUS patlaban ir 307 vakances, nedaudz vairāk to ir P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, bet Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) tiek gaidīti 155 mediķi.

Reģionālo slimnīcu vadītāji runāja par desmitiem ārstu, kuru neesot. Lielākais deficīts visā valstī esot anesteziologi reanimatologi. Visi kā viens apgalvoja, ka deficītu varētu novērst, tikai un vienīgi paaugstinot mediķu algas.

BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols neseno mediķu atalgojuma palielinājumu par 20 procentiem nodēvēja par “intensīvo terapiju” veselības aprūpes nozarē, tomēr uzsvēra, ka vēloties piedzīvot straujāku mediķu algu kāpumu – vismaz par 25 procentiem – tieši universitātes slimnīcās. Tādējādi varētu piesaistīt un noturēt spējīgākos un kompetentākos mediķus.

“Tirgus ir izdarījis savas korekcijas – specialitātes, kuras ir grūtas un kuru pārstāvjus pacients tikpat kā neredz, nav populāras, un viena no tām ir anesteziologs reanimatologs. Ne mazums šo speciālistu strādā aprūpes slimnīcās, jo spēj segt ļoti plašu medicīnas lauku, bet tajā pašā laikā nenodrošinot tās kvalifikācijas, ko viņi varētu darīt,” uzskata bijusī veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Ieilgusī rezidentūra

Jauno anesteziologu reanimatologu ātrāku nonākšanu darba tirgū veicinātu rezidentūras studiju ilguma samazināšana. ES direktīva nosaka, ka minimālais rezidentūras laiks šai specialitātei ir trīs gadi, bet Latvijā anesteziologi reanimatologi rezidentūrā mācās piecus gadus.

Augstskolas ir ieinteresētas, lai apmācība noritētu maksimāli ilgi, jo par jauno ārstu sagatavošanu maksā valsts budžeta finansējumu – nauda tiek gan augstskolām, gan mācībspēkiem. Diemžēl par to komisijā tikpat kā netika runāts.

Vienīgi Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis, kurš, būdams internists, strādā arī Rīgas Stradiņa universitātē, norādīja, ka, ņemot kopumā visu specialitāšu rezidentūras, apmācības laiks esot viens no īsākajiem Eiropas Savienībā.

Tas ir pretrunā ar VK atzinumu, ka Latvijā daudzu ārstu specialitāšu rezidentūras studiju ilgums pārsniedz direktīvā noteikto minimālo studiju ilgumu. Turklāt studiju saturs un teorētisko un praktisko apmācību sadalījums visās valstīs būtiski neatšķiras, tāpēc VK revidentu ieskatā nav pamatojuma, kāpēc Latvijā topošo ārstu speciālistu apmācības process ir ilgāks nekā kaimiņvalstīs. Līdz ar to Latvijā ārsti speciālisti veselības aprūpes darba tirgū nonākot vēlāk nekā citās valstīs.

“Atalgojums ir tikai viena puse, otra puse ir darba kvalitāte. Ja pirmā gada anestezioloģijas rezidents aizbrauks uz Daugavpils slimnīcu un veiks slimniekiem anestēziju operācijas laikā, kāda kvalitāte tur var būt? Labākajā gadījumā pacients iegūs daudz komplikāciju,” uzskata Kārlis Rācenis un piebilst, ka trešā gada rezidents gan jau varot sākt strādāt pieredzējuša ārsta uzraudzībā.

Pensijas vecuma mediķu – arvien vairāk

Savukārt ģimenes ārste Kozlovska uzsvēra, ka rezidentiem, kas gatavojas saņemt ģimenes ārsta sertifikātu, jau no pirmā rezidentūras gada būtu jāļauj strādāt patstāvīgi pieredzējuša ģimenes ārsta uzraudzībā, kā tas notiek, piemēram, Vācijā.

“Dramatiska situācija ir arī ar medicīnas māsām. Ģimenes ārstiem, sevišķi jaunajiem, ir lielas grūtības dabūt māsu vai ārsta palīgu. Tā kā pati esmu lektore medicīnas koledžās, esmu pārliecinājusies, ka ģimenes ārstu māsu studiju programmas budžeta vietas ir aizpildītas.

Lielākā nelaime ir tā, ka pēc valsts finansētās izglītības iegūšanas viņas izvēlas strādāt par kosmetoloģēm, masierēm un citās specialitātēs, kur ir lielāks atalgojums,” pastāstīja Līga Kozlovska. Bērnu slimnīcas vadītājs Ābols deputātiem piedāvāja risinājumu, ka medicīnas māsām, kuras saņem valsts apmaksātu izglītību, būtu jānosaka obligāts periods, kas jānostrādā valsts sektorā.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) aicināja deputātus koncentrēties ne tik daudz uz problēmām slimnīcās, bet gan to, lai cilvēki dzīvotu veselīgi un neslimotu. Viņa norādīja, ka mediķu trūkums nav tikai Latvijas, bet tā ir visas pasaules problēma.

Pasaules veselības organizācija prognozē, ka 2035. gadā pasaulē trūkšot 13 miljoni mediķu. Viņķele uzskata, ka par pensionēto darbaspēku medicīnā neesot jāuztraucas – nozarē strādājošo vecums arvien pieaugšot, jo tāda ir dzīves realitāte.

Opozīcijas deputāti no “Saskaņas” Andrejs Klementjevs un Vitālijs Orlovs rosināja Saeimas komisiju ieteikt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam likt viņa pārraugāmajai valsts vadošajai plānošanas iestādei valstī – Pārresoru koordinācijas centram – izvērtēt, vai nav lietderīgi atvērt veselības aprūpes darba tirgu mediķiem no citām valstīm. Visticamāk, tā varētu būt daļa NVS valstu, kur mediķu alga ir vēl zemāka nekā Latvijā. Komisija ņēma vērā šo priekšlikumu un iekļāva vēstulē valdības vadītājam.

Nozares pārstāvji spriež par mediķu algu celšanu
LA.lv