Veselam
Ārstēšana

Apmēram pusē gadījumu insulta cēlonis ir mirdz­aritmija2

Foto – Shutterstock

Reizēm sirds joņo, bet citkārt velkas kā gliemezis. Ātru sirdsdarbību parasti izjūtam kā sirdsklauves, elpas trūkumu un nemieru, bet reiboņi un samaņas zudums var liecināt, ka tā pukst pārāk lēni. Dažs uztraucas par katru sirds pārsitienu, taču cits nejūt pat izteiktu aritmiju. Bieži pacienti pie ārsta atnāk, kad tā jau izraisījusi komplikācijas.

Ārstu prakses “Aritmija” kardioloģe Iveta Norko iesaka veikt izmeklējumus katram, kuram ir aritmija – arī tad, ja pašsajūta ir laba. Tā var noskaidrot, vai sirdsdarbības traucējumus nav nepieciešams ārstēt.

 

Kardiogramma – precīzāka

Taustot pulsu, katrs pats var pārbaudīt, vai sirds darbojas ritmiski. Iveta Norko iesaka pārlieku neuztraukties, ja tas neatbilst ideālajai normai – 60 plus vai mīnus 5 sitieni minūtē. Cilvēks var justies labi un būt vesels arī ar lēnāku rādītāju, piemēram, 38 reizēm minūtē (kaut gan šādu skaitli uzskata par kritiski zemu) vai paātrinātu – līdz pat 90 sitieniem. Mirdzaritmijas vai ekstrasistoļu (sirds pārsitienu) gadījumā pulss būs haotisks un saraustīts.

Aritmiju var atklāt, mērot asinsspiedienu gan pie ārsta, gan mājas apstākļos, taču diagnozi iespējams noteikt, tikai veicot elektrokardiogrammu – sirds ritma pierakstu. Nereti nepieciešama Holtera monitorēšana, kad to reģistrē visu diennakti, piemēram, lai pierādītu mirdzaritmiju.

 

Bīstamā mirdzaritmija

Viens no biežākajiem un komplikāciju ziņā bīstamākajiem sirds ritma traucējumu veidiem ir mirdzaritmija, kad sirds priekškambari ātri un haotiski vibrē, izraisot arī kambaru neritmisku saraušanos. Tās attīstību veicina koronārā sirds slimība, sirds muskuļa bojājumi un vārstuļu kaites, taču viens no galvenajiem iemesliem ir augsts asinsspiediens, jo šajā gadījumā mainās kreisā kambara sieniņas un miokardā ieaug saistaudi. Diezgan bieži rodas arī tā sauktās idiopātiskās mirdz­aritmijas, kas attīstās bez atrodama iemesla.

Diemžēl liela daļa cilvēku mirdzaritmiju nejūt, taču ir ļoti svarīgi to laikus diagnosticēt un ārstēt. Šī vaina ievērojami palielina risku saslimt ar insultu – kreisajā priekškambarī izveidojies trombs iekļūst asinsritē un nosprosto daļu smadzeņu. Kritisks stāvoklis var attīstīties arī tad, ja receklis ar asins plūsmu tiek “iešauts” zarnu, nieru vai jebkura cita orgāna asinsvados. Gados vecākiem cilvēkiem ar asinsrites traucējumiem mirdzaritmija var izraisīt akūtu vai hronisku sirds mazspēju un plaušu tūsku.

Vai vienmēr jāārstē?

Ja izmeklējumos nekādu vainu neatklāj, ar lielu daļu no aritmijām var sadzīvot, piemēram, ja tā veidojas priekškambaros un ir paātrināta sirdsdarbība stresa situācijās, veselība nav apdraudēta. Savukārt citas aritmijas noteikti jācenšas novērst pat tad, ja tās neliek par sevi manīt, piemēram, biežas kambaru ekstrasistoles vai īsas kambaru tahikardijas.

“Ja atklāta mirdzaritmija, taču pacients jūtas labi, bieži ir grūti viņu pierunāt lietot antikoagulantus insulta profilaksei, jo tas sagādā zināmas neērtības,” atzīst Iveta Norko. “Izvēloties vecākas paaudzes zāles, regulāri jānosaka asins recēšanas rādītāji, bet jaunie antikoagulanti ir dārgi un valsts tos nekompensē. Tomēr jāņem vērā, ka insulta ārstēšana izmaksā dārgāk nekā šie medikamenti.”

Parasti zāles pret aritmiju jālieto visu mūžu, piemēram, izņemot gadījumus, kad tā pavada trauksmes vai panikas lēkmes, kuras izdodas novērst.

Ja vien konkrētajā gadījumā tas iespējams, labākā un mūsdienīgākā ārstēšanas metode ir radiofrekvences katetrablācija, kad sirdī caur asinsvadu ievada elektrodu, atrod vietu, kur veidojas aritmija, un papildu impulsu ceļu vai perēkli likvidē ar augstfrekvences strāvu, tādējādi pilnībā atrisinot problēmu, un pēc tam zāles vairs nav jālieto.

Ja slimniekam vienlaikus ir gan ātrs, gan lēns pulss, medikamenti vien nelīdzēs. Tad nereti krūtīs ievieto kardiostimulatoru, kas normalizē lēno pulsu, bet ātro cenšas novērst ar zālēm.

Ja problēmas cēlonis ir vairogdziedzera kaite, būtu jāsāk ar tās ārstēšanu. Ja to izdodas koriģēt, aritmijas lēkmes vairs nav tik biežas un intensīvas, tomēr daļai slimnieku sirdsdarbības traucējumi saglabājas.

Saistītie raksti

Iveta Norko uzsver, ka ir ļoti svarīgi aritmiju neielaist, jo lēkmi var pārtraukt tikai pirmo 48 stundu laikā. Vēlāk normāla ritma atjaunošana prasa ilgāku laiku.

Ārste atzīst, ka medikamentiem, ko lieto pret aritmiju, mēdz būt nopietnas blaknes, piemēram, viens no visefektīvākajiem bojā vairogdziedzeri, acs tīkleni un plaušas, taču, ja attīstās mirdzaritmija, ir smaga sirds mazspēja un palielinās pēkšņas nāves risks, bez tiem iztikt nevar.

 

 

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Mediķu arodbiedrība: Valdības rīcība ir bezatbildīga, neprofesionāla un zināmā mērā noziedzīga
18 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
Latvijas slimnīcās no jauna tiks mērīta “vidējā temperatūra”
19 stundas
AK
Aiva Kalve
Veselam
Sirdsklauves un reibonis. Kā novērst pēkšņu hipoglikēmiju?
19 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

GS
Gundega Skagale
Dabā
Latvijā izstrādāts depozīta automāts, kas darbojas ar mākslīgā intelekta palīdzību 1
6 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO: Latvieši iemet divus pirmos vārtus sezonā, “Dinamo” ar raksturu izrauj uzvaru
5 stundas
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
“Process reizēm ir emocionāls.” Koalīcijas partneri sola atbalstu pašvaldību reformas turpināšanā 1
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Viņa aizmiga…” Džipa vadītāja pie Ķekavas apļa ietriecas kravas auto sānā
5 stundas
LE
LETA
Dabā
Otrdien Latviju sasniegs ciklons, atnesot stipru lietu un krusu
13 stundas