Veselam
Uzturs

Skābenes – vitamīnu krātuve ar raksturiņu. Kam tās ir veselīgas un kam nē? 16

Skābenes. Foto – Shutterstock

Skābenes pavasarī ir vieni no pirmajiem zaļumiem, kurus ieteicams lietot veselības uzlabošanai, lai organismu nodrošinātu ar nepieciešamajiem vitamīniem un dzelzi. Interesanti, ka skābenes sastopamas gandrīz visās pasaules malās un tās var būt ļoti atšķirīgas gan pēc izskata, gan garšas.

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna un minerālvielu. Tajās ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās. No tām var gatavot gan ierastās zupas, gan sautējumus un vitamīniem bagātus salātus. To zaļās lapas satur līdz 3% olbaltumvielu, 2,8% ogļhidrātu, dažādas minerālvielas, karotīnu (līdz 6 mg%), flavonglikozīdu, C (50-60 mg%), B1, B2, A, PP vitamīnus, 3% olbaltumvielas, ābolskābi, citronskābi, skābeņskābi.

Senos rakstos ir norādes ka skābenes ārstnieciskos nolūkos galvenokārt izmanto svaigā veidā. Skābenēm bija jāatdzesē slimais un tāpēc tika dotas drudža slimniekiem. Teikas pat vēstot, ka putni ēdot sēklas attīrīja savu balsi. Skābenes stimulē aknu darbību un žults veidošanos. Pastiprina zarnu peristaltiku, aptur iekšējās asiņošanas. Senatnē skābenes bija lielā lielisks līdzeklis cīņā pret cingu, pateicoties to sastāvā esošajam C vitamīnam.

Skābenes visdažādākajos veidos labi saskan ar zivju un olu ēdieniem. To skābums labi papildinās ikvienu trekno zivi, īpaši lasi. Tās pat var izmantot, aizstājot tik ierasto citronu. Skābenes būs labs “biedrs” arī krabju ēdieniem. Tāpat tās svaigā veidā var pievienot veselīgajiem smūtijiem, piemēram, kopā ar svaigu gurķi un lociņiem. Anglijā gatavo biezeni ar cukuru un etiķi ko pasniedz kā mērci pie aukstiem gaļas ēdieniem.

Ja pašiem dārzā skābeņu nav, tās pašlaik jau var atrast arī pļavās un mežmalās. Tāpat mežā mostas zaķskābenes (attēlā), kas ikvienam noteikti saistās ar bērnības atmiņām un arī ir ļoti veselīgas.

Jāpiebilst, ka skābenes var būt arī ļoti dažādas. Izplatītākais un vecākais skābeņu tips ir Belviļas skābenes. Tās atšķiras ar vēlu ziedēšanu un gludākām lapām. Izplatīts skābeņu tips ir arī Broadleaved (platlapu) skābenes. Tās ir agrīnākas, bet arī izzied agrāk. Šo skābeņu lapas var būt arī viegli krokotas. Kā kultūraugu mēdz audzēt arī spinātskābenes (Rumex patientia), kas atšķiras ar lielākām, eliptiskām lapām, augstāku askorbīnskābes saturu un vienlaikus mazāk skābu garšu. Pazīstamas ir arī franču skābenes (Rumex scutatus), kas ir maigākas un ar ieapaļām lapiņām.

Kam ieteicamas skābenes un kam no tām jāizvairās?

Atbild “Vivendi” uztura speciāliste Eva Kataja

Skābenes ir lielisks šķiedrvielu, polifenolu, flavonoīdu un antocianīnu avots. Tās satur ievērojamu daudzumu C vitamīna, beta karotīnu, kāliju, dzelzi. Tās noder gremošanas sistēmas veselībai, paaugstināta asinsspiediena normalizēšanai, acu veselībai, imunitātes stiprināšanai un kopējā veselības stāvokļa uzlabošanai. Skābenēm piemīt arī diurētiska iedarbība.

Skābenes vislabāk ēst svaigā veidā, pievienojot tās salātiem, kokteiļiem vai nograužot vienas pašas. Tad tās saglabās savu maksimālo uzturvērtību. Taču arī skābeņu zupai nebūs ne vainas, ja vien izmantosiet svaigas vai saldētas skābenes. Ar veikalos nopērkamajām konservētajām skābenēm jābūt uzmanīgiem, un pirms iegādāšanās jāizlasa produkta sastāvs – vai tur jau neslēpjas nevajadzīgas piedevas.

Svarīgi būtu atcerēties, ka skābenes satur skābeņskābi, kas var veicināt nierakmeņu veidošanos. Ja jums jau šāda problēma ir, tad skābenes ēst nevajadzētu. Arī visiem citiem būtu vēlams ievērot mērenību skābeņu ēšanā.

Nekādā gadījumā negatavojiet skābenes dzelzs vai alumīnija traukos, jo šie metāli savstarpēji iedarbojas ar skābeņskābi un rada nepatīkamu, metālisku garšu.

 

LA.lv