Veselam
Psiholoģija

Skaudības dziedinošais spēks. Kā šo emociju negatīvo enerģiju pārveidot pozitīvā0

Foto: Pexels

Sabiedrība ir “labo cilvēku” pusē un nosoda “ļaunos skauģus”. Patiesībā cilvēki, kuri izjūt greizsirdību, cieš un viņiem vajadzīga palīdzība un uzmanība.

„Viņai ir kaut kas, kas nav man,” „Es arī gribētu tādu darbu/kāzas/figūru…” – dzīvot ar domu, ka tev nav kaut kā svarīga, vērtīga, kas ir citiem, ir ļoti grūti.

Tās ir nomācošas domas – domas, kuras atņem enerģiju dzīvot, nemaz nerunājot par laimīgu dzīvi! Sajūta, ka tev ko atņēmuši, nav iedevuši, rada iekšējas sāpes, dusmas, aizvainojumu, un to visu kopā mēs saucam par skaudību.

Ja tu apskaud un vēlies tikt galā ar skaudību, vai vēlies saprast, kas notiek to prātā, kuri apskauž tevi, izlasi, ko raksta Melīna Panu – autore projektā kluchimasterstva.ru Izmanto sapratnes dziedinošo spēku.

Kā sevī atpazīt skaudību

Skaudība var slēpties aiz dusmām, aizkaitinājuma, nicinājuma, nosodījuma, kritikas, ignorēšanas (apzinātas vienaldzības), noniecināšanas. Skaudībai ir tūkstoš maskas.

Kad skaties uz cilvēku, kurš izraisa tevī jebkādas negatīvas jūtas vai domas, uzdod sev jautājumu – varbūt patiesībā tu apskaud viņu?

Kāpēc tā? Jo cilvēkā ir tikai divi galvenie virzītājspēki: vēlme (tieksme) un bailes (riebums). Jebkuras negatīvas emocijas ir vēlmju vai baiļu maska.

Piemērs: “Mani kaitināja, kā draudzene skaļi smējās transportā, draugu kompānijā, darbā. Es domāju: „Kā viņai nav kauna? Viņa te nav viena! Kāpēc viņa tā atļaujas!” Es viņu nosodīju un, manuprāt, saprātīgi, jo man bija stingrs arguments – „tas, ko viņa dara, ir nepieklājīgi” (sabiedrība man piekristu).

Man bija vajadzīgs laiks, lai saprastu, kas slēpjas aiz manas (un sabiedrības) nepatikas. Viņas smiekli piesaistīja lielu uzmanību.

Patiesais mana aizkaitinājuma iemesls bija tas, ka apskaudu viņas spontanitāti, un vēl jo vairāk to, ka cilvēki pievērš uzmanību viņai, bet ne man, jo es nevarēju atļauties izpausties tik spilgti, brīvi un dabiski”.

Kā noteikt skaudības cēloni

Skaudības cēlonis ir nepiepildīta vēlme. Tā ir vienkārša formula. Ikreiz, kad izjūti skaudību, iemesls ir vēlme.

Seko vienkāršai instrukcijai, lai atklātu savu vēlmi:

A) Iedomājies cilvēku, kuru tu apskaud. Uzraksti uz papīra lapas: „Es apskaužu savu kolēģi/priekšnieku/kaimiņu, jo…”

B) “Jo…” – tad pieraksti, kas viņam ir? Tā var būt lieta, notikums, personiskās īpašības, dzīvesveids, talanti, attieksme.

Lai labāk saprastu – daži sieviešu un vīriešu piemēri:

• Es apskaužu draudzeni, jo viņa apprecējās (notikums).
• Es apskaužu kolēģi, jo viņš ir pārliecinātāks par sevi (personiskā īpašība).
• Es apskaužu tēvu, jo viņam ir nauda (lieta).
• Es apskaužu savu tanti, jo viņa pārcēlās uz Ameriku, strādā tikai dažas reizes nedēļā, labi ģērbjas un daudz ceļo (dzīvesveids).
• Es apskaužu kaimiņieni, jo viņa garšīgi gatavo (talants), un visi par viņu runā tikai labu (attieksme).
• Es apskaužu draugu, jo viņš var brīvi izpaust sevi (personiskā īpašība).

C) Pieraksti savu vēlmi:

• Es gribu apprecēties.
• Es gribu būt par sevi pārliecināts.
• Es vēlos, lai man būtu brīvi naudas līdzekļi.
• Es gribu doties uz Ameriku, strādāt mazāk, ceļot vairāk un labi ģērbties.
• Es vēlos, lai kaimiņi runātu par mani, lai sajūsminātos par mani.
• Es gribu brīvi izpaust sevi.

Kā transformēt skaudības enerģiju

Visas emocijas/parādības mūsu pasaulē ir duālas. Tas nozīmē, ka jebkura no tām ir sadalīta polaritātē + un -.

Ja kaut kas pie mums atnācis ar mīnusa zīmi, mūsu spēkos ir pārvērst to par plusu. Tas nozīmē, ka jūtas/parādība jāpārvērš pozitīvā polaritātē, lai tie dotu enerģiju un spēku (nevis atņemtu).

Īpašības, notikumi, lietas, kas izraisa skaudību (destruktīva enerģija), nāk no apbrīnas sajūtas (radošā enerģija). Domāšanas procesā tie tiek nepareizi apstrādāti un pārvēršas mīnusā. Atceries: tas, kas izraisa skaudību, patiesībā tevi sajūsmina, tu to apbrīno!

Saprotot savu vēlmi, būs vieglāk rast sevī apbrīnu un tā palīdzēs tikt galā ar skaudību.

Pārveidojot skaudību apbrīnā, tu piepildīsies ar radošu magnētisko enerģiju, kura piesaistīs vēlamo.

Nākamajā reizē, kad izjūti skaudību, nomaini vārdus “Es apskaužu” ar vārdiem “Es apbrīnoju/mani sajūsmina”:

• Es apbrīnoju tēva finansiālo brīvību.
• Mani sajūsmināja draudzenes kāzas.
• Es apbrīnoju tantes dzīvesveidu.
• Es apbrīnoju kaimiņienes sabiedriskumu utt.

Sajūsmināšanās par kādu talantu, cita cilvēka īpašību ir skaidra zīme, ka tev piemīt līdzīga dāvana, iezīme, spēja.

Kā apiet skaudības slazdu

Skaudības slazds slēpjas tajā, ka ar apbrīnojamu enerģiju tu vari tiekties pēc tā, kas tev patiesībā nav vajadzīgs. Visas jūtas un emocijas ir ļoti lipīgas, jo īpaši – laimes, prieka, pilnības stāvoklis.

Kad redzi apmierinātu, priecīgu cilvēku, tu gandrīz uzreiz sāc vēlēties izbaudīt līdzīgu stāvokli un gandrīz automātiski tiecies uz to, kas ir šim cilvēkam vai ko viņš dara. Tev radusies ilūzija, ka šī lieta vai notikums ir viņa patīkamā stāvokļa avots.

Apbrīna (skaudība) ir smalks instruments.

Ja paskatās dziļāk, cilvēkiem, kurus tu parasti apbrīno, ir viena kopīga iezīme – viņi atrodas noteiktā stāvokli – ir priecīgi/laimīgi/apmierināti. Var rasties iespaids, ka tu gribi:

• darīt to, ko viņi dara
• lai tev būtu tas, kas viņiem ir
• lai tu būtu tāds, kādi ir viņi,
• lai dzīvotu tā, kā dzīvo viņi.

Bet patiesībā – tu vēlies būt tikpat laimīgs, priecīgs un apmierināts kā viņi. Apbrīna (skaudība) ir dzīves instruments, kas ved tevi uz dzīves baudīšanas stāvokli.

Īstais skaudības cēlonis ir vēlme piedzīvot absolūtu apmierinātību.

Tu taču neapskaudīsi cilvēku, kurš skumst, jūtas izmisis, dusmojas, ir greizsirdīgs, izjūt dvēseles sāpes, lai vai kas viņam piederētu un ko viņš darītu.

Saistītie raksti

Nākamajā reizē, kad apskaud, atceries to un jautā sev: ko es patiesībā apskaužu? Ko es patiesībā apbrīnoju? Ko es patiešām tagad gribu, vēlos?

Jāsaprot, ka tu apbrīno prieka stāvokli un jāatrod tās lietas, kas sniedz prieku tieši tev! Tad skaudības slazdi tev nebūs bīstami.

LA.lv