Veselam
Psiholoģija

Slims pēc paša vēlēšanās?0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Pixabay

“Pēc grūtā projekta pabeigšanas saslimu ar pneimoniju.” “Meita sāka iet skolā, un viņai gada laikā jau ceturtais bronhīts, lai gan pirms tam nekā tamlīdzīga nebija…” Daudziem saikne starp emocijām un slimībām nav acīmredzama. Bet tā ir! Bieži vien tikai sadarbība ar psihoterapeitu palīdz izprast kaites cēloni, raksta portālā Psychologies.

“Man trīs gadu vecumā sākās neirodermīts,” atceras 33 gadus vecā V. “Āda iekaisa, es slikti gulēju, jo viss niezēja. Pie kādiem tikai ārstiem mani neveda, ar ko tikai neārstēja. Viņi teica, ka tas pāries, kad sāksies pubertāte, bet tā nenotika.

Kad es apprecējos un dzemdēju mazuli, kļuva vēl sliktāk. Viss beidzās tikai tad, kad es pirms septiņiem gadiem aizgāju prom no mātes un sāku dzīvot atsevišķi.” V. joprojām nav pārliecināta, vai tā bija nejauša sakritība, lai gan viņai ir aizdomas, ka ādas izsitumi kaut kādā veidā bija saistīti ar mātes valdonīgo dabu un viņas nespēju kaut ko iebilst.

Slēptie slimību cēloņi

Izveidots īss saraksts ar slimībām, kurām ir psihosomatiskas raksturs. Tās pazīstamas ar nosaukumu “Čikāgas septiņnieks” un tajā ietilpst: bronhiālā astma, hipertonija, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, čūlainais kolīts, tireotoksikoze, reimatiskais artrīts, neirodermīts.

Šo fizisko kaišu parādīšanās gadījumā galveno lomu spēlē psihe un tam piekrīt pat oficiālā medicīna.

Taču psihoterapeiti apgalvo, ka jebkurai slimībai ir psiholoģiski iemesli. Piemēram, bezmiegs saistīts ar neuzticēšanos dzīvei, sieviešu slimības – ar viņu bailēm no tām un dermatīts bērniem – ar emocionāli saspringtām attiecībām ģimenē.

“Aiz mūsu slimībām stāv slepenas vēlmes, bailes un konflikti, kas izspiesti zemapziņā,” ir pārliecināts psihoanalītiķis Dmitrijs Oļšanskis. “Ķermenis spēj runāt, bet tas saka tādas lietas, ko mēs nesaprotam. Tāpēc vispirms jāatrisina zemapziņas mīkla. Un pēc tam jāsper otrais solis – mainīties psiholoģiski. Ja pacients varēs to izdarīt, slimība izzudīs.”

Psihoanalītiķis atceras, kā pie viņa ieradās 27 gadus veca tukla sieviete. Viņa ievēroja diētas, trenējās līdz spēku izsīkumam, bet kilogrami tikai nāca klāt.

“Es lūdzu pastāstīt par sevi un burtiski pirmais, ko viņa teica, bija tas, ka viņa ir no nepilnas ģimenes,” stāsta Dmitrijs Oļšanskis. “Tēvs bija viņus pametis bez acīmredzama iemesla, un kopš tā laika viņi nesazinājās.

Kliente joprojām nespēja saprast un izskaidrot viņa rīcību. Man kļuva skaidrs, ka pacientes simptoms veidots ap pilnību/nepilnību: vienā gadījumā ķermeņa pilnība, otrā – ģimenes nepilnīgums. Taču nav iespējams kompensēt vienu ar otru! Mēs sākām ar to strādāt, un pēc dažiem mēnešiem pacientes svars normalizējās. Tas vienkārši pārstāja būt viņai vajadzīgs.”

Kāpēc mums ir izdevīgi saslimt?

Mums visiem gadījies apsaldēties un vairākas dienas pavadīt gultā tieši tad, kad esam noguruši vai mūs gaida kādas nepatīkamas lietas. Mēs rājam sevi par to, ka saģērbāmies par plānu, sakām: “Nu galīgi nelaikā!”, bet zemapziņas līmenī mēs iegūstam tieši to, kā mums pietrūka: iespēju neiet uz neciešamo darbu, partnera uzmanību, kuru citādi vakaros nevar vien atraut no televizora un vecākus, kurus mēs reti redzam. Sasirgšana var mums to visu nodrošināt, lai gan uz īsu brīdi.

“Slimība ir veids, kā iegūt to, ko bez tās nekādi neizdotos,” apgalvo geštaltterapeite Irina Dibova un uzskaita piecas priekšrocības, ko mēs iegūstam slimojot.

1. Ļaujam sev atpūsties. No nebeidzamajiem darbiem un pienākumiem, sanāksmēm, termiņiem – no visa, ko nevar pamest. Atpūsties ar tīru sirdsapziņu daudzi no mums var tikai atvaļinājumā. Bet līdz tam vēl jānodzīvo un bieži vien divu vai trīs dienu slimības lapa ir vienīgā iespēja atvilkt elpu. Arī bērni (izņemot tos, kas mācās mājās) nevar neiet uz skolu. Viņi bieži vien slimo tikai tāpēc, ka ir noguruši.

2. Mēs varam nerisināt to, ko negribas. Ja bērns ir smagi slims, būs jāpagaida ar laulības šķiršanu. Paša slimība ļauj atlikt darba maiņu un jaunos projektus. Ilgtermiņa rūpēšanās par tuviniekiem ir labs iemesls, lai netiktu uzdoti jautājumi par personīgo dzīvi un karjeru.

3. Iegūstam tiesības uz aprūpi. Ja ģimene ignorē šo SOS, ļoti iespējams, ka slimība attīstīsies un kādā brīdī viņiem nāksies mūs sadzirdēt. Slimnieka vēlmēs ir pieņemts ieklausīties un, saslimstot ar reimatismu vai drudzi, beidzot var piespiest vīru salabot krānus un pielikt durvju rokturi.

4. Mūs sāk cienīt. Ja tas, ar ko mēs pašlaik nodarbojamies kāda iemesla dēļ neizraisa atbalstu un cieņu (pirmkārt, mums pašiem), tad nopietna slimība labos situāciju. Cilvēki ar satraukumu domās: “Nedod Dievs man ko tādu!”

5. Mēs varam redzēt pasauli no citas puses. Kad stundām skaties uz aizkaru krokām vai meklē dīvainu dzīvnieku figūras griestu plaisās, pasaule kļūst citāda. Slimība liek domāt par to, kam agrāk neatlika laika. Notiek “sistēmas pārstartēšana” un pat dzīves pārvērtēšana.

Iemācīties sadzirdēt savas vajadzības

Varbūt pienāks brīdis, kad psihologi un ārsti apvienos spēkus, lai diagnosticēšanā un ārstēšanā ņemtu vērā pacienta personības īpatnības, situāciju viņa vidē. Pagaidām mēs ārstējamies pie vieniem un apmeklējam psihoterapijas seansus pie otriem. Hronisks astmatiķis turpina lietot terapeita nozīmētās zāles. Bet, piemēram, psihodrāmas terapeita kabinetā cenšas apvienot ķermeniskus pārdzīvojumus ar vārdiem, kas tiem piešķir nozīmi, un sameklēt atmiņā notikumu, kas izraisīja slimību.

“Ir svarīgi noteikt kritisko punktu, no kura slimība rodas,” saka psihoterapeits Fransuā Moro. “Tad mēs sapratīsim, kāpēc slimība parādījās tagad, nevis pirms gada vai pieciem gadiem.”

47 gadus vecā Olga veica savu pētījumu par šo tēmu: “Es paņēmu kaimiņa dēla un manu bērnu medicīniskās kartes – kopā četras. Viņi tajā laikā bija 3-7 gadus veci. No kartēm izrakstīju bērnu slimošanas datumus. Blakus stabiņā sarakstīju notikumus ģimenēs. Un izrādījās, ka laikā, kad notika strīdi, pārcelšanās, mana laulības šķiršana, nelūgtu viesu ierašanās, pat tēva saspringto darbu laikā, bērni slimoja daudz biežāk…”

Vai var kaut kā novērst slimību? “Jā, ja iemācies sadzirdēt savas vajadzības un prasības: kas man ir nepieciešams, ko es patiešām gribu,” ir pārliecināts Dmitrijs Oļšanskis. “Un mēģināt to darīt zināmu, iesaistīties dialogā ar tiem, no kuriem ir atkarīga šo vajadzību apmierināšana. Pretējā gadījumā šī vajadzība tāpat tiks apmierināta, tikai uz slimības rēķina.”

Saistītie raksti

Par ko mēs runājam? Pirmkārt, par nepieciešamību pēc drošības – gan finansiālas, gan emocionālas, gan fiziskas, pēc tuvības – maiguma, rūpēm, glāstiem, uzmanības. Dažreiz aiz mūsu slimībām slēpjas vēlme pēc varas un manipulēšana. Mūsu uzdevums ir saprast sevi, būt vienlaikus veseliem un mīlētiem!

Psihosomatika vai nē?

Pēc amerikāņu psihoanalītiķa Franca Aleksandera domām ir vairākas pazīmes, kas var liecināt par slimības psihogēno raksturu. Galvenās no tām ir:
• pēc ārstēšanas kursa nenotiek ievērojama stāvokļa uzlabošanās;
• slimības atkārtošanās pēc atbilstošas ārstēšanas;
• dažādu simptomu daudzveidība, to biežas pārmaiņas;
• slimība rodas un izzūd spontāni.

LA.lv