Veselam
Ārstēšana

Smaga PMS dēļ sievietei izoperē dzemdi. Kas jāzina par šī sindroma smagāko formu? 16

Maribelas Benetas personiskā arhīva foto

Vairākus gadu desmitus Londonas iedzīvotājai Meribelai Benetai bija pirmsmenustrālie disforiskie traucējumi (PMDD), tā ir smaga premenstruālā sindroma (PMS) forma, un divas nedēļas pirms mēnešreižu sākuma tas izpaudās kā depresija, dusmas un nemiers. Simptomi ietekmēja viņas laulību un kādā brīdī pēc meitas Naomi piedzimšanas Meribelu pat piemeklēja domas par pašnāvību.

Pēc tam, kad mediķi gadiem ilgi nespēja diagnosticēt PMDD, Meribela atrada atbalstu “Facebook” grupā, un viņai ieteica doties uz klīniku netālu no mājām. Pērn novembrī 45 gadus vecajai sievietei izņemta dzemde. Kāda britu sieviešu tiesību labdarības fonda veiktā aptauja atklāja, ka 79% meiteņu un jaunu sieviešu sastopas ar simptomiem, kas saistīti ar mēnešreizēm, taču viņas saņēmušas mediķu atbalstu.

Lūk, ko stāsta pati Meribela Beneta.

Pirmās pazīmes

“Mēnešreizes man sākās aptuveni 13 gadu vecumā un, atskatoties atpakaļ, jau diezgan ātri parādījās PMDD simptomi. Pusaudžu gados dažas dienas pirms tam jutos ļoti slikti. Problēmas nebija tik smagas kā vēlāk, taču, nenoliedzami, lielākas nekā parasts PMS,” stāsta Meribela.

Viņa atceras, ka tas radīja vairākas problēmas attiecībās ar ģimeni, draugiem, puišiem un noveda pie lielas depresijas. Zāles viņa sāka lietot divdesmit gadu vecumā, bet pirms tam jau bija izmēģinājusi ikvienu pretapaugļošanās metodi, kura varēja palīdzēt risināt kādas problēmas. Beneta stāsta, ka jau diezgan agri par simptomiem informējusi ārstus un lūgusi palīdzību.

Simptomi

Benetai bija ļoti smagas mēnešreizes, taču ārsti pievērsa lielāku uzmanību fiziskām izpausmēm, nevis emocionālām problēmām.

“Sākumā tie bija īsti amerikāņu kalniņi. Dusmas man vienmēr ir bijusi problēma, un tas bija viens no visdestruktīvākajiem simptomiem, tāpat kā depresīvas sajūtas. Jutos skumji, nespēju pieņemt lēmumus, biju patiešām lēna. Tas viss sākās ļoti agri. Un, protams, tavu omu un dzīvi ietekmē apkārtējā pasaule, tu jūti vēl lielāku spiedienu,” stāsta sieviete.

“Nepiemērota” medicīniskā palīdzība

Reizēm ārstu padomi nebija Meribelai piemēroti. “Es cietu arī no endometriozes, un reiz kāds mediķis teica, ka grūtniecība visu atrisinās. “Tas nebija labs padoms jaunai sievietei, kura vēl pat nebija sākusi domāt par ģimenes izveidi,” tagad atzīst Beneta. Par savām problēmām viņa ir sākusi runāt vien pēdējos dažos gados. Par laimi, cilvēki ir saprotoši. “Tas ir liels atvieglojums, ja nav sajūtas, ka vari runāt par to un viss nav jāpatur sevī. Es baidījos par apkārtējo reakciju,” saka Meribela.

Cīņa pret depresiju

Viņa sāka mācīties universitātē un gadu dzīvoja ārvalstīs. Pēc atgriešanās mājās jaunietei mēnešreižu laikā bija grūti cīnīties pret depresiju un viņa devās pie ārsta. “Tobrīd es savu stāvokli nesaistīju ar mēnešreizēm. Aptuveni 23 gadu vecumā sāku lietot lielas antidepresantu devas. Uz kādu brīdi tās atviegloja situāciju, taču aptuveni reizi divos gados viss sākās no sākuma, jutos ļoti depresīva un bija jāturpina lietot zāles,” turpina Meribela.

Viņa atzīst, ka bija ieinteresēta izprast cēloņus, taču neviens nebija dzirdējis par PMDD, tādēļ nebija nekādu iespēju to noskaidrot. Tika ārstēta endometrioze, kas bija daudz “taustāmāka”, taču ar emocijām bija daudz sarežģītāk. Sieviete bija gadiem ilgi lietojusi prozaku, līdz uzzināja, ka ir stāvoklī.

Ģimenes izveidošana

Grūtniecības laikā Meribela jutās brīnišķīgi, garastāvoklis bija labāks nekā jebkad agrāk. Taču dažas nedēļas pēc dzemdībām viss sākās no gala. Pēc Naomi piedzimšanas Meribelas PMDD kļuva vēl smagākas. Pēc pēcdzemdību atvaļinājuma viņa atgriezās darbā un turpināja strādāt par līdzekļu piesaistītāju vietējā labdarības organizācijā, līdz pēc gada sākās panikas lēkmes darbā.

“Man bija trīs mēnešus ilga darbnespēja, jo pārdzīvoju ļoti spēcīgu nemieru un depresiju, līdz pat domām par pašnāvību. Atgriezos darbā, taču nespēju pastrādāt. Ar labdarbības lietām nodarbojos vairāk nekā desmit gadus, un tas bija satraucoši – pamest ko tādu, ko man patika darīt,” saka Beneta.

Pašdiagnoze

Tagad, kad Meribelai bija vairāk brīva laika, viņa sāka domāt par to, cik tas viss ir jocīgi izvērties. Pašsajūtas izmaiņas viņa ļoti noteikti saistīja ar mēnešreižu cikliem, tādēļ sāka internetā meklēt informāciju par “smagu PMS” un uzgāja PMDD. Sociālajā tīklā “Facebook” sieviete atrada atbilstošu palīdzības grupu, un viss beidzot nostājās savās vietās. Meribela beidzot visu saprata.

Ārstēšanas meklējumos

No tā brīža sākās palīdzības meklējumi. Ģimenes ārsts neko palīdzēt nespēja, savukārt ar “Facebook” grupas atbalstu tika atrasta specializēta klīnika netālu no Benetas mājām, uz kuru viņa lūdza nosūtījumu.

“Mana mājas dzīve bija kļuvusi neciešama. Divas nedēļas pirms mēnešreizēm man sākās dusmu lēkmes, tās bija grūti pārdzīvojamas gan man, gan manam vīram. Tādēļ pirmo reizi uz klīniku devāmies abi kopā, un vizīte sniedza mums abiem tik daudz cerību. Speciālists zināja to, par ko es runāju. Tas bija pārsteidzoši, ka kāds tev neliek justies trakam,” atzīst Meribela.

Dzemdes izņemšana

Meribela izmēģināja dažādas ārstēšanas metodes, taču galu galā viņai tika piedāvāta histeraktomija (dzemdes izņemšana), un sieviete nolēma, ka tas viņai ir vislabākais risinājums. “Iespējams, ja būtu jaunāka, tad domātu, ka tas ir šausmīgi, ja tā būtu vienīgā pieejamā opcija. Taču tajā brīdī nebija pat domu, ka man varētu būt vēl viens bērns – es tik tikko spēju parūpēties par meitu. Un PMDD simptomi kļūst vēl smagāki pirms menopauzes. Par to es nevarēju nedomāt,” skaidro sieviete.

Operācija veikta pērn novembrī, un, pēc Meribelas teiktā, kaut arī bija dažas komplikācijas, viņa nekad nav jutusies labāk. Sieviete atzīst, ka joprojām cīnās ar emociju svārstībām, taču tas viss norit daudz vieglāk. “Es domāju, ka varētu atgriezties arī algotā darbā. Attiecības ir daudz vieglāk uzturēt un esmu daudz pārliecinātāka par nākotni,” secina Meribela.

Kas ir pirmsmenustrālie disforiskie traucējumi (PMDD) un kādi ir to simptomi?

Kaut arī lielākā daļa sieviešu, kurām ir PMS, nejūtas komfortabli, tomēr dažreiz simptomi ir tik smagi, ka neļauj dzīvot normālu dzīvi. Tas ir daudz intensīvāks PMS, ko pazīst kā pirmsmenustrālos disforiskos traucējumus (PMDD).

PMDD simptomi ir līdzīgi PMS simptomiem, taču tie ir daudz spēcīgāki, biežāk psiholoģiski nekā fiziski.

Simptomi var būt šādi:
*bezcerības sajūta;
*nemitīgas skumjas vai depresija;
*milzīgas dusmas un trauksme;
*samazināta interese par ikdienas aktivitātēm;
*ilgāks vai īsāks miegs nekā parasti;
*ļoti zems pašvērtējums;
*ekstrēma spriedze un aizkaitināmība.

Tā kā depresija ir bieži sastopams PMDD simptoms, sievietēm, kuras cieš no PMDD, var būt arī suicidālas domas.

PMDD var radīt grūti risināmas problēmas, jo tas var negatīvi ietekmēt ikdienas dzīvi un attiecības.

Avots: Dailymail.co.uk

LA.lv