Veselam
Ārstēšana

Smēķētāju kaite – smacējošais bronhīts. Kā glābties?0

Foto – Shutterstock

Daudziem šķiet, ka smēķēšanas ļaunākās sekas varētu būt plaušu vēzis, taču ne mazāk bīstama ir HOPS jeb hroniski obstruktīvā plaušu slimība, kuru pēdējā laikā dēvē arī par smacējošo bronhītu.

Savā ziņā HOPS ir pat nepatīkamāka par plaušu vēzi. Ļaundabīgo audzēju lielākoties atklāj novēloti, kad to radikāli operēt ir grūti vai pat neiespējami, tāpēc slimnieks nodzīvo tikai dažus gadus. Turpretī smacējošais bronhīts norit ilgstoši ar progresējošu elpas trūkumu, visvairāk apgrūtinot slimības pēdējās stadijās, kad cilvēks vairs nespēj iziet no mājas. Daļai pacientu nepieciešama papildu skābekļa pievade, ko Latvijā valsts neapmaksā. Portatīvie skābekļa koncentratori ir tik dārgi, ka vairākums slimnieku tos nevar atļauties.

 

! Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2020. gadā HOPS būs trešais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. To gan varētu skaidrot nevis ar krasu slimnieku skaita pieaugumu, bet to, ka plaušu slimību ārstēšanā nav vērojams tik liels progress kā kardioloģijā.

 

Cieš viss organisms

HOPS ir smēķētāju slimība – nepīpētāji ar to sirgst samērā reti. Saslimšana ir ģenētiski noteikta. Daļai smēķētāju HOPS neattīstās, bet daudziem tā rodas visai drīz un izpaužas smagi. Sākot uzvilkt dūmu, varam tikai cerēt, ka nebūsim to vidū, kurus skars smagas slimības, tostarp smacējošais bronhīts. Diemžēl pašreizējā medicīnas attīstības līmenī to nav iespējams prognozēt.

Lielāka iespēja sasirgt ir intensīviem smēķētājiem, taču, sākot niekoties ar vienu vai divām cigaretēm dienā, vēlāk var izkūpināt visu paciņu. Tikai nedaudziem cilvēkiem neveidojas izteikta atkarība, un viņi visu mūžu uzsmēķē tikai ballīšu laikā.

Pīpējot citu klātbūtnē, tiek kaitēts arī apkārtējiem, it īpaši bērniem. Ilgstoša atrašanās cigarešu dūmos ir HOPS attīstības riska faktors.

Smacējošais bronhīts rodas nevis no nikotīna, bet gan degšanas produktiem. Kaitīgi ietekmē arī arodfaktori, piemēram, darbs profesijās, kurās nākas ieelpot putekļus un dažādas nevēlamas vielas, taču tie visai reti ir saslimšanas galvenais iemesls.

 

! Smacējošais bronhīts uzskatāms ne tikai par plaušu, bet arī par sistēmisku slimību, jo viss organisms saņem mazāk skābekļa. Bieži vien pievienojas depresija, ko izraisa slimības radītie ierobežojumi.

 

Piezogas nemanot

Ar smacējošo bronhītu sirgst katrs ceturtais līdz otrais smēķētājs, taču slimība bieži netiek laikus atklāta.

HOPS norit ar bronhu jeb elpceļu gļotādas progresējošu iekaisumu, kā arī plaušu emfizēmu jeb gaisa uzkrāšanos plaušās. Smēķēšanas kaitīgo produktu ietekmē normālie plaušu audi pamazām sairst un samazinās elpošanas virsma. Izzūdot elastīgajiem audiem, plaušas vairs nespēj normāli izplesties un sakļauties, tāpēc nenotiek normāls elpošanas process. Elpceļi sašaurinās, tāpēc gaisu nākas ievilkt un izpūst it kā caur kokteiļa salmiņu.

Smacējošajam bronhītam ir vairāki norises veidi. Vienam dominē plaušu uzpūšanās, kad cilvēks zaudē arī svaru un ir izteikts elpas trūkums, bet otram raksturīgs klepus ar krēpām un nereti palielināts ķermeņa masas indekss. Abi slimības tipi var kombinēties.

 

! HOPS gadījumā elpas trūkums attīstās pamazām. Cilvēks vairs nedara to, ko spējis agrāk, piemēram, nekāpj pa kāpnēm, bet brauc ar liftu. Daži uzskata par pašsaprotamu, ka vairs nespēj panest nelielu iepirkumu somu neapstājoties, tādēļ pie ārsta nevēršas, kaut gan tas bieži vien ir arī HOPS simptoms.

 

Uzskata, ka smacējošais bronhīts varētu sākties aptuveni 40 gadu vecumā, kad ir jau diezgan ilgs smēķēšanas stāžs, bet var attīstīties arī mazliet agrāk un daudz vēlāk. Turklāt, ja ir nosliece uz šo slimību, vairāku gadu atturēšanās no smēķēšanas saslimšanu pilnībā nenovērš. Tomēr tas nenozīmē, ka pīpēšanu atmest nav vērts, jo mazināsies un gandrīz izzudīs tās kaitīgā ietekme uz sirdi un asinsvadiem.

Slimība progresē, taču, pārtraucot smēķēt, tas notiek daudz lēnāk. Turklāt elpceļu sašaurināšanos ievērojami palēnina medikamentu lietošana.

Kad smacējošais bronhīts sāk traucēt, cilvēks parasti ir tajā vecumā, kad piemeklē sirds un asinsvadu slimības, tāpēc rodas aizdomas par šīm kaitēm. Pirmais simptoms ir klepus, pēc tam pievienojas elpas trūkums. Slimnieks tad cenšas samazināt fizisko slodzi, un nepatīkamās sajūtas tik ļoti netraucē, bet, ja trūkst elpas pat minimālu fizisko aktivitāšu laikā, noteikti jādodas pie ģimenes ārsta.

Ļoti iespējams, ka dakteris nosūtīs pie kardiologa un tiks atklāta sirdsslimība, jo smēķēšana nelabvēlīgi ietekmē arī sirdi un asinsvadus. Sākot to ārstēt, pašsajūta, iespējams, uzlabojas un reizēm smacējošais bronhīts tiek palaists garām.

Ja ir ilgstošs klepus un elpas trūkums, pirms speciālista apmeklējuma jāveic plaušu rentgena uzņēmums. Ne tik daudz tādēļ, lai diagnosticētu smacējošo bronhītu, bet gan atklātu plaušu vēzi vai citas slimības. Pēc tam jākonsultējas ar pneimonologu, kurš veiks spirogrāfiju jeb gaisa plūsmas mērījumu elpceļos, jo tikai šajā izmeklējumā var apstiprināt smacējošo bronhītu. Lai laikus atklātu HOPS, smēķētājiem pēc 40 gadu vecuma to vajadzētu veikt reizi gadā.

Visu mūžu ar inhalatoru

Kad smēķētājs atnāk pie ārsta, viņam parasti jau ir diezgan krietni sašaurināti elpceļi, bet, ierobežojot fizisko slodzi, problēmu īpaši nejūt, tāpēc ir grūti iestāstīt, ka vajadzētu lietot bronhus paplašinošus inhalatorus.

Ārsts medikamentus izraksta atkarībā no simptomu smaguma un izmeklējumu rezultātiem. Tie jālieto līdz mūža galam, lai samazinātu bronhu sašaurināšanās ātrumu un novērstu slimības uzliesmojumu. Pastāvīgi jāapmeklē pneimonologs un jāseko līdzi veselības stāvoklim. Svarīgi jau pašā sākumā inhalatoru lietot pareizi, jo citādi tas nebūs pietiekami efektīvs.

Diemžēl Latvijā nav rehabilitācijas programmas, kas palīdz apgūt speciālu elpošanas taktiku, lai vieglāk pārvarētu elpas trūkumu un iespēju robežās saglabātu kaut vai nelielas fiziskās aktivitātes.

 

HOPS skaidrojums

H – hroniska, ilgstoša

O – obstrukcija jeb sašaurināšanās elpceļos ar gaisa plūsmas samazināšanos

P – plaušu (bronhu, alveolu)

S – slimība

 

4 ieteikumi smacējošā bronhīta slimniekiem 

1. Vispirms atmest smēķēšanu.

2. Vakcinēties pret gripu un pneimokoku infekciju, jo saslimstot šīs slimības var izrādīties nāvējošas.

3. Izvairīties no elpceļu papildu kairināšanas, uzturoties piesārņotā gaisā, kā arī cenšoties nesaaukstēties.

4. Iespēju robežās saglabāt fiziskās aktivitātes, lai nezustu muskuļu masa un nekļūtu vājāki arī elpošanā iesaistītie muskuļi.

 

KONSULTĒJUSI P. STRADIŅA KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCAS PLAUŠU SLIMĪBU UN TORAKĀLĀS ĶIRURĢIJAS CENTRA VADĪTĀJA, PNEIMONOLOĢE DACE ŽENTIŅA

LA.lv