Veselam
Psiholoģija

Kā spēle ievelk atkarībā: no laimīgā uzvarētāja fāzes līdz depresijai0


No spēles atkarīgie var pavadīt daudzas stundas un pat dienas neēdot un nedzerot, bet tie, kas spiesti spēli pārtraukt, izjūt ko līdzīgu paģirām.
No spēles atkarīgie var pavadīt daudzas stundas un pat dienas neēdot un nedzerot, bet tie, kas spiesti spēli pārtraukt, izjūt ko līdzīgu paģirām.
Foto: Shutterstock

Lai palīdzētu tiem, kurus nepārvarami pievelk spēļu zāles, loterijas, totalizatori, datorspēles vai citi spēļu veidi, kas rada atkarību, biedrība “Esi brīvs” sadarbībā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes” izveidojusi atbalsta tālruni spēlmaņiem un viņu tuviniekiem.

Piezvanot pa tālruni 29323202, kurš darbojas no pirmdienas līdz sestdienai no plkst. 12 līdz 20, var saņemt profesionāla psihoterapeita ieteikumus, kā rīkoties, lai atrisinātu savu problēmu, bet interneta vietnē “Spelesbriviba.lv” pieejams tests atkarības un līdzatkarības riska noteikšanai.

 

Kaifs no uzvaras priekšnojautas

“Pēc alkohola un narkotiku atkarības trešā biežākā atkarība ir azartspēles. Latvijā, it īpaši Rīgā, zeļ un plaukst dažādas laimētavas, spēļu klubi, kazino. Tas ir īsts lāsts mūsu sabiedrībai. Šīs iestādes pārsvarā apmeklē vīrieši. Protams, tur nāk arī sievietes, bet ievērojami retāk. Arī pēc palīdzības, lai atbrīvotos no spēļu atkarības, lielākoties vēršas vīrieši,” atklāj narkologs Jānis Strazdiņš.

“Sākumā spēles radītās problēmas ir nelielas, bet sagādātais prieks un bauda – liela.

Interesanti, ka spēlmaņiem iesācējiem laimesti mēdz būt lielāki nekā vēlākajos gados. Naudai jau arī ir liels spēks.

Kamēr klājas labi, neviens atkarīgais nedomā par atmešanu, jo uzskata, ka visu kontrolē. Cer, ka ar laiku atmetīs vai iemācīsies spēlēt mēreni. Māna paši sevi, savus tuviniekus, darba devējus. Tur slēpjas alkohola, narkotiku un spēļu viltīgums.”

Atkarību no azartspēlēm nosacīti var iedalīt vairākās fāzēs. Pirmā ir laimīgā uzvarētāja fāze, kad spēlmanim veicas, viņš laimē un jūtas pacilāts. Pakāpeniski iestājas otrā – zaudējumu fāze, kad atkarīgais vēlas savu veiksmi atgūt, ieguldot spēlē arvien vairāk un vairāk naudas, radot grūtības gan savam uzņēmumam, gan ģimenei. Ar laiku nākas izpārdot īpašumus, ņemt ātros kredītus.

“Beidzamajā fāzē spēlmanis slīgst dziļā depresijā un var pievērsties pastiprinātai atkarību raisošo vielu – alkohola vai narkotiku – lietošanai, rodas domas par pašnāvību. Pats galvenais – nenonākt līdz izmisuma fāzei, tādēļ ļoti svarīgs ir gan tuvinieku atbalsts, gan paša apziņa, ka vajag ārstēties, atbrīvoties no savas atkarības,” saka narkologs.

Palīdzība bieži vajadzīga ne tikai pašiem spēlmaņiem, bet arī viņu tuviniekiem, kuri laika gaitā pielāgojušies atkarīgā slimīgajai uzvedībai.

Aizstāvot, slēpjot vīra vai dēla pieaugošo tieksmi arvien vairāk laika pavadīt spēļu zālē vai pie datora, cenšoties spēlmani glābt, izjūtot viņa vietā kaunu vai vainu, ģimenes locekļi arī paši kļūst emocionāli līdzatkarīgi.

 

Atkarība no procesa

Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Līga Šulca atkarības, kas nav saistītas ar apreibinošu vielu lietošanu, sauc par procesu atkarībām (vēl tās mēdz dēvēt par paradumu vai uzvedības atkarībām), norādot, ka centrālās nervu sistēmas bioķīmiskie procesi spēlmanim norit līdzīgi kā alkohola vai narkotiku lietotājam.

Sajūtas, ko spēlētāji saņem no spēles, var uzskatīt par sava veida intoksikāciju, jo vēlme palielināt likmju lielumu ir tāda pati kā alkoholiķiem vai narkomāniem, kuriem vajadzīgas arvien lielākas devas, lai gūtu apmierinājumu.

Līdzīgi kā no alkohola vai narkotikām atkarīgie, arī spēlētāji var pavadīt veselas dienas bez ēdiena un miega, turklāt tad, kad ir spiesti pārtraukt spēli, izjūt ko līdzīgu paģirām.

Pierādīts, ka ar azartspēlēm saistītais kaitējuma apmērs ir tikpat liels kā no riskantas alkohola lietošanas un alkohola atkarības.

Starptautiskajā statistiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā procesu atkarība nav minēta kā atsevišķa diagnoze, tādēļ ārstiem nereti rodas grūtības to laikus atpazīt un sākt ārstēšanu.

Arī ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra dati par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem liecina, ka, piemēram, 2017. gadā ārstēti tikai 48 pacienti ar patoloģisku tieksmi uz azartspēlēm, datorspēlēm vai internetu (40 no tiem bija atkarība no azartspēlēm).

Ļoti iedarbīga metode, lai atbrīvotos no procesu atkarības, ir psihoterapija, it īpaši biheiviorālā terapija, kura veicina jaunu iemaņu un uzvedības formu attīstību, arī medikamenti – garastāvokļa stabilizatori un antidepresanti, kā arī pašpalīdzība.

Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Liepājā darbojas vairākas anonīmo spēlmaņu pašpalīdzības grupas, kas darbojas pēc 12 soļu atveseļošanās programmas. Vienīgais noteikums, lai iestātos anonīmajos spēlmaņos, ir vēlme pārtraukt spēlēšanu.

 

Jaunieši un spēles

2015. gadā veiktais Eiropas skolu pētījums par atkarībām (ESPAD), kurā aptaujāti 15 gadus veci Latvijas jaunieši, liecina, ka pēdējā gada laikā azartspēles spēlējuši 15,5%, no tiem 8% – regulāri (vismaz 2 – 4 reizes mēnesī).

Saistītie raksti

Lielākā daļa spēles spēlējuši internetā, tikai 14% tās spēlējuši spēļu zālē vai citā azartspēļu organizēšanas vietā, 6,3% izmantojuši spēļu automātus, 5,4% likuši likmes sporta spēlēs vai sacensībās.

Internetā pavadīto stundu skaita ziņā visilgākais laiks tiek veltīts tieši sociālo tīklu izmantošanai – 35,5% jauniešu tam tērē pat sešas vai vairāk stundu dienā. Augsts datorspēļu spēlēšanas atkarības risks bija 30,2% skolēnu.

LA.lv