Veselam
Bērni

Ja negaršo skolas maltīte un nevar nosēdēt. Kā veselīgi sākt skolas gaitas 16

Ar pirmo skolas zvanu nesenā bērnudārza audzēkņa dzīve krasi mainās. Mācību stundu laikā jāsēž mierīgi, vakarā jāpilda mājasdarbi, pa vidu – kāds laiks pie datora un televizora, dažādas ārpusskolas nodarbības, sporta treniņi. Kā zināt, vai jaunais dienas režīms nāk par labu vai kaitē bērna veselībai? Varbūt tajā vajag kaut ko mainīt?

 

Ik pēc stundas – izkustēties

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sporta ārste Aļona Gavriščuka stāsta, ka šajā vecumā jāpievērš uzmanība bērna vispārējai fiziskajai sagatavotībai – lai izkustēšanās, sportošana būtu pēc iespējas daudzveidīgāka un attīstītu kā izturību, tā arī spēku, lokanību un kustību koordināciju. Tas ir pamats ne tikai labam miegam un smadzeņu darbībai, bet arī tam sporta veidam, kuram bērns izlems nopietni pievērsties nākotnē.

Pirmklasnieka fiziskajai slodzei jābūt aerobai, kad visu nepieciešamo enerģiju muskuļiem nodrošina skābeklis. Tā var būt, piemēram, skriešana mērenā tempā bez aizelšanās, peldēšana, braukšana ar velosipēdu, slidošana ar skrituļslidām vai dažādas aktīvas spēles. Trīs reizes nedēļā nepieciešami arī spēku attīstošie vingrinājumi, galvenokārt izmantojot sava ķermeņa pretestību. Kad bērns apguvis pareizo tehniku, var izmantot hanteles. Stunda dienā – pirmklasniekam tas ir fizisko aktivitāšu ilguma minimums. Arī pildot mājasdarbus vai sēžot pie datora, pēc katrām 45 minūtēm vajadzīgs 15 – 20 minūšu pārtraukums, lai izskrietos, izkustētos.

Reizēm vienlaikus ar skolas gaitu sākumu vecāki lemj par labu kādam no sporta veidiem, kas derētu bērna attīstībai. “Trenējoties kādā no sporta veidiem, fiziskā slodze ir intensīvāka, tādēļ ļoti svarīgi pirms tam doties pie sporta ārsta, lai ar speciāliem testiem noteiktu bērna vispārējās fiziskās sagatavotības līmeni. Uzskatu, ka, izvēloties sporta veidus, kam treniņu slodze un traumatisma risks ir īpaši liels, piemēram, hokeju, regbiju, daiļslidošanu vai mākslas vingrošanu, it īpaši, ja tiek plānota piedalīšanās nopietnās sacensībās, vispirms jāattīsta fiziskā sagatavotība. Arī tad, ja bērnam ir kādi veselības traucējumi, sporta ārsts ieteiks, no kuriem sporta veidiem labāk izvairīties, bet kuri nāks par labu,” saka A. Gavriščuka.

Svarīga ir arī trenera pieredze un zināšanas par to, kāda slodze piemērota 6 – 7 gadu vecumā. Nedrīkstētu būt tā, ka nodarbību laikā tiek trenēta tikai izpildījuma tehnika un vienīgi tās muskuļu grupas, kas nepieciešamas, lai gūtu panākumus šajā sporta veidā. Fiziskajiem vingrinājumiem un kustībām šajā vecumā jābūt daudzveidīgām, pretējā gadījumā var rasties muskuļu disbalanss, dažādas traumas. Vecākiem jāseko līdzi, lai sportojot bērns uzņemtu pietiekami daudz šķidruma. Treniņa laikā ik pēc 15 – 20 minūtēm jāiedzer ap 50 mililitriem ūdens. Jāpadzeras arī pirms tam un ne vēlāk kā pusstundu pēc treniņa.

“Nogurums, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība, it īpaši no rītiem, liecina par fizisku pārslodzi. Arī tas, ka bērns biežāk sācis slimot ar augšējo elpceļu un citām infekcijām, norāda, ka ar slodzi treniņa laikā kaut kas nav kārtībā. Tādā gadījumā vajag aprunāties ar treneri un to samazināt,” iesaka sporta ārste.

 

Ko celt galdā?

Ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu jau piecpadsmito mācību gadu trīs reizes nedēļā bērni bez maksas skolā saņem pienu, bet devīto gadu – augļus un dārzeņus, piemēram, ābolus, bumbierus, kāpostus, kolrābjus, burkānus, ķirbjus, kāļus vai lielogu dzērvenes.

“Laba veselība, daudz enerģijas un priekā dzirkstošas acis – tās ir lietas, ko vēlam katram bērnam. Lai to nodrošinātu, veselīgi jāsāk dzīvot visiem, arī mammai un tētim, ne tikai mazajam skolēnam. Īpaši jādomā par to, kā sākam dienu. Naktī enerģijas rezerves ir iztērētas, tāpēc iesaku ieplānot kvalitatīvas un gardas brokastis, lai nodrošinātu pirmklasniekam enerģisku rītu. Piemēram, auzu pārslu putru ar banānu un kanēli vai biezpienu ar zaļumiem, gurķus un rudzu maizi, vai mocarellas sieru ar tomātu un sēklu maizi. Pilnvērtīgās brokastīs ir gan saliktie ogļhidrāti – enerģijai, gan olbaltumvielas, kuras ir galvenais organisma “būvniecības materiāls” un nodrošina sāta sajūtu. Labs brokastu dzēriens ir nesaldināta tēja vai ūdens, kam pievienota kāda citrona šķēle vai piparmētru lapiņa,” uzskata uztura speciāliste Lāsma Brenča.

Skolēnam, tāpat kā pieaugušajam, dienā vēlamas trīs pamata maltītes – brokastis, pusdienas, vakariņas un divas uzkodas – otrās brokastis un launags. Sadarbojoties ar dažādu reģionu skolu pavāriem, L. Brenča guvusi pārliecību, ka ēdiens tiek gatavots no sirds un atbilstoši uztura normām, tādēļ ir skolu maltīšu atbalstītāja. Ja arī klases audzinātājs pusdieno kopā ar klasi, varot sasniegt labus rezultātus gan zupu, gan dārzeņu ēšanā, viņa saka.

Ja nu mazajam skolēnam neiet pie sirds skolas ēdiens, līdzi paņemtais noteikti ir labāka alternatīva par kafejnīcā nopirktu smalkmaizīti: nepaēdot kārtīgas pusdienas, pietrūks enerģijas, kuru bērns mēģinās kompensēt, ēdot “ātros” jeb vienkāršos ogļhidrātus – cukurotus našķus.

Pirms dažiem gadiem pētnieki secināja, ka piektajai daļai pirmklasnieku ir liekā svara problēmas. Ja vien tās nav slimības, piemēram, hormonālo traucējumu, sekas, visticamāk, bērns ikdienā ar uzturu uzņem vairāk kaloriju, nekā spēj iztērēt. “Palielināts svars rada diskomfortu – bērnam skolā grūtāk socializēties, nodarboties ar sportu. Biežāk iznāk kavēt skolu slimību dēļ, jo imūnsistēma nedarbojas pilnvērtīgi. Lai risinātu šo jautājumu, galvenā loma ir vecākiem, jo jāmaina ģimenes ikdienas ieradumi. Tas prasa lielu apņēmību, bet kopīgiem spēkiem ir paveicams,” uzsver L. Brenča, iesakot vērsties pēc padoma pie sava ģimenes ārsta vai uztura speciālista.

 

Cik daudz enerģijas vajag pirmklasniekam?

Atbilstoši Veselības ministrijas noteiktajām enerģijas devām visu vecumu Latvijas iedzīvotājiem, septiņus līdz desmit gadus veciem zēniem atkarībā no ikdienas fiziskās slodzes, garuma un svara ar uzturu jāuzņem aptuveni 1520 – 2280 kilokalorijas dienā, bet meitenēm – 1400 – 2120 kilokalorijas.

LA.lv